Kāpēc Facebook nav sociālais tīkls

  • Jānis Buholcs, Domuzīme
  • 27.04.2022.
  • Domuzīme
Foto — Unsplash

Foto — Unsplash

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2

Precīzi jēdzieni un konteksts ir svarīgi

Lai sociālie mediji nestu labumu, nevis kļūtu par mūsu izkalpinātājiem, ir nepieciešama atbildīga šo mediju pārvaldība, kas novērstu korporāciju komerciālo interešu dominēšanu pār sabiedrības interesēm. Taču svarīga ir arī sabiedrības izpratne par to, kāda īsti ir sociālo mediju loma sabiedrībā un kāpēc to lietošanas iznākumi ir tādi, kādi ir. Šajā ziņā netrūkst pārpratumu, un vienu no tiem ilustrē sociālo tīklu jēdziens, ko bieži aplami attiecina uz Facebook un citiem sociālajiem medijiem. Precīza nosaukšana un konteksta izcelšana ir no svara — slikta problēmu izpratne neļauj izstrādāt iedarbīgus risinājumus. 

Stāsts nav par internetu

Jēdziens «sociālais tīkls» socioloģijā ir lietots gadu desmitiem ilgi pirms interneta izgudrošanas, nemaz nerunājot par sociālajiem medijiem. Sociālais tīkls ir struktūra, kas apvieno personas, kurām ir savstarpējas jebkāda veida attiecības. Sociālā tīklošanās notiek it visur, kur sociālas būtnes (pat ne tikai cilvēki) mijiedarbojas. Lai gan sociāli tīkloties var arī tiešsaistē, internets nav vienīgā vide, kur tīklošanās notiek.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.
  • Dzeja
  • 23.04.2026.

Divu nedēļu pavasars

Valdis Grēviņš 20. gadsimta 30.—40. gadu mijā. Fotogrāfs nezināms. Foto no Martas Dziļumas personīgā arhīva