Noskaņu barometrs

Ko par mums stāsta kino? Jaunākie latviešu kinodarbi

Ja mājsēdes laikā takas uz kinoteātri aizaugušas, ir īstais brīdis tās attīrīt. Šopavasar repertuārā nonāk daudz jaunu Latvijas filmu. To kuplais skaits sniedz negaidītu iespēju — ieraudzīt šīs filmas plašākā kontekstā. Pilnīgi noteikti var pamanīt, ka esam piedzīvojuši zināmu pārsvēršanos no vēsturiski nostalģiskiem vēstījumiem uz refleksiju par sabiedrību, tās saprāta veselību un cilvēku spēju līdzpastāvēt.
Savā ziņā to dara Lielo Kristapu saņēmusī Dāvja Sīmaņa spēlfilma Gads pirms kara, kas — lai arī tās vēstījums noris 20. gadsimta sākumā — neizbēgami velk paralēles ar mūsdienām: falšo ziņu, «alternatīvo faktu» un atdzimušā šarlatānisma laiks, kurā dzīvojam, līdzinās turbulenču pilnajam posmam pirms Pirmā pasaules kara.
Ironija par pandēmijas gados piedzīvoto sabiedrības koķetēšanu ar misticismu redzama arī Matīsa Kažas vienā kadrā nofilmētajā parodijā Ūdens garša. Bez sabiedriskās refleksijas, šķiet, «funkcionē» tikai viena no šobrīd skatāmajām filmām — Jurija Skorobogatova kriminālkomēdija Uzticības persona (kas pirms nonākšanas kinoteātros jau startēja Go3 platformā kā seriāls). Šī filma bagātīgi izmanto no 90. gadiem aizgūtus tipāžus. Savukārt ar refleksiju par pavisam aktuāliem procesiem un parādībām nodarbojas divi no vissvaigākajiem kino jaunumiem: Elzas Gaujas dokumentālā filma Tikmēr Lucavsalā un brāļu Laura un Raita Ābeļu spēlfilma Nemierīgie prāti.