Jaunais sabiedriskā medija ombuds Edmunds Apsalons sevi uzskata par neatkarīgu personību un vēlas tāds palikt
Dziļviltojumi ir viens no mūsdienu politiķu, biznesa līderu, izklaides industrijas pārstāvju un citu publisku personu lielākajiem biediem. Un spēcīgs ierocis krāpnieku rokās. Mākslīgais intelekts spēj izveidot saturu, kurā esat redzams un dzirdams, sakot tādas lietas, ko nekad neesat un nebūtu teicis. Jūsu balsī, ar jūsu seju un mīmiku. Šodien dziļviltojumu var izveidot tik nevainojami, ka atšķirt īstu attēlu un skaņu un mākslīga nespeciālistam kļūst teju neiespējami. Tāpēc līdz ar tehnoloģijām, kas atpazīst un atmasko viltojumus, kritiski nozīmīga ir cilvēku spēja domāt kritiski, un apšaubīt ko tādu, kas izskatās vai izklausās pēc muļķībām.
Informācijas vide formē cilvēku viedokļus, viedokļi – attieksmi, bet attieksme mudina uz rīcību. Līdz ar to ir svarīgi pievērst uzmanību tieši Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils mediju videi. Par Daugavpili ir runāts daudz un dikti, tomēr bieži diskusijās iztrūkst vietējo mediju nozīmīguma apspriešanas. Ko cilvēki Daugavpilī uzskata par labu ziņu avotu? Kam viņi uzticas? Un kā pašvaldība ir padarījusi vietējos medijus par daļu no pašvaldības struktūrām? Daugavpilī divi populārākie vietējie interneta portāli ir Grani.lv un Gorod.lv. Lai atrastu tajos kritiku par pašvaldības lēmumiem vai arī, piemēram, ziņas par karu Ukrainā, būs jāpiepūlas. Ir pierādījumi un pamats domāt, ka tie kalpo par vietvaras propagandas instrumentu, nevis objektīvas informācijas nesējiem. Šajā stāstā ir viens izņēmums – Daugavpils neatkarīgais medijs Chayka.lv.
Atbildīgiem, profesionāliem medijiem, tehnoloģiju kompānijām, reklāmdevējiem un publiskā sektora institūcijām, darbojoties saskaņoti un papildinoši, šodien ir plašas iespējas apturēt viltus ziņu un propagandas plūsmu. Sākot cīņu ar sekām, ir svarīgi novērtēt cēloņus. Skaļi virsraksti un skandalozi paziņojumi medijos ar zemu atbildības līmeni nereti prevalē pār pētniecisko žurnālistiku. “Īsās uzmanības” laikmets nepaģēr iedziļināšanos jautājumā un informācijas avota analīzi. Paralēli pēdējā desmitgadē ir radīta virkne jaunu lokālo mediju ierobežojumu, taču ārvalstu mediju regulējuma, tai skaitā, nodokļu politikas jomā darīts maz. Papildus pandēmijas seku rezultātā reklāmas tirgus piedzīvojis otru lielāko recesiju pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktīva cīņa notiek arī informatīvajā frontē. Kā neuzķerties uz dezinformatoru āķa un palīdzēt patiesai informācijai sasniegt dzirdīgas ausis?
Agrā 2022. gada pavasarī pavisam citā, jaunā gaismā varam skatīt pērn piešķirto Nobela Miera prēmiju — Krievijas žurnālists Dmitrijs Muratovs un Filipīnu žurnāliste Marija Resa to saņēma par ieguldījumu vārda brīvības stiprināšanā, kas ir svarīgs priekšnoteikums demokrātijas un miera saglabāšanai. “Brīva, neatkarīga, uz faktiem balstīta žurnālistika palīdz sargāt sabiedrību pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, meliem un kara propagandu,” piešķirot balvu, norādīja Nobela komiteja. Šodien esam melu un dažādas propagandas liecinieki, un kā viens no tās avotiem bieži tiek minētas neierobežotās tehnoloģiju iespējas. Taču šim stāstam ir arī otra puse — tehnoloģijas ir labākais ierocis pret propagandu un meliem, kā arī tās var palīdzēt izglītot sabiedrību.
Cilvēki informācijai sociālajos tīklos uzticas tikpat lielā mērā kā masu medijiem. Taču aizmirst vai nevēlas saprast, ka masu mediji uzņemas atbildību par informāciju, ko tie izplata, bet sociālie tīkli ir tikai tehnoloģija, ar kuras starpniecību var komunicēt.
Nepelnīti un tendenciozi pēdējo nedēļu laikā sociālajos medijos viens otrs polittehnologs un viedokļu līderis uzbrūk valsts un valdības līdzšinējai komunikācijai ar sabiedrību kā galvenajam iemeslam sabiedrības straujajai saslimstībai ar Covid-19 un zemajai vakcinācijas aptverei. Atzīsim – varbūt ne visas komunikācijas aktivitātes pēdējā pusotra gada laikā bijušas pielāgotas konkrētām mērķauditorijām. Iespējams, ne visi plakāti vai klipi ir bijuši visām gaumēm. Iespējams, kādā brīdī trūcis koordinācijas, spēcīgu vizuālu vai citādi psiholoģiski paliekošu vēstījumu. Tomēr tikpat labi pastāv augsta varbūtība, ka pat visģeniālākais reklāmas džingls Latviju nebūtu aizvedis pa citu ceļu, lai nenonāktu tur, kur esam šobrīd – pirmajās vietās pasaulē pēc Covid-19 izplatības rādītājiem un kārtējā mājsēdē laikā, kad Rietumeiropas valstis ierobežojumus atceļ un atgriežas pie “normalitātes”.
LIZDA cīnās par skolotāju tiesībām inficēt skolēnus un viņu vecākus
Dezinformācijas kampaņas, konspirāciju teorijas un sociālo mediju klikšķu fenomens kļūst par neatņemamu sastāvdaļu jebkurai krīzei. Šāds saturs pandēmijā redzams arvien biežāk, veicinot ne vien Covid-19 vīrusa, bet arī nepatiesas informācijas izplatību sabiedrībā. Izolēts burbulis un mērķēta auditorija ir kombinācija, lai apzināti veidotas viltus ziņas piedzīvotu strauju izaugsmi. Cik kritiski cilvēki objektīvas ziņas atšķir no tendencioziem virsrakstiem? Un kā veicināt atbildīgu satura patēriņu sabiedrībā?
Šogad Pasaules ekonomikas forums Davosā atzīmēja savu 50 jubileju ar nosaukumu “Ilgtspējīga un saliedēta pasaule”. Pulcējot 3000 viedokļu līderu, kuri pārstāv valstis, starptautiskās organizācijas, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un aktīvistus, nedēļas garumā tika diskutēts par pasaules ekonomikas stāvokli un problēmām, kuru risinājumi sniedzas pāri individuālu valstu robežām un tagad atrodami tikai pasaules sabiedrību ciešākā sadarbībā. Tālāk ir neliels ieskats galvenajās tēmās, kas dominēja Davosas foruma dalībnieku diskusijās, kurās savu pienesumu šogad sniedza arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Sociālais tīkls Facebook publiskojis informāciju, kurā norādīts, ka pusgada laikā tajā dzēsti vairāk nekā trīs miljardi viltus profilu. No oktobra līdz decembrim deaktivizēti 1,2 miljardi profilu, bet no janvāra līdz martam - vēl 2,2 miljardi. Kopumā tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā pusgadā. Apkarojot un iznīcinot vienu viltus ziņu avotu, vietā parādās nākamie, tāpēc sabiedrībai ir jāizglītojas, lai iemācītos pareizi filtrēt iegūto informāciju. Viena no Latvijas sabiedrības problēmām ir pārlieku lieli centieni iegūt uzmanību sociālajos tīklos, audzējot sekotāju un draugu skaitu savos profilos, tādējādi zaudējot piesardzību un palielinot risku tikt ietekmētiem ar viltus ziņu palīdzību.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
