Vissvarīgākais jautājums

  • Alvis Hermanis
  • 20.06.2022.
Alvis Hermanis.
Foto — Ieva Salmane

Alvis Hermanis. Foto — Ieva Salmane

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa atklātā vēstule Valsts prezidentam, valdības vadītājam un aizsardzības ministram

Man ir jautājums, kuru gribu jums uzdot Latvijas sabiedrības vārdā. Tas ir vissvarīgākais jautājums, kurš šai vēstures brīdī interesē Latvijas iedzīvotājus. Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus, ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā?

Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā.

Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums. Tomēr, ja reiz esam jums uzticējuši valsts vadīšanas atbildību, mēs sagaidām, ka jūs instruētu sabiedrību, kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un savas ģimenes iespējamas krīzes brīdī. Mēs saprotam, ka uzbrukuma varianti var būt dažādi - konvencionāls armijas iebrukums, pēkšņs raķešu uzbrukums vai kodolkara pārsteigums. Visās šādās situācijās cilvēku reakcija būs tikai un vienīgi panika. Pieņemu, ka panika ir tieši tas, no kā būtu iespējams izvairīties, ja katrs no mums - civilajiem iedzīvotājiem - zinātu, kā konkrēti rīkoties un ko pasākt. Kā zināms, 24. februāra rītā tieši panika bija tā, kas paralizēja uz vairākām dienām Ukrainas sabiedrību.

Pirms pāris dienām man bija saruna ar vienu Lietuvas valsts teātra direktoru, kurš stāstīja, ka pirms divām nedēļām Lietuvas valsts Aizsardzības ministrijā notika visu lielāko iestāžu vadītāju sapulce. Viņi tika instruēti, kā viņu darbiniekiem rīkoties pie dažādiem pēkšņu Krievijas uzbrukumu variantiem. Piemēram, visiem tika izstāstīts, ka vislielākā kļūda būtu sēsties savās mašīnās un censties evakuēties, jo tas paralizētu ceļus (tas tikai viens piemērs).

Es saprotu, ka, iespējams, ir grūti noorganizēt visas tautas kopsapulci, bet jums tomēr vajag izdomāt veidu, kā sabiedrību informēt un sagatavot iespējamai situācijai, kuru ukraiņi piedzīvoja, pamostoties kādā jaukā rītā.

Šī vēstule nav panikas sēšana, bet normāls jautājums, lai pasargātu mūsu bērnus, radiniekus un mūsu vadīto iestāžu darbiniekus. Jau iepriekš pateicos par atbildi, kuru visi ceram tomēr saņemt.

Ar cieņu,

Alvis Hermanis

 

Aizsardzības ministrijas sagatavotais buklets Kā rīkoties krīzes situācijā pieejams šeit.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā