Ilustratīvs foto: Lita Krone, LETA
Pat vienkārši lēmumi, kas ietekmē bērnu ikdienu slimnīcā, var būtiski mainīt viņu pieredzi ārstniecības procesā. Nereti, nonākot slimnīcā, bērns ir patiešām sabijies – nepazīstama ir gan vide, gan apkārt notiekošais. Tajā brīdī pat bērni, kuri ikdienā lieliski prot aizstāvēt savu viedokli un tiesības, var justies ļoti neaizsargāti. Tādēļ ir īpaši svarīgi uzsvērt bērnu tiesības paust savu viedokli, dalīties ar pieredzi ārstniecības procesa laikā, uzdot jautājumus un – saņemt uz tiem atbildes.
Septiņi virzieni
“Bērnu viedoklis nereti slimnīcās netiek sadzirdēts, jo, lai noskaidrotu, kāda bijusi pacienta pieredze slimnīcā, ierasti aptaujāti tiek pacientu vecāki. No vienas puses, tas ir saprotami un pareizi, tomēr jau šobrīd mums pieejamie dati no pacientu aptaujām rāda, ka nereti, piemēram, vecāku un pusaudža viedoklis un vēlmes saistībā ar ārstēšanas procesu, ir atšķirīgas. Kā secināja projekta “VoiCEs” partneri, Sant`Annas padziļināto studiju augstskola, slimnīcās nav ilglaicīgu bērnu pieredzes pētījumu, ir tikai kampaņveida pasākumi – fokusgrupas, neregulāri pētījumi. Bet tie nesniedz pietiekamus secinājumus, lai tiešām sistemātiski uzlabotu vidi, kurā arī bērniem ir vienlīdzīgas tiesības un iespējas paust savu viedokli par ārstniecības procesu un, galvenais, arī tikt uzklausītiem,” skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
