Ar medijpratību pret viltus ziņām un propagandu

Foto - Edijs Pālens, LETA
Kārlis Zembergs

Atbildīgiem, profesionāliem medijiem, tehnoloģiju kompānijām, reklāmdevējiem un publiskā sektora institūcijām, darbojoties saskaņoti un papildinoši, šodien ir plašas iespējas apturēt viltus ziņu un propagandas plūsmu. Sākot cīņu ar sekām, ir svarīgi novērtēt cēloņus. Skaļi virsraksti un skandalozi paziņojumi medijos ar zemu atbildības līmeni nereti prevalē pār pētniecisko žurnālistiku. “Īsās uzmanības” laikmets nepaģēr iedziļināšanos jautājumā un informācijas avota analīzi. Paralēli pēdējā desmitgadē ir radīta virkne jaunu lokālo mediju ierobežojumu, taču ārvalstu mediju regulējuma, tai skaitā, nodokļu politikas jomā darīts maz. Papildus pandēmijas seku rezultātā reklāmas tirgus piedzīvojis otru lielāko recesiju pēc 2008./2009. gada  finanšu krīzes.

Likumdevēja ierobežojumu, visaptveroša globālo mediju regulējuma trūkuma un pandēmijas seku rezultātā neatkarīgi profesionālie mediji tiek vājināti. Tie ekonomisku apsvērumu vadīti apvienojas – mazinās mediju telpas daudzveidība, kas atvieglo propagandas izplatību. Jāuzteic atbildīgi un analītiski Latvijas mediji, kas veic apjomīgu darbu, lai no milzīgās informācijas plūsmas atsijātu viltojumus. Tas ir dārgs un laikietilpīgs process, kuru reklāmas ieņēmumi nespēj pilnībā kompensēt. Iepretim propagandistu viltus ziņu finansēšanai jāstiprina patiesu un uzticamu ziņu izplatība valstiskā līmenī.

Mūsdienās viltus ziņu veiksme un mērogs lielā mērā balstās uz globāli pielietojamām tehnoloģijām, globālu datu pieejamību un pārrobežu, bieži neregulētiem, izplatīšanas kanāliem. Turklāt viltus ziņu automatizēta ģenerēšana un izplatīšana notiek iepriekš nepieredzētā ātrumā un ģeogrāfiskā amplitūdā.

Viltus vēstījumu informatīvais un vizuālais saturs bieži tiek balstīts uz padziļinātas machinelearning analīzes datiem. Mākslīgā intelekta (AI) ģenerētie paziņojumi spēj spēcīgi un mērķēti rezonēt ar auditoriju. Tā sauktie, boti (automatizēti rīki, kas nodarbojas ar atkārtotiem un regulāriem uzdevumiem internetā) parūpējas par efektīvu ziņu izplatīšanas frekvenci.

Viltus ziņas ir vēl viens apliecinājums arī datu tirgus industrializācijai un potenciālam. Vairāki pētījumi apliecina – iepretim patiesām ziņām viltus paziņojumu izplatība un patēriņš mēdz būt apjomīgāki. Tā, piemēram, Meta veiktā analīze rāda, ka jau 2016. gadā ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas izskaņā TOP 20 viltus ziņas bija lasītākas un sasniedza ievērojami lielāku auditoriju par TOP 20 lielāko uzticamo ziņu kanālu radītajām ziņām (8,7 miljoni viltus ziņu lasītāju pret 7,3 miljoniem patieso ziņu lasītāju). Viltus ziņu bīstamo pievilcību apliecina arī fakts, ka tās šēro un laiko pat par 70% vairāk nekā patiesos faktos balstītas ziņas. Atbildība par šādu tendenci gulstas ne tikai uz viltus ziņu radītājiem un patērētājiem. Katru reizi, kad patiesā ziņa nepiedzīvo izplatību vai share and like, tiek stiprināta kāda viltus ziņa.

Šī brīža neatņemama pilsoniskās atbildības sastāvdaļa ir uzticamu ziņu pavairošana visos iespējamajos komunikācijas kanālos, uzsvaru liekot uz sabiedrības grupām ar ierobežotu pieeju uzticamiem medijiem. Tuvinieku, draugu un paziņu vērtējums neskaitāmos pētījumos apstiprināts kā ietekmīgākais medijs. Arī iecienītu zīmolu komunikācija un pozīcijas paušana var dot būtisku pienesumu. Te būtiska loma ir nozares rīcībā esošo auditorijas datu pielietojumam. Neskatoties uz to, ka ir daudz ļaunprātīgu datu izmantošanas piemēru, tā būtu liela kļūda, ja datos balstītu viltus ziņu ekspansija kļūtu par iemeslu vispārējam auditorijas datu ievākšanas nolieguma vilnim. Datu ievākšana nav problēmu sakne.

Atbildīgi ievākti, uzglabāti, analizēti un pielietoti dati apvienojumā ar augstu kiberdrošību var glābt miljoniem  dzīvību, mazināt stihiskas klimata pārmaiņas un arī dot būtisku pienesumu efektīvā viltus ziņu neitralizēšanā.

Daudzu nozaru ievāktie dati var paredzēt un novērst nevēlamu notikumu gaitu. Dažādi internet of things (IoT) risinājumi palīdz monitorēt un signalizēt par nevēlamām pārmaiņām kā indivīdu, tā valstiskā līmenī.

Īstenā problēma, kas dod viltus ziņu autoriem iespēju atrast auditorijas “vājos” punktus, ir nepietiekama medijpratība.Bez stratēģiski nozīmīgām prasmēm kritiskās domāšanas, ģeopolitikas un hibrīdkara atpazīšanas jomās, nepārvērtējama ir nepieciešamība uzlabot nāciju medijpratību – valstīm ir  metodiski jāīsteno plašas skaidrojošas kampaņas par viltus ziņu atpazīšanas metodēm.Lokālā līmenī mediju uzraugošās institūcijas, Latvijā NEPLP var aizliegt mediju izplatīšanu, bet pieeju alternatīviem informācijas avotiem 21. gadsimtā pilnībā bloķēt nav iespējams. Tāpēc paralēli viltus satura bloķēšanai un post factum realizētai kampaņai “Viltus ziņas ir lipīgas” sistemātiski un ilgtermiņā jāīsteno valstiski medijpratības veicināšanas pasākumi.

Vairāk jādomā par alternatīvas informācijas telpas veidošanu un stiprināšanu krieviski runājošai auditorijai. Sabiedrībai un valstij jāuzņemas atbildība par līdzcilvēkiem, kuri kļuvuši par viltus vai tendenciozu un aizspriedumainu ziņu (confirmation-bias) upuriem. Šiem cilvēkiem ticība par viltus ziņu avotu objektivitāti gadu gaitā ir tik spēcīgi nostiprinājusies, ka vienkārša viltus ziņu neitralizējošu pierādījumu izklāstīšana neizmainīs to uzskatus. Tā vietā nereti novērojama vēl lielāka attieksmju polarizācija, pat iluzoru korelāciju radīšana, ar kuru palīdzību upuri sevi pasargā no ārēji uzkonstruēto vērtību sistēmas sabrukuma.

Tāpēc jo būtiskāk ir nošķirt Kremļa propagandas ruporus no neatkarīgiem un profesionāliem medijiem krievu valodā, kuriem atbalsts valstiskā, sabiedrības un reklāmdevēju līmenī šobrīd ir svarīgāks kā jebkad iepriekš. Paralēli valsts valodas nostiprināšanai jārada labvēlīga vide uzticamu un profesionālu mediju darbībai krievu valodā. Satura radīšana svešvalodās (tai skaitā imigrantu un bēgļu mazākuma valodās) valstiskā līmenī nav bezprecedenta prakse. Arī Eiropas Savienība 2021. gada pavasarī izsludināja līdzīgas programmas ar nosaukumu NewsSpectrum Fellowships ar mērķi stiprināt sadarbību starp dažādu valodu medijiem. Alternatīvas krievvalodīgas informatīvās telpas uzturēšana un latviešu valodas apgūšanas veicināšana neizslēdz cita citu. Valstis, kuras izprot medijpratības un mediju nozīmi, ir veiksmīgi konceptualizējušas tādas tēmas kā demokrātija, pilsoniskā atbildība, patriotisms, politiskā kultūra u. c. No ideālu atrādīšanas kinofilmās līdz patriotiski patīkamai UX (user experience jeb lietotāja pieredze šajā gadījumā pielīdzināma iedzīvotāju saskarsmei ar valstiskumu).

Koncepts “fakti pret fikciju” jeb maldi pret patiesību ir sens. No reliģiju dogmām līdz Kopernikam. No Galileja līdz zinātniskajai fantastikai. Fikcijas žanrs ļāvis civilizācijām izfantazēt nākotnes lietu kārtību, produktus, kopumā veicinājis progresu. Tāpēc svarīga ir cīņa nevis pret fikcijas žanru, bet par kritisko domāšanu un medijpratību.

 

Autors ir mediju aģentūras Omnicom Media Group vadītājs Latvijā un Igaunijā

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu