Latvijas ekonomikai šis gads būs skarbas pārbaudes laiks

Ilustratīvs attēls
Pēteris Strautiņš

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku. Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

IKP pieauguma prognozes krīt

Šā gada ekonomikas izaugsmes prognozes Baltijas valstīm bija ap 4%, taču pašlaik tās pazeminātas uz 1-2%, jo ekonomikas cietīs no tiešiem eksporta ieņēmumu zaudējumiem, augošām preču cenām un zemākas patērētāju aktivitātes. Luminor prognozē, ka šogad Latvijas IKP pieaugums būs 1,7%, bet nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.

Joprojām saglabājas relatīvi optimistiskas prognozes par nākamo un turpmākajiem gadiem, jo kopumā ekonomikas potenciāls nav zudis. Jau pērn rūpniecībā notika mērens ražošanas apjomu pieaugums un strauja rūpniecības struktūras diversifikācija, ātrāk augot nelielām nozarēm, kuras raksturo augsts tehnoloģiju līmenis. Aug arī augsto tehnoloģiju pakalpojumu un preču īpatsvars eksportā.

Tajā pašā laikā, konfliktam ieilgstot, tas var negatīvi ietekmēt patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, strauji palielināt militāro izdevumu slogu, kā arī radīt enerģijas importa pārrāvumus un piegādes ķēžu problēmas.

Būtiskas atšķirības starp nozarēm

Līdzīgi kā pandēmijas radītie ierobežojumi, arī jaunie ekonomiskie izaicinājumi atstās ļoti atšķirīgu ietekmi uz dažādām nozarēm.

Uzņēmumiem šis gads būs sarežģīts – gan lielu iespēju, gan risku kokteilis. Daudziem gads būs labāks par iepriekšējo, piemēram, viesnīcu un restorānu, atpūtas un kultūras nozarēm, daļai mazumtirdzniecības, kam iepriekšējos divos gados traucēja pandēmijas ierobežojumi. Arī iekšzemes pieprasījuma nozarēm gads kopumā būs salīdzinoši labvēlīgs un iespēju pilns, bet vienlaikus būs jāspēj strādāt strauji mainīgā vidē un krasa izmaksu pieauguma apstākļos. Tajā pašā laikā nav šaubu, ka austrumu robežas pakāpeniskās aizvēršanās ietekme uz vairākiem svarīgiem eksporta uzņēmumiem jau šobrīd ir dramatiska.

Austrumu robežu aizvēršana jau ir smagi skārusi farmāciju, kurai bijušās PSRS tirgu daļa ir ap 50%. Ievērojama negatīva ietekmei gaidāma arī elektrotehniskajā rūpniecībā un transportlīdzekļu ražošanā. Izejvielu pieejamības pasliktināšanās apstādinās izaugsmi kokrūpniecībā.

Lai gan gada sākumā metālapstrādes ražošana auga par 14,2%, elektrotehniskā rūpniecība par 12,4%, iekārtu ražošanā par 8,2%, autobūve par 13,2%, turpmākie mēneši būs sarežģīti, jo trūks izejvielu un būs traucētas komponenšu piegādes.

Arī pārtikas nozarei gaidām grūts gads, jo vietējā patēriņa produktu tirgū strādājošie uzņēmumi sastapsies ar izejvielu cenu kāpumu, ko ne vienmēr varēs kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu. Savukārt transporta pakalpojumu eksportētājiem izejvielu pārvadāšana austrumu – rietumu virzienā dažu mēnešu laikā var samazināties vairākkārtīgi, krass apjomu sarukums gaidāms arī dzelzceļa pārvadājumos un ostās.

Cenu kāpums apdzen algu pieaugumu

Straujais inflācijas kāpums turpinās arī šogad, un tas var ietekmēt patērētāju uzvedību. Patēriņa cenu pieaugums var sasniegt pat 11%.

Inflācija jau vairāk nekā trīskārt pārsniegusi pēdējo 10 gadu augstāko līmeni. Šis ir pirmais gads kopš globālās finanšu krīzes, kad iedzīvotāju pirktspēja samazinās. Lai gan algu pieaugums joprojām ir ievērojams, taču cenu kāpums to apdzen. Diemžēl ģeopolitiskie notikumi palēninās arī bezdarba līmeņa kritumu, līdz ar to patērētājiem šis, 2022. gads, nebūs viegls un patīkams. Pozitīvi, ka šādam dzīves dārdzības kāpumam ir neizbēgama pretreakcija – patērētāji samazinās patēriņu, pāries uz citiem enerģijas avotiem, aktivizēsies ražotāji. Enerģijas cenu kritums samazinās arī cenas, un tas varētu notikt 2023. gada otrā pusē un 2024. gada sākumā. Tas būs brīdis, kad patērētāji varēs baudīt strauju pirktspējas pieaugumu, jo algu kāpums tāpēc neapstāsies, ir tikai jāapbruņojas ar pacietību.

Vājāks ekonomiskais pienesums no investīcijām

Šogad ir plānots būtisks investīciju kāpums, taču ar iepriekš atvēlētajiem līdzekļiem varēs paveikt mazāk, jo pieaugs veicamo darbu izmaksas. Tas radīs arī organizatoriskus sarežģījumus, īpaši sabiedriskajā sektorā, jo konkursa uzvarētāji var atteikties veikt darbus izmaksu kāpuma dēļ, un var būt nepieciešamas jaunas iepirkumu procedūras, kā dēļ daļu no šogad plānotajiem darbiem nebūs iespējams paveikt iepriekš plānotajos termiņos.

Nākotnē reģiona drošības nelabvēlīgā uztvere var kļūt par šķērsli ilgtermiņa izaugsmei un investīciju piesaistei. Tajā pašā laikā drošības risks nav nekas jauns, tāpēc, viņaprāt, pastāv iespēja mainīt ārējo viedokli, jo, palielinoties investīcijām militārajā jomā, Baltijas reģions ir kļuvis pat drošāks.

Ar pilnu Baltijas ekonomikas apskatu var iepazīties Luminor mājaslapā: https://www.luminor.lv/lv/ekonomikas-apskati

 

Autors ir bankas Luminor ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu