Alvis Hermanis. Foto — Ieva Salmane.
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa atklātā vēstule Valsts prezidentam, valdības vadītājam un aizsardzības ministram
Man ir jautājums, kuru gribu jums uzdot Latvijas sabiedrības vārdā. Tas ir vissvarīgākais jautājums, kurš šai vēstures brīdī interesē Latvijas iedzīvotājus. Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus, ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā?
Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā.
Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums. Tomēr, ja reiz esam jums uzticējuši valsts vadīšanas atbildību, mēs sagaidām, ka jūs instruētu sabiedrību, kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un savas ģimenes iespējamas krīzes brīdī. Mēs saprotam, ka uzbrukuma varianti var būt dažādi - konvencionāls armijas iebrukums, pēkšņs raķešu uzbrukums vai kodolkara pārsteigums. Visās šādās situācijās cilvēku reakcija būs tikai un vienīgi panika. Pieņemu, ka panika ir tieši tas, no kā būtu iespējams izvairīties, ja katrs no mums - civilajiem iedzīvotājiem - zinātu, kā konkrēti rīkoties un ko pasākt. Kā zināms, 24. februāra rītā tieši panika bija tā, kas paralizēja uz vairākām dienām Ukrainas sabiedrību.
