aizdevums
- Tēma
- 23.04.2026.
- Ieva Jakone
Vai «airBaltic» noturēsies gaisā?
- Komentārs
- 23.04.2026.
- Aivars Ozoliņš
Ērmota krīze
- Radars
- 23.04.2026.
Radars Latvijā
- Redaktores sleja
- 23.04.2026.
- Nellija Ločmele
Vismaz kaut ko?
- Radars
- 16.04.2026.
Radars Latvijā
- Tēma
- 23.04.2026.
- Ieva Jakone
Vai «airBaltic» noturēsies gaisā?
Irānas kara radītā degvielas krīze sāpīgi trāpījusi airBaltic, ko milzīgie parādi ir bīstami novājinājuši. Kā nacionālā lidsabiedrība var noturēties gaisā?
- Komentārs
- 23.04.2026.
- Aivars Ozoliņš
Ērmota krīze
Galvenais ir jautājums, vai Latvijai vajag nacionālu lidsabiedrību
- Redaktores sleja
- 23.04.2026.
- Nellija Ločmele
Vismaz kaut ko?
Visu vai neko! Tādu virsrakstu likām žurnālā pirms diviem gadiem, rakstot par dārgo airBaltic obligāciju laidienu, ko pati kompānija un arī valdība daudzināja kā dižu sasniegumu. Patiesībā šis ārkārtīgi neizdevīgais aizdevums izskatījās kā stūrī iedzītas žurkas izmisīgs lēciens tieši acīs — vecie parādi spiež, ir jāiet uz visu banku un jācer, ka vēlāk atradīsies investori, kuri nopirks strauji augošas lidsabiedrības veiksmes stāstu.Taču tā n
- Viedoklis
- 07.02.2025.
Trīs padomi, kā nepārmaksāt par hipotekāro kredītu
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas pozitīvas ziņas par hipotekāro kreditēšanu Latvijā. Pēc ilgstošas stagnācijas izsniegto hipotekāro kredītu apjoms jau vairākus ceturkšņus pieaug straujāk nekā valsts ekonomika. Arī kredītu procentu likmes ir samazinājušās. To nosaka gan EURIBOR likmju kritums, gan arī zemākas pievienotās procentu likmes (likmes daļa virs EURIBOR, ko aizdevējs klientam nosaka individuāli). Ja vēl 2020. gadā vidējā pievienotā procentu likme hipotekārajiem kredītiem bija 2,3%, tad 2024. gada izskaņā tā bija ap 1,5% un tikai retajam pārsniedza 2%. Eiro izteiksmē starpība starp 1,5% un 2,3% pievienoto procentu likmi 100 tūkstošus eiro lielam kredītam, kas izsniegts uz 20 gadiem, nozīmē procentos samaksāt līdz pat 10 tūkstošiem eiro mazāk.
- Viedoklis
- 27.09.2024.
Ceļā uz veselīgu finanšu nozari
- Pasaulē
- 06.09.2023.
Kallasa paklūp
- Viedoklis
- 29.04.2022.
Izmaiņas uzņēmumu finansēšanā jeb kāpēc uzņēmumiem atmaksājas būt caurspīdīgiem?
- Viedoklis
- 31.10.2024.
Kā ilgmūžības ekonomika maina finanšu industriju?
Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs. Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb longevity economy izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?
- Viedoklis
- 27.09.2024.
Ceļā uz veselīgu finanšu nozari
Finansējuma pieejamība ir būtiska veselīgai tautsaimniecībai. Tā ļauj efektīvi novirzīt uzkrājumus investīciju finansēšanai un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Mūsdienīgu finanšu sistēmu veido dažādi cieši saistīti spēlētāji, un katram no tiem ir nozīmīga loma. Riska kapitāls veicina inovācijas un jaunuzņēmumu veidošanos un izaugsmi, bankas palīdz jau izveidotiem uzņēmumiem attīstīties un kļūt noturīgākiem, kapitāla tirgi ir būtiski, lai uzņēmumi paplašinātos un sasniegtu jaunas virsotnes.
- Pasaulē
- 06.09.2023.
Kallasa paklūp
Kā divās dienās no troņa iegāzties bedrē — Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa kritusi sabiedrības nežēlastībā par vīra biznesu Krievijā
- Viedoklis
- 31.12.2022.
Trīs ieteikumi labākam un mierīgākam 2023. gadam
Aizejošais ir bijis skarbs gads, pat pēc pēdējo pandēmijas gadu standartiem – Krievijas sāktais karš Ukrainā, straujais cenu kāpums. Nākamā gada sākumā tiek prognozēta īslaicīga un sekla recesija Latvijas tautsaimniecībā. Kā nodzīvot 2023. gadu, saglabājot ne tikai nopelnīto naudu un sirdsmieru, bet arī mēģinot atrast laimi? Zemāk – trīs mani personīgie ieteikumi, lai 2023. gads tieši jums nestu labklājību un mieru.
- Viedoklis
- 29.04.2022.
Izmaiņas uzņēmumu finansēšanā jeb kāpēc uzņēmumiem atmaksājas būt caurspīdīgiem?
Pat ekonomikas augšupejas apstākļos mazo uzņēmēju ceļš bieži vien ir izaicinājumu pilns, taču, tuvojoties ekonomiskajai krīzei un ievērojamam inflācijas kāpumam, arī aktuālie izaicinājumi attiecīgi kļūst arvien nopietnāki. Šādos laikos uzņēmumiem būtu jāpievērš uzmanība diviem galvenajiem aspektiem – pirmkārt, uzņēmuma caurspīdīgumam un valsts lomai atbalsta sniegšanā, otrkārt, spējai identificēt un risināt problēmu cēloņus.
- Viedoklis
- 21.05.2021.
ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana
Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos. Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).
