Valsts un pašvaldību ēku atjaunošanai ir milzīga loma tautsaimniecības attīstībā un valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Tā tiek rādīts piemērs sabiedrībai, ka energoefektivitāte un vides sakārtošana ir prioritārs virziens, sekojot Eiropas Savienības lozungam “energoefektivitāte vispirms”.
Šā mērķa aktualitāte vislabāk parādās šodien, kad kopš pagājušā gada nogales strauji pieaug energoresursu cenas un, attiecīgi, izdevumi šo ēku uzturēšanai. Mums jāsaprot, ka neatjaunotās ēkās energoresursi tiek tērēti aptuveni divas reizes vairāk nekā nepieciešams, un vairumā gadījumu šī nauda aizplūst no mūsu valsts, maksājot par importa energoresursiem.
Bez tam valsts un pašvaldību sektorā strādā un to apmeklē liela daļa valsts iedzīvotāju, kur atjaunotajās ēkās tiem veidojas paaugstināts zināšanu līmenis un izpratne par vides kultūru. Un šīs zināšanas tie nes mājās un veicina arī savu dzīvojamo ēku sakārtošanu.
Diemžēl Latvijā ļoti lēnām notiek domāšanas un izpratnes maiņa, ka publiskais – valsts vai pašvaldības – īpašums pieder mums katram, un par to ir jārūpējas, tāpat kā par savu personisko māju.
Ēku atjaunošana ir investīcijas
Ēku atjaunošana ir jāuzskata par investīciju, kas noteiktā periodā atmaksājas. Turklāt, pieaugot energoresursu cenām, šis atmaksāšanās periods strauji samazinās. Būtu naivi cerēt, ka cenas nākotnē atgriezīsies, piemēram, pagājušā gada pavasara cenu līmenī. Tādēļ par optimālu jau būtu uzskatāms maksājumu kopums atjaunotā ēkā, kas neatšķiras no maksājumiem iepriekš, jo kopējo jauno maksājumu veido mazāka maksa par enerģiju plus maksa par investīcijas daļu noteiktā periodā.
Tāpēc ir jāmeklē iespējas iespējami ātri un racionāli šo darbu veikt, jo, kā redzams, temps divu Eiropas Savienības plānošanas periodu vai 14 gadu griezumā ir par lēnu.
Liepājas pieredze: gadā ietaupīts pusmiljons
Liepājas pašvaldības vadība šo problēmu saprata jau ap 2005. gadu, kad pašvaldība iesaistījās pirmajā Vācijas Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas, KfW un Hipotēku bankas atbalstītajā pilotprojektā un tika siltināta pirmā ēka Liepājā. Turpmāk pašvaldība aktīvi iesaistījās dažādos projektos (ERAF, KPFI u.c.), un līdz 2011. gadam tika atjaunoti vairāk kā 90% pašvaldības iestāžu izmantoto ēku.
Tā kā projektos parasti bija jāsasniedz rezultatīvie rādītāji – enerģijas patēriņa samazinājums piecu gadu periodā pēc atjaunošanas, tad sapratām, ka būtiska nozīme ir ne tikai ēku atjaunošanai, bet arī to lietošanai. Un šeit ir jāuzdod sev jautājums – kas ir svarīgākais ēkā? Un atbilde ir – lai tās lietotājiem tiktu nodrošināts atbilstošs mikroklimats telpās. Proti, tie ir četri parametri – temperatūra, relatīvais mitrums, izelpotā ogļskābā gāze vai CO2 un gaisa plūsmas ātrums, lai cilvēki būtu veseli un produktīvi savā darbībā. Tāpēc Liepājā jau 2010. gadā visās pašvaldības iestāžu ēkās tika iegādāti datu logeri temperatūras, CO2 un mitruma mērīšanai. Šie datu logeri veic minēto parametru ierakstu ar 15 minūšu intervālu, un pēc iegūtajiem datiem var secināt, vai ēkas tehniskās iekārtas ir pareizi noregulētas un vai ir optimāls mikroklimats.
Tā, piemēram, mērījumi un aprēķini atklāja, ka bērnudārza reālais darba laiks gadā ir tikai 25%, viss pārējais ir ārpusdarba laiks. Ir ļoti svarīgi, lai tehniskās iekārtas būtu atbilstoši noregulētas, lai komforta mikroklimats ēkā ir tieši darba laikā, bet ārpus tā iekārtām jāpārslēdzas uz ekonomisko režīmu. Šādi mēs secinājām, ka, veicot mērījumus, noregulējot iekārtas un apmācot personālu, var ietaupīt līdz 20% no siltumenerģijas patēriņa.
Pēc 2011. gada sarēķinājām, cik mēs maksātu par siltumenerģiju, ja nebūtu veikuši ēku atjaunošanu, regulēšanu un neuzraudzītu enerģijas patēriņu ēkās. Saņēmām teju neticamu skaiti – 0,5 miljoni eiro gadā, un tā katru gadu!
Šeit jāpiebilst, ka uz energoefektivitāti ir jāskatās patiesi kompleksi – tā nav tikai siltināšana, bet arī sekojoša iekārtu uzraudzība, regulēšana, ēkas pareiza ekspluatācija, personāla zināšanas un motivācija. Tāpat arī kopš 2016. gada pašvaldībā brīvprātīgi tika ieviesta un sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001. Šīs starptautiski akreditētās energopārvaldības sistēmas ieviešana ir būtiska saimniecības sakārtošanā, un tai vajadzētu būt ieviestai visās valsts un pašvaldību ēkās. Diemžēl tas valstī nav līdz galam izdarīts.
Dažādas iespējas finansējuma piesaistei
Bet arī ar to vien nepietiek. Lai paātrinātu un veicinātu ēku atjaunošanu, nepieciešams izmantot dažādus finanšu instrumentus un investēt. Finansējuma veidi var būt dažādi. Iespējams, ir gadījumi, kad energoefektivitātes projektu var īstenot par atvēlēto publiskā finansējuma un/vai bankas vai Valsts kases aizdevuma līdzekļiem. Taču noteikti būtu jāizmanto iespējas izmantot ES fondu līdzekļus investīciju veikšanai. Jaunajā fondu līdzekļu periodā 2021.-2027. gadam ir paredzēta atsevišķa atbalsta programma valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācijai un būvdarbiem energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumiem.
Vairākās Eiropas Savienības valstīs kā efektīvs ēku atjaunošanas veids tiek pielietots arī energoservisa kompāniju (ESKO) pakalpojums. Princips būtībā ir vienkāršs – tiek definētas prasības ēku atjaunošanai, izmantots standartizēts līgums, izsludināts starptautisks konkurss par noteikta skaita ēku atjaunošanu. Iespējams, arī Latvijā varam virzīties uz ESKO finansējuma modeļa izveidi un izmantošanu ēku siltināšanā.
Mūsuprāt, valstij un pašvaldībām ir jāstrādā aktīvi un jāizmanto visas iespējas ēku energoefektivitātes projektu realizācijai, jo tas būtu labs piemērs arī daudzdzīvokļu māju un arī uzņēmēju sektoram. Kā mēs zinām, tad sakārtotā vidē arī domas par attīstību raisās labāk.
Autors ir Liepājas domes izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos
Pagaidām nav neviena komentāra