«Mums ir savs Līgo kalns, ko vectēvs gan sauca par Sāļa kalnu. Bet mazbērni saka: Jāņi jāsvin uz Līgo kalna,» smaida Jāņu naktī dzimusī Līga Kondrāte. «Jāsvin lielā, skaistā ģimenē — Latgalē ļoti svarīgas ir radu saites. Kāpēc ukraiņi tā stāv? Arī viņiem ir savas ģimenes, sētas, tautas un zemes sajūta». Foto no personīgā arhīva
Ludzāniete Līga ar brāli Jāni ir dvīņi, dzimuši Jāņu naktī. «Mamma teica: «Visi gāja līgot uz parku, bet es gāju dzemdēt uz slimnīcu. Līdz ar saulīti jūs arī dzimāt.» Vecākiem prātā bijuši citi vārdi, tomēr, ja sanācis tā, tad vairs nav variantu! Bērnībā gaviļniece jutusies apdalīta, ka goda dienas sakrīt vienā datumā, taču tagad priecājas: «Jāņos tavus svētkus svin visa Latvija!»
Jāņi viņas ģimenē ir vairāki. Arī mammas brālis ir Jānis, Līga šo vārdu tālāk nodevusi savam dēlam. «Līga gan rados esmu vienīgā,» viņa iesaucas. «Ļoti gribētu, lai Līgas Latvijā neizmirtu, jo tagad šo vārdu meitenēm vairs tik daudz neliek. Man tas vienmēr licies īpašs. Līgas ir talantīgas un radošas, tām ir īpaša misija. Līga ir kā latviešu dieviete, kam jānes gaisma, jābūt pasauli piepildošai. Līgotne, Jāņu vēlējums ir: lai aug, top un rodas!»
