Andrievs Niedra — literāts, kritiķis un ideologs • IR.lv

Andrievs Niedra — literāts, kritiķis un ideologs

Andrievs Niedra. 20. gadsimta 20. gadi. Fotogrāfs nezināms. LU Akadēmiskā bibliotēka
Roberts Rasums, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2

Viens no tiem, kas piedāvāja citu Latvijas sabiedrības attīstības scenāriju

Latvijas vēsture 20. gadsimtā ir piedzīvojusi virkni satricinājumu, kā dēļ iekavētas vēsturiskas diskusijas par Latvijas politiskās nācijas attīstību. Viens no tematiem, ko sabiedrība uztver salīdzinoši vienkāršoti, ir latviešu nacionālās identitātes ģenēze 19. un 20. gadsimta mijā, kad vienlaikus sadūrās nacionālās, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šajā periodā tieši publicistikai Latvijā bija nozīmīgākā kultūras diskusijas virzītāja loma — laikā, kad trūka akadēmiski izglītotu teorētiķu, periodikā attīstīja idejas par latviešu kultūras un identitātes dabu, problēmām un tālāku attīstību. Viena no pretrunīgākajām personām Latvijas sabiedrības intelektuālās diskusijas avangardā bija Andrievs Niedra.

Mācītājs, publicists, mazgruntnieks, tad valdības vadītājs un visbeidzot tautas nodevējs — Niedras mūžs ir bijis raibs. Viņš dzimis 1871. gadā Tirzas pagasta Lejas Dauškānu mājās mazgruntnieku ģimenē, kurā valdījusi visai šaura rocība, it īpaši pēc Andrieva tēva nāves. Lai mazinātu trūkumu, jau studiju laikā Tērbatā sācis publicēties. Pēc Pirmā pasaules kara Niedras dzīves ceļi ir plaši aprakstīti — drīz vien pēc vācu īstenotā  1919. gada 16. aprīļa puča viņš kļuva par alternatīvās valdības vadītāju un pēc vācu sakāves tika izraidīts no Latvijas.

Pienesums literārās kritikas attīstībā

Pirmie Niedras publicētie stāsti liecina, ka viņš ir iedvesmojies no t. s. triviālās literatūras un atsevišķiem materiāliem par Baltijas pagātni. Stāsts Čigānietes lāsts, kurā attēloti bada un mēra motīvi, ir balstīts Baltijas hronikās un stāstos, kas dzirdēti tēva mājās Dauškānos. Autors savās atmiņās skaidrojis, ka stāstā vēl nav redzama nekāda vēsturiskā procesa analīze; viņš «vienkārši sakrāvis čupā» iespaidus no dažādiem briesmu romāniem, vecām hronikām un vēstures grāmatām. Stāsta galvenais pavediens (čigānietes atriebība muižniekam, kurš radījis konfliktu starp sievietes ģimenes locekļiem) ir saistīts ar sava laika t. s. «briesmu romāniem»: Venēcijas asinsnakts, Kapsētas Urzula, Bālā grāfiene, kas savā laikā izdoti lielos metienos. Atšķirībā no daudziem laikabiedriem Niedra Rietumeiropas nacionāli kulturālās idejas nevis tieši pārcēla latviešu kultūrā, bet centās tās pielāgot latviešu dabai un vērtībām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu