Ar politiķu atbildību par senioru sirds veselību ir jāsaprot cīņa pret augsto mirstību, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības. Tās skar vairākus simtus tūkstošus cilvēku un ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Šai cīņai ir jābūt daudz nopietnākai, tādēļ politiķiem ir jārūpējas par speciāla sirds veselības plāna izstrādi un papildu finansējuma piešķiršanu ārstēšanas uzlabošanai.
Šā gada sākumā saņēmām satraucošas ziņas par to, ka Latvijā ir ievērojami palielinājusies mirstība no sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām (KVS) slimībām. Tādēļ kā iepriecinošu vēsti uztveram ziņu, ka Veselības ministrija nākamajā gadā ir paredzējusi papildu līdzekļus sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Kā liecina maija sākumā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē diskusijā par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā publiskotā informācija, medikamentu kompensēšanai sirds un asinsvadu slimībām nākamgad papildus paredzēti 7,6 miljoni eiro. Cerams, ka tas nebūs tikai priekšvēlēšanu solījums, bet vainagosies ar reāliem darbiem. Kopš 2019.gada Latvijas Senioru kopienu apvienība kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām ir vērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ar lūgumu rast iespēju valstij kompensēt inovatīvos medikamentus sirds un asinsvadu slimniekiem 100% apmērā, taču līdz pat šim brīdim tas nav īstenots.
Nepieciešams gan plāns, gan finanses
Kāpēc tas ir tik būtiski tieši pašlaik? Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskie dati liecina, ka pērn šo slimību dēļ esam zaudējuši 16 911 līdzpilsoņu, kas ir par 10% jeb aptuveni 1500 cilvēku vairāk nekā 2020.gadā. Diemžēl nevaram būt droši, ka rudenī pandēmija nesaasināsies no jauna un atkal novārtā tiks atstātas citas slimības. Un, pat ja pandēmija nesaasināsies, nevaram būt droši, ka KVS tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Proti, cits SPKC publiskots pētījums liecina, ka jau pirms pandēmijas 25% no KVS mirstības gadījumiem bijuši novēršami. Jāņem vērā, ka pēdējos pandēmijas gados situāciju vēl vairāk pasliktināja ierobežotā piekļuve mediķiem, novēloti izmeklējumi, jaunu iedarbīgu medikamentu trūkums un citi iemesli, kas atspoguļojas statistikā.
Veselības ministrijas izstrādātajās apjomīgajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs”, kas ir centrālais veselības politikas dokuments, ir aprakstīta veselības aprūpes uzlabošana nākamo gadu laikā.
Šajā dokumentā kardiovaskulārās diagnozes ir izvirzītas kā viena no prioritātēm. Tam mēs varam tikai piekrist, jo neskaitāmas reizes ir atkārtots tas, ka Latvijā saslimstība un mirstība no KVS ir pārāk augsta. Un tas viss, neskatoties uz ārstu pašaizliedzīgo darbu. Tāpēc mēs gribam no valsts institūcijām redzēt ne tikai šo lozungu par prioritāti, bet arī šīs prioritātes reālu ieviešanu dzīvē. Ja onkoloģijas pacientu ārstēšanai valsts radīja speciālu plānu un ieguldīja papildu naudu, un pacientu ārstēšanā ir uzlabojumi beidzot, tad ar steigu jāķeras arī pie tāda paša medicīniska un finanšu plāna radīšanas sirds slimību samazināšanai.
Ko seniori sagaida no politiķiem KVS jomā
Strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, un, protams, arī seniori domā, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi. Nav noslēpums, ka viens no jautājumiem, kas ir būtisks senioriem, ir iespēja saņemt kvalitatīvus un cilvēka cienīgus medicīnas pakalpojumus, tostarp kvalitatīvus un mūsdienīgus medikamentus. Latvijas Senioru kopienu apvienības veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 115 cilvēku vecumā no 55 līdz 95 gadiem, lūdzām arī paust viedokli attiecībā uz pašreizējo situāciju KVS slimību jomā. 70% aptaujāto senioru atzīst, ka finansējums medikamentiem nav pietiekams, un tas būtu jāpalielina. 95% respondentu atbild, ka viņiem ir nepieciešama papildu informācija par KVS, to profilaksi un ārstēšanu, 90% atbild, ka viņiem nav pieejama moderna KVS ārstēšanas terapija, 90% aptaujāto neslēpj, ka viņu atbalsts kādai politiskajai partijai ir atkarīgs no partijas skatījuma uz veselības aprūpi senioriem. Satraucoši liels skaits – 98% respondentu atbildējuši, ka nav informēti par KVS riska novērtēšanu un profilaksi.
Pamatojoties uz senioru viedokļu apkopojumu, šobrīd darbu atsākusī Eiropas pretnabadzības tīkla un pacientu un senioru organizāciju sirds un asinsvadu slimību darba grupa izstrādā savus ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu Latvijā.
Vēlme pēc lielākas ārstu uzmanības un iejūtības
Seniori priecātos, ja Latvijā būtu viens “punkts”, kur iegūt informāciju un veikt izmeklējumus KVS jomā. Diemžēl kaut kur “pačibēja” labā ideja par sirds veselības kabinetiem – šāds projekts jau kādreiz bijis aizsākts, taču kaut kādu iemeslu dēļ tika pārtraukts. Ir jūtams ģimenes ārstu izdegšanas pazīmes, jo kovida pandēmija diemžēl radīja lielu papildu slodzi. Protams, senioru biedrības biedri pazīst daudzus ļoti iejūtīgus ģimenes ārstus, kuri arī grūtajos laikos cenšas sniegt vislabāko palīdzību un padomu.
70% senioru aptaujā norādījuši, ka medicīnisku informāciju viņi vislabāk uztver, konsultējoties pie speciālista vizītes laikā, tikai 25% novērtē rakstisku informāciju, bet 5% – internetu. Tādēļ nav brīnums, ka senioriem ir nepietiekama izpratne par būtiskiem KVS aspektiem.
Ja nav iespējamas konsultācijas klātienē, noteikti vajadzētu vairāk skaidrojošu brošūru, lai pensionārs var labāk izprast slimības būtību, kā arī to, ko viņš pats var darīt, lai mazinātu saslimšanas vai slimības saasinājuma riskus. Profesionāļu atlasīta un sagatavota, ērti pieejama informācija būtu ļoti nepieciešama, ņemot vērā, ka KVS saslimstība un mirstība visvairāk izplatīta ir tieši senioru grupā, taču, kā liecina mūsu pašu veiktā aptauja, izpratne par daudziem faktoriem, piemēram, profilaktiskiem pasākumiem – pietiekamu aktivitāšu daudzumu, izvēlēto ēdienkarti, senioriem ir visai zema.
Jo zemāki ienākumi, jo vairāk ielaistu slimību
Senioru situācija un līdz ar to arī iespējas saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus ir ļoti atšķirīgas. Tiem, kuri dzīvo pilsētās, ir vienkāršāk un ērtāk apmeklēt ārstu, grūtāk tas būs lauku reģionos dzīvojošajiem. Tāpat – ja senioram ir bērni, viņam ir vieglāka situācija gan finansiāli, gan emocionāli. Vientuļam pensionāram, kurš saņem mazu pensiju, medicīnas pakalpojumu pieejamība ir daudz ierobežotāka. Viņam prioritārs jautājums būs – kā samaksāt rēķinus un paēst, nevis kā aiziet pie ārsta. Tā diemžēl nav cilvēka izvēle, bet situācija, kādā viņš atrodas.
To apliecina arī mūsu veiktā aptauja – 80% senioru atbildējuši, ka viņu rūpes par veselību ir atkarīgas no ienākumiem. Savukārt, SPKC publiskots pētījums (pēc Euro-Silc datiem) apstiprina: ilgstošas slimības vai veselības problēmas zemāku ienākumu gadījumā konstatētas biežāk nekā turīgāku iedzīvotāju vidū. Tas pats attiecināms uz pārbaužu vai ārstēšanās neveikšanu nepieciešamības gadījumā – zemāku ienākumu gadījumā tās tiek veiktas retāk (nevar atļauties, pārāk tālu, pārāk ilga gaidīšana rindā utt.) nekā augstāku ienākumu gadījumā. Taču, ja iepriekšējos gados kā viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc netika saņemta veselības aprūpe, tika minēts, ka medicīnas pakalpojumus nevarēja atļauties, tad attiecībā uz pagājušo, 2021.gadu, pārliecinoši dominēja “citi iemesli”, kas, visticamāk, ir saistīti ir pašiem kovida ierobežojumiem.
Mēs ļoti ceram, ka šomēnes Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē prezentētais nepieciešamais budžets jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai, kas ietver arī papildu finansējuma piešķiršanu KVS medikamentu kompensēšanai, nepaliks tikai prezentācijas formātā, bet tiks iemiesots reālajā dzīvē. Tas būs tiešs pierādījums tam, ka Latvijas lēmumu pieņēmēji no lozungiem var pāriet pie reālas rīcības, jo īpaši, ja situācija KVS saslimstības un mirstības jomā ir tik dramatiska. Ļoti novērtēsim, ja arī citas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv plašas sabiedrības grupas, pievienosies un atbalstīs aicinājumus valdībai pievērst lielāku uzmanību kardiovaskulāro pacientu veselības uzlabošanai.
Autore ir Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece
Pagaidām nav neviena komentāra