Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas pozitīvas ziņas par hipotekāro kreditēšanu Latvijā. Pēc ilgstošas stagnācijas izsniegto hipotekāro kredītu apjoms jau vairākus ceturkšņus pieaug straujāk nekā valsts ekonomika. Arī kredītu procentu likmes ir samazinājušās. To nosaka gan EURIBOR likmju kritums, gan arī zemākas pievienotās procentu likmes (likmes daļa virs EURIBOR, ko aizdevējs klientam nosaka individuāli). Ja vēl 2020. gadā vidējā pievienotā procentu likme hipotekārajiem kredītiem bija 2,3%, tad 2024. gada izskaņā tā bija ap 1,5% un tikai retajam pārsniedza 2%. Eiro izteiksmē starpība starp 1,5% un 2,3% pievienoto procentu likmi 100 tūkstošus eiro lielam kredītam, kas izsniegts uz 20 gadiem, nozīmē procentos samaksāt līdz pat 10 tūkstošiem eiro mazāk.
Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs. Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb longevity economy izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?
Finansējuma pieejamība ir būtiska veselīgai tautsaimniecībai. Tā ļauj efektīvi novirzīt uzkrājumus investīciju finansēšanai un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Mūsdienīgu finanšu sistēmu veido dažādi cieši saistīti spēlētāji, un katram no tiem ir nozīmīga loma. Riska kapitāls veicina inovācijas un jaunuzņēmumu veidošanos un izaugsmi, bankas palīdz jau izveidotiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt noturīgākiem, kapitāla tirgi ir būtiski, lai uzņēmumi paplašinātos un sasniegtu jaunas virsotnes.
Kā divās dienās no troņa iegāzties bedrē — Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa kritusi sabiedrības nežēlastībā par vīra biznesu Krievijā
Aizejošais ir bijis skarbs gads, pat pēc pēdējo pandēmijas gadu standartiem – Krievijas sāktais karš Ukrainā, straujais cenu kāpums. Nākamā gada sākumā tiek prognozēta īslaicīga un sekla recesija Latvijas tautsaimniecībā. Kā nodzīvot 2023. gadu, saglabājot ne tikai nopelnīto naudu un sirdsmieru, bet arī mēģinot atrast laimi? Zemāk – trīs mani personīgie ieteikumi, lai 2023. gads tieši jums nestu labklājību un mieru.
Pat ekonomikas augšupejas apstākļos mazo uzņēmēju ceļš bieži vien ir izaicinājumu pilns, taču, tuvojoties ekonomiskajai krīzei un ievērojamam inflācijas kāpumam, arī aktuālie izaicinājumi attiecīgi kļūst arvien nopietnāki. Šādos laikos uzņēmumiem būtu jāpievērš uzmanība diviem galvenajiem aspektiem – pirmkārt, uzņēmuma caurspīdīgumam un valsts lomai atbalsta sniegšanā, otrkārt, spējai identificēt un risināt problēmu cēloņus.
Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos. Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Aizņēmums neatliekamam tēriņam vai sen iecerētam pirkumam vienmēr prasa rūpīgu un daudzpusīgu izvērtējumu. Iedziļināšanās ir aizņēmēja paša interesēs. Tas attiecas uz savu ienākumu un atmaksas iespēju novērtējumu, taču vienlīdz būtiski ir iedziļināties arī piedāvātā aizdevuma cenā un nosacījumos. Jo atšķirības starp dažādu finanšu tirgus dalībnieku piedāvājumiem var būt ievērojamas – mērāmas nevis procentos, bet reizēs. Tāpēc, lai cik steidzama un neatliekama būtu finanšu vajadzība, pirms līguma parakstīšanas ir vēlams apstāties. Veltīt laiku vienu stundu tam, lai saprastu, vai nenodarām pāri paši sev.
Līdzekļus piešķirs, ja parlaments apstiprinās pensiju reformu un zemes privatizāciju
Pirmo reizi kopš jūnija maksājums izpildīts noteiktajā termiņā
Valsts kase otrdien atmaksās daļu no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma - Eiropas Komisijai (EK) tiks pārskaitīts viens miljards eiro, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme. "Aizde
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
