Žurnāliste Olga Dragiļeva stāsta, ko nozīmē būt «krievvalodīgai» Latvijā, kad Krievija slepkavo Ukrainā
Krievijas karš Ukrainā diemžēl itin daudziem liek ar aizdomām skatīties uz ikvienu «krievvalodīgo». Žurnālistei Olgai Dragiļevai it kā nebūtu jātaisnojas par Putina noziedzīgo politiku — par viņas pilsonisko stāju un demokrātiskajiem uzskatiem liecina viņas darbs daudzu gadu garumā, un viņa ir kategoriski pret šo karu. Tomēr uzskatīja, ka ar to nepietiek. Pēc viņas iniciatīvas tapa 8. aprīlī publicētais, vairāk nekā 100 cilvēku parakstītais vēstījums Latvijas sabiedrībai Karš un mēs: Latvijas krievvalodīgo atklātā vēstule.
Vēstules parakstītāji ir ne tikai «pret karu», kā tagad ir daudzi, bet arī atzīst: «Mums ir kauns par to, ka mūsu dzimtajā valodā tiek nodotas pavēles nogalināt, izvarot un spīdzināt.» Latviešu līdzpilsoņus viņi lūdz — «neuzlūkojiet katru krieviski runājošo kā potenciālu Kremļa atbalstītāju». Bet «citādi domājošos krievvalodīgos» aicina apzināties, ka svinēt šogad Uzvaras parkā 9. maiju nozīmētu atbalstīt karu: «Nesviniet, kamēr Ukrainā ik dienu tiek mocīti un nogalināti nevainīgi cilvēki.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.