Sievietēm ir mazākas algas. Vai būs arī mazākas pensijas?

Ilustratīvs attēls
Anna Dovbiša

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem. Taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā. Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%.

Te prātā nāk nodarbinātības vietnes Indeed reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma?

Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

SEB pensiju gatavības indeksa aptaujas* rezultāti liecina, ka 17% sieviešu bērnu kopšanas atvaļinājumā ir pavadījušas 3 līdz 5 gadus, piektdaļa sieviešu (20%) 2 līdz 3 gadus, savukārt 1 – 2 gadus ārpus aktīvās nodarbinātības bijušas 16% sieviešu. Kā šos gadus varam tulkot skaitļos? Ņemsim par piemēru vidējo algu Latvijā – 1277 eiro. Kā zināms, kopējais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, kas no ikviena nodarbinātā bruto algas nonāk pensiju kapitālā, ir 20%. No tiem 14% tiek novirzīti pensiju 1. līmenim, bet 6% ik mēnesi automātiski tiek novirzīti pensiju 2. līmenī. Tātad no 1277 eiro ik mēnesi pensiju 2. līmeņa uzkrājumā nonāk 76,62 eiro. Dodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, iemaksas par personu turpina veikt valsts. Summa jeb iemaksu objekts, no kura tiek rēķināti šie 20%, neatkarīgi no tā, vai cilvēks līdz bērnu kopšanas atvaļinājumam strādājis un veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai nē, visiem ir vienāds – bērnu kopšanas pabalsta apmērā jeb 171 eiro mēnesī. Tātad kopumā pensiju kapitālā šajā laikā nonāk tikai 34 eiro mēnesī.

Taču ir arī labas ziņas – šogad Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas paredz, ka no 2022. gada jūlija iemaksas pensiju kapitālā tiks veiktas no vecāku pabalsta un bērnu pabalsta kopsummas. Tas ir labs solis netaisnības mazināšanas virzienā.

Taču atklāts paliek jautājums – kā šo netaisnību mazināt sievietēm un vīriešiem, kuri bērnu kopšanas atvaļinājumā devušies pirms likuma izmaiņas stājušās spēkā?

Darba gaitu pārtraukšana līdz šim būtiski ietekmējusi ne tikai daudzu sieviešu nākotnes pensijas apmēru, bet sabremzējusi arī karjeras un atalgojuma izaugsmes iespējas. Kā liecina pētījumi, sievietēm nepieciešami septiņi gadi, lai darba tirgū sasniegtu tādu pat līmeni, kā vīrieši, kuri darba tirgū bijuši visu laiku. Un šis ir tikai viens no aspektiem, kas ietekmē algu un arī pensiju atšķirību starp dzimumiem. Tāpat nereti alga pēc atgriešanās no bērnu kopšanas atvaļinājuma netiek pārskatīta un pielāgota esošajai ekonomiskajai situācijai, tā vietā atalgojumu saglabājot iepriekšējā līmenī. Kā liecina Eiropas Parlamenta apkopotā informācija, no kopējā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību gadījumu skaita 30% skaidrojami ar sieviešu lielo īpatsvaru relatīvi zema atalgojuma nozarēs. Vēl daži nozīmīgi aspekti – sievietes nereti ir mazāk atalgotas vadītāju amatos un krietni vairāk sieviešu nekā vīriešu strādā nepilnas slodzes darbu.

Vienlaikus redzam, ka bērnu kopšanas atvaļinājuma iespējamais ilgums un nosacījumi tā laikā uz kopējā Eiropas fona Latvijā ir ļoti labs. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā – ģimenei draudzīga bērnu kopšanas atvaļinājumu politika, bet līdz ar to rodas “robs” pensiju uzkrājumos. Te iederas senā paruna – koks ar diviem galiem.

Ko mēs pašas varam darīt, lai vismaz nedaudz uzlabotu savu finansiālo labklājību nākotnē? Viens no variantiem – veidot brīvprātīgos uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Protams, tā kā bērnu kopšanas atvaļinājumā esošā vecāka ienākumi samazinās, arī uzkrājumos nereti iespējams novirzīt mazāku summu nekā iepriekš. Taču pensiju 3. līmenis ir elastīgs risinājums – iemaksu regularitāti un apjomu nosaka pats uzkrājuma veidotājs un arī nelielas iemaksas ilgtermiņā var radīt būtisku pienesumu.

Tātad viens no variantiem varētu būt regulāru iemaksu veikšana pensiju 3. līmenī, lai vismaz nedaudz izlīdzinātu “robu”, kas veidojas nākotnes pensijas kapitālā. Taču, kā liecina mūsu dati, sievietes uzkrājuma veidošanai pensiju 3. līmenī aktīvāk pievēršas  pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka tad bērni kļuvuši patstāvīgāki un viņiem tuvojas skolas laiks. Turpretim vīrieši uzkrājuma veidošanu biežāk sāk jau pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas.

Kādēļ ir svarīgi sākt krāt laikus? Tādējādi ar mazākām, bet regulārām iemaksām iespējams sakrāt vērā ņemamu summu. Piemēram, lai vecumdienām sakrātu 50 tūkstošus eiro, sākot krāšanu 30 gadu vecumā, ik mēnesi jāatliek 44 eiro, bet 40 gadu vecumā jau 84 eiro mēnesī.**

Ir skaidrs, ka algu un pensiju atšķirības nav skaidrojamas tikai ar vienu apstākli vien – cēloņi ir kompleksi un tādiem jābūt arī risinājumiem. Taču ir šis tas, ko varam darīt jau šodien un pašas, lai stiprinātu savu pārliecību par labklājību nākotnē – vērts apdomāt un vērts rīkoties!

 

Autore ir AS SEB atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja

* Aptauju pēc SEB pasūtījuma 2020. gada decembrī veica pētījumu kompānija TNS Emor. Tajā piedalījās 531 strādājošs Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

** Aprēķina pieņēmumi: persona krāj līdz 65 gadu vecumam ar vidējo investīciju rezultātu gadā: 5%

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu