Latvija — tie ir ceļi un takas, pakalni un ielejas, pilis un būdiņas, kāpas un jūra, purvi un akmeņi, krogi un dievnami, meži un pļavas, torņi un pagrabi, ciemi un pilsētas. It viss — savs un mīļš. Tieši tik ļoti Latvija ir mana. Dažāda, bet viena
Visciešāko saikni jūtu ar vietām, kuras esmu apmeklējusi pati, nevis tikai dzirdējusi, lasījusi par tām, redzējusi televīzijā vai apbrīnojusi instagramā. Upi var piedzīvot, tajā peldot, mežu — pastaigājoties, pļavu — ieelpojot.
Dodoties iknedēļas pārgājienos, laivu braucienos un veloekspedīcijās gan gar valsts robežu, gan krustu šķērsu iekšzemē, esmu iepazinusi Latvijas nezināmo vaigu, kas «standarta» tūristam bieži vien paliek apslēpts.
Leišmalītes sakrālais košums
Objekts: Eglaines vecticībnieku lūgšanu nams
Atrašanās vieta: Liepu iela 14, Eglaine, Eglaines pagasts, Augšdaugavas novads
Ja esi iemaldījies vai ar nolūku ticis Sēlijas neparastajā ciemā Eglaine, kas ievērojams kā Vecā Stendera zeme un Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas atdusas vieta, gribēdams nevarēsi paiet garām koka ēku pudurim privātmāju rajonā, tik raibam kā Lieldienu olas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.