Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2
«Nāc piesēdi pie mums!» sauca tā, kura bija pēdējā labajā pusē un vienlaikus laikam arī pati jaunākā, un aicinoši māja. Nenoteikti pasmaidīju un centos izlikties, ka viņas neredzu, lai gan patiesībā, protams, redzēju. Viņas dirnēja uz garā sola kā uz auklas izžauta un aizmirsta veļa: vienādi vecas un noplukušas, savrup no pārējā svētku laukuma, tomēr visas ar seju Jāņu ugunskura virzienā, skatieni nostellēti uz nedaudzajiem dejotājiem. Pašlaik gan viņas pētīja mani.
Paniski meklēju pieklājīgu iemeslu, lai atteiktos, taču nekas piemērots prātā nenāca. Madis bija aizgājis pēc dzērieniem un pazudis, un arī nevienu paziņu, kam varētu pietauvoties, es neredzēju. Turklāt es jau šeit nevienu arī īsti nepazinu.
Nākamā ierunājās tā, kura sēdēja no labējās pa kreisi:
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.