Atskaite par korupciju Rīgā: iesāktais un darāmais

Korupcijas izraisītas blaknes Rīgā ir būtiski ietekmējušas pilsētas attīstību, mazinot iedzīvotāju uzticēšanos pašpārvaldei. Rīgas domes pārmaiņu koalīcijas līgums un ar to saistītais Rīcības plāns pārvaldības jomā ietvēra mērķi izskaust korupciju, atjaunot iedzīvotāju uzticību domes darbam, kā arī nodrošināt izcilu pārvaldību, vairojot rīdzinieku uzticību Rīgas vadībai, garantējot plašu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

Ko redz rīdzinieks?

Darbs ir iesākts, paļaujoties, ka katrs vēlētais iedzīvotāju pārstāvis, pildot savus pienākumus, dara visu, lai nodrošinātu augstu uzticēšanos pašvaldības darbam. Svarīgi uzsvērt, ka kopš 2011.gada, kad sākās sabiedriskās domas pētījumi par iedzīvotāju apmierinātību ar korupcijas risku mazināšanu pašvaldības darbā, 2020.gada jūlijā bija konstatēts vēsturiski zemākais indekss – mīnus 40,4. Savukārt pēdējie aptaujas dati 2021.gada nogalē rāda augstāku vērtējumu – mīnus 22,7, straujāko progresu kopš indeksa mērījuma pirmsākumiem. Jāpiebilst, ka līdzīgi vērtējumi, brīžiem nedaudz labāki, tomēr negatīvi, bijuši laika posmā no 2011.gada līdz 2013.gadam – no -13,3 līdz -23,5.

Vērtējot kopsakarā ar citām darbības jomām, ir jānorāda, ka sliktāk pašlaik rīdzinieki vērtē domes darbu tikai bezdarba mazināšanā, kas gan īsti nav pašvaldības atbildība, kā arī ielu, ietvju un laukumu uzturēšanā – mīnus 46,6.

Pietiekami nozīmīgs ir sabiedrības vērtējums par prioritāri risināmām problēmām – par aktuālāko 60,4% iedzīvotāju nosauc pilsētas labiekārtošanu, 32,6% izceļ satiksmes sakārtošanu. Sociālos jautājumus un cīņu ar noziedzību par svarīgu uzskata 15,2%, dzīvojamā fonda problēmu risināšanu sagaida 12,3%. Nākamās ir izglītība un bērnu aizsardzība, veselība, komunālie pakalpojumi, un tikai tad nāk korupcijas mazināšana – 2,1%. Ar sabiedriskās domas pētījumu rezultātiem plašāk var iepazīties šeit: https://www.riga.lv/lv/sabiedriskas-domas-petijumi .

Kas un kam jādara?

Korupcijas mazināšana nav tikai politiska apņemšanās, bet ietver konkrētu rīcību. Šī gada 15.jūnijā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja apstiprināja Korupcijas novēršanas stratēģiju nākamajiem četriem gadiem.

Stratēģijā ir izvirzīti trīs mērķi:
1) efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina neatbilstību apzināšanos un atklāšanu;
2) pilnveidota cilvēkresursu vadība, palielinot ētiskumu, mazinot interešu konfliktu un korupcijas riskus;
3) atvērtās pārvaldības principu iedzīvināšana pašvaldības darbā.

Lai mērķi nešķistu tikai abstraktas apņemšanās, ir noteikti vairāki rīcības virzieni un ar tiem saistīti soļi, kas ievērojami uzlabotu situāciju Rīgā. Daži uzdevumi – vienota interešu konflikta deklarēšanas politika un kontrole pašvaldības darbiniekiem un kapitālsabiedrībām, analītisko spēju stiprināšana neatbilstību identificēšanā, e-mācības, vienota atlases kārtība vakantajiem amatiem pašvaldībā, skaidra un vienota kārtība valsts amatpersonu amatu saraksta noteikšanai u.c.

Atkāpe par uzticēšanos

Šī gada februārī domē apstiprinātā Rīgas attīstības programma 2022.-2027.gadam kā vienu no sasniedzamajiem rādītājiem 2027.gadā paredz vismaz neitrālu jeb nulles apmierinātības indeksu ar korupcijas mazināšanu pašvaldības darbā. Jāatzīst, ka šī apņemšanās uzlabot mūsu darba vērtējumu iedzīvotāju acīs ir pietiekami ambicioza, vērtējot socioloģisko aptauju datus patlaban.

Mēdz teikt, ka labākās zāles pret korupciju ir atklātība.

Jau sākot darbu atvērtās pārvaldības virzienā, esam atvērto datu formātā valsts vietnē dati.gov.lv publicējuši informāciju par katru Rīgas valstspilsētas pašvaldības apmaksāto rēķinu. Minimāli ieguldot līdzekļus, esam nodrošinājuši iespēju katram iedzīvotājam uzzināt, kam, izņemot fiziskās personas, kad un cik ir samaksāts par pašvaldībā saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Šo informāciju turpmāk pašvaldība publiskos reizi ceturksnī. Savukārt nākamajos soļos atvērsim arī datus par dažādām pašvaldības īpašumu grupām un ģeotelpiskos datus.

Vienlaikus ir sperts solis lielākas kārtības nodrošināšanā arī par tiem iepirkumiem, kuri atrodas zem Publisko iepirkumu likuma noteiktajiem sliekšņiem – tā dēvētie “zemsliekšņa” iepirkumi, paredzot vienotas prasības to rīkošanai visās domes struktūrās un institūcijās. Saredzam, ka Integritātes pakta izpilde ar iespēju iesaistīt iepirkumu uzraudzībā nevalstisko sektoru varētu mazināt dažādu negatīvu, tostarp ar korupciju nebūšanām saistītu notikumu iespējamību iepirkumos. Jāpiebilst, ka Integritātes pakta īstenošana ir viena no valsts, īpaši Valsts kancelejas apņemšanām Piektā Atvērtās pārvaldības rīcības plāna izpildē.

Kopīgas vērtības

“Tonis no augšas” tiek uzskatīts par vienu no rīkiem, kas palīdz organizācijām mazināt krāpšanas un korupcijas riskus. Tas ir saistīts ar augstākās vadības – gan politiskās, gan administratīvās – līdzdalību organizācijas vērtību noteikšanā un apņēmību tās izpildīt.

“Tonis no augšas” ir pretējs sen zināmajam teicienam “zivs pūst no galvas”.

Tieši tāpēc mūsu vīzija paredz, ka katrs augstākās politiskās un izpildvaras pārstāvis demonstrē apņēmību darbā ievērot ētikas standartus. Vienlaikus tā paredz arī caurskatāmu un atklātu lēmumu pieņemšanu, nodrošinātu profesionālu un kvalitatīvu pārvaldi, visu pārkāpumu un neatbilstību rūpīgu pārbaudi un izmeklēšanu.

Aicinu katru līdzgaitnieku domes politiskajā pārvaldē, līderus izpildvarā atbalstīt mūsu kopīgās vērtības – atbildību, atklātību un godīgumu, pildot misiju vairot sabiedrības uzticēšanos pašpārvaldei, nodrošinot godīgu un profesionālu darbu iedzīvotāju labā. Mūsu kopīgais mērķis ir galvaspilsētas uzplaukums, un ar rūpīgu un neatlaidīgu komandas darbu mēs to panāksim.

Autore Linda Ozola ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāja.