Ilustratīvs attēls
Pat ekonomikas augšupejas apstākļos mazo uzņēmēju ceļš bieži vien ir izaicinājumu pilns, taču, tuvojoties ekonomiskajai krīzei un ievērojamam inflācijas kāpumam, arī aktuālie izaicinājumi attiecīgi kļūst arvien nopietnāki. Šādos laikos uzņēmumiem būtu jāpievērš uzmanība diviem galvenajiem aspektiem – pirmkārt, uzņēmuma caurspīdīgumam un valsts lomai atbalsta sniegšanā, otrkārt, spējai identificēt un risināt problēmu cēloņus.
Pašlaik mēs atrodamies visai sarežģītā ekonomikas periodā, jo, turpinoties karam Ukrainā, pieaug inflācija, elektroenerģijas un gāzes izmaksas, kas uzņēmumiem rada problēmas. Inflācija tirgū rada zināmu satricinājumu un papildu risku uzņēmējdarbībai, it īpaši ilgtermiņa saistību kontekstā. Piemēram, vienoties par noteikta produkta ražošanu un cenu ir ļoti grūti, ja nevaram paredzēt iespējamās izmaksas. To papildina arī negaidīti izaicinājumi, piemēram, strauji augošās elektroenerģijas un citu komunālo pakalpojumu izmaksas.
Uzņēmumu caurspīdīga darbība sniedz konkurences priekšrocības
Lai arī cenu kāpums nenozīmē to, ka pilnībā visi uzņēmēji piedzīvos grūtus laikus, tomēr ir svarīgi aspekti, kuriem šī brīža ekonomiskajos apstākļos vajadzētu pievērst uzmanību. Attiecības starp valsti un uzņēmējiem pirms 15 gadiem un senāk bija daudz vienpusīgākas nekā šodien. Agrāk uzņēmumi uzskatīja, ka nodokļi ir kā slogs un nesniedz nekādu priekšrocību, taču pandēmija ir parādījusi, ka valsts loma uzņēmēju acīs mainās, - valsts ne tikai iekasē nodokļus un sniedz sabiedriskos pakalpojumus, bet arī glābj uzņēmumus grūtos laikos un stimulē ekonomikas uzlabošanos.
Svarīgi atzīmēt, ka valsts atbalsta saņemšana uzņēmumiem pašlaik ir milzīga priekšrocība. Tāpēc šajā kontekstā ir svarīgi divi jautājumi – vai uzņēmums ir tiesīgs saņemt atbalstu un kāda apmēra atbalsts pienākas. Pandēmijas laikā īpaši tika uzsvērta uzņēmējdarbības pārredzamības un caurspīdīguma nozīme, kad liela daļa uzņēmumu nevarēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem vai cita veida atbalstu.
Valsts atbalstu var saņemt tikai tie uzņēmumi, kas "spēlē pēc noteikumiem" un darbojas pārredzami: tiem jābūt bez parādiem, tiem nav finansiālu grūtību, un tie nav iekļauti neuzticamo nodokļu maksātāju sarakstā. Šie kritēriji ir ļoti skaidri definēti Eiropas līmenī un nav interpretējami. Turklāt daļa atbalsta bija tieši saistīta ar algu izmaksām. Piemēram, ja uzņēmums nebija caurspīdīgs un tā darbinieki saņēma oficiālo minimālo algu, bet de facto viņi pelnīja daudz vairāk, uzņēmuma saņemtā atbalsta summa bija ļoti maza.
Valsts atbalsta instrumentu loks pārredzamiem un caurspīdīgiem uzņēmumiem pašlaik ir ļoti plašs, sākot no aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem un beidzot ar subsīdijām. Valsts piešķir arī subsīdijas, piemēram, ieguldījumiem energoefektivitātē, paplašināšanai ārvalstu tirgos, iekārtu modernizācijai un citiem mērķiem. Tiek ieviesti jauni pasākumi ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prakses veicināšanai.
Risiniet cēloņus, nevis sekas
Daudzi uzņēmēji joprojām domā, ka grūtos laikos viņus glābs aizdevums, taču ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kur slēpjas uzņēmuma piedzīvoto neveiksmju patiesā problēma. Ja līdzekļu trūkums ir īslaicīgs ekonomikas grūtību vai klientu maksājumu kavējumu dēļ, tad aizdevuma ņemšana ir racionāls lēmums.
Tomēr, ja uzņēmums ražo kaut ko, kam vairs nav pieprasījuma, vai ja tas cīnās ar savas darbības rentabilitāti, aizdevums problēmu neatrisinās. Šādā gadījumā aizdevums risinās tikai problēmas sekas, nevis cēloņus. Citiem vārdiem sakot, tā vietā, lai mēģinātu nodzēst ugunsgrēku, jūs vienkārši atvērsiet logu un izlaidīsiet dūmus. Aizdevums ir tikai finanšu svira, kas ļauj uzņēmumam darīt vairāk, tāpēc es ļoti iesaku jebkuru aizdevumu uztvert kā naudas nomu.
Ļoti reti gadās, ka kāds rīkojas bezatbildīgi ar īrētu automašīnu vai citu priekšmetu, vairumā gadījumu tas tiek izmantots ļoti jēgpilni īres perioda laikā. Līdzīgi būtu jāattiecas arī pret uzņēmējdarbības aizdevumu, tāpēc ir ieteicams vērsties pie kreditoriem ar problēmas risinājumu un plānu, kā "izīrētā nauda" palīdzēs šajā situācijā.
Autors ir alternatīvo finanšu sektora uzņēmuma Noviti Finance vadītājs
