Neizmantot mākslīgā intelekta risinājumus vairs nevaram atļauties. Ne individuālā, ne uzņēmumu līmenī, pārliecināts ir Arvils Kupris, Tele2 Produktu un inovācijas nodaļas vadītājs
Antivīrusa programmatūra, ugunsmūris, rezerves kopijas ir lieliski palīgi, lai aizsargātu pret kiberuzbrukumiem, taču tie nespēs palīdzēt, ja paši ignorēsim kiberdrošības labas prakses principus. Aptuveni 90% no visiem veiksmīgajiem kiberuzbrukumiem ir saistīti ar cilvēciskiem faktoriem, nevis iekārtu vai programmatūru kļūdām. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā dažādus drošības padomus, kas varētu palīdzēt izvairīties no krāpniekiem, kā arī sniegt atbalstu un padomu tiem, kuriem diemžēl tas nav izdevies. Patlaban vairs neviens nevar justies drošs, ka netiks apkrāpts, jo attīstoties krāpšanas metodēm, izmantojot dziļviltojumus, sintētiskās identitātes un sociālās inženierijas metodes, krāpniekus atpazīt ir arvien sarežģītāk.
Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad. No atsevišķiem gadījumiem un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot citam citu, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.
Mākslīgā intelekta rīku klāsts ar katru dienu pieaug, ietekmējot arī mācību procesu augstskolās – tos aizvien plašāk lieto gan studenti, gan pasniedzēji. Tomēr, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu un rezultātu, studentiem vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams apgūt kritisko domāšanu, savukārt pasniedzējiem – iegūt kvalitatīvas vadlīnijas, pēc kurām vērtēt studentu sniegumu un vadīt mācību procesu kopumā.
Mēs sūtām savus bērnus skolā, jo gribam sagatavot viņus reālajai dzīvei, attīstīt prasmes un iedot zināšanas, kas noderēs arī pēc skolas – gan augstskolā, gan vēlāk profesionālajā un ikdienas dzīvē. Gribam, lai bērni izaug par personībām, kas spēj izsvērti un pārdomāti izvērtēt informāciju, pieņemt lēmumus un saprātīgi rīkoties. Gribam, lai viņi prot domāt kritiski. Tāpēc skolotāju un vecāku uzdevums ir veidot tādu vidi, kurā kritiskā domāšana, līdzatbildība, radošums, lietpratība un citas “pieaugušo dzīvē” svarīgas prasmes ir vērtīgākas par atzīmēm. Viens no šīs vides stūrakmeņiem ir efektīva skolēnu snieguma vērtēšana, sniedzot kvalitatīvu atgriezenisko saiti.
Spēja risināt problēmas ļauj veiksmīgāk pārvarēt dažādus dzīves izaicinājumus, ar ko saskaramies gandrīz ik dienu, un veicina personīgo izaugsmi, ļaujot iepazīt sevi dažādās situācijās un analizēt noteiktas uzvedības cēloņus un sekas. Šīs prasmes noder arī proaktīvas un uz risinājumiem orientētas attieksmes veicināšanai.
Finanšu krāpniecība ir notikusi visos laikos, tomēr patlaban, kad galvenokārt lietojam bezskaidru naudu, ir mainījušās krāpnieku metodes, tāpēc pretī jāliek atbilstoši drošības pasākumi. Diemžēl ir lietas, kas nemainās — joprojām galvenais krāpnieku trumpis ir mūsu lētticība un pārliecība, ka “ar mani jau tas nenotiks”, kā arī vēlme ticēt saņemtai informācijai bez papildu pārbaudes par tās patiesumu. Turklāt kibernoziedznieki izmanto arvien sarežģītākas un mainīgas taktikas, līdz ar to arī zināšanu trūkums par jauniem krāpniecības veidiem var izmaksāt ļoti dārgi.
Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti, ka spētu atpazīt manipulācijas informatīvajā telpā un neuzķerties uz krāpniecību un viltus ziņām. Tiesa, pašvērtējums parasti ir labāks nekā īstenība, un valsts pārvaldi šādi dati tikai priecētu, jo sabiedrības noturība ir viens no centrālajiem pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.
Lai tehnoloģiju attīstību izmantotu savā labā, ir vērts nevis baidīties no superintelekta, kas pārspēs cilvēka prātu, bet jāizglītojas to lietošanā, uzskata RTU Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Čiaki Sekiguči Bemsa
Aizvadītajā gadā kādas darba dienas izskaņā manā auto skan Latvijas Radio ziņas. Ir vakars un pirmo reizi dzirdu pieteikumu, ka tās ir ziņas vieglā valodā. Nebiju iepriekš to piefiksējusi. Ziņas skanēja lēnāk, vārdu izvēle bija vienkārša, arī teksts attiecīgi īsāks. Īpaša norāde, ka skanēs ziņas vieglā valodā. Nozīmīgs satura pieejamības piemērs Latvijas mediju vidū, nacionālo mediju pienākums, lai veicinātu iekļaujoša satura esamību. Spriežot par laiku, kurā tas skanēja, mērķauditorija nav jaunā paaudze. Bet kāpēc ne, tikai citā kanālā un laikā?
Samērā bieži publiskajā telpā dzirdam dažādus vērojumus par sabiedrības kritisko domāšanu – vēl nesen itin bieži tā, precīzāk sakot – tās trūkums, tika piesaukta Covid-19 kontekstā. Taču man plašākas pārdomas par sabiedrības kritiskās domāšanas spēju radās, sekojot līdzi Saeimas priekšvēlēšanu cīņai un debatēm. Vai pietiekami spējam jautāt, analizēt, interpretēt, vērtēt un spriest par to, ko lasām, dzirdam un redzam? Vai spējam saprast, kas stāv aiz dažādiem lozungiem? Aizdomājos arī, ko vismaz lielie darba devēji un uzņēmumi var darīt, lai sabiedrības kritiskās domāšanas līmeni uzlabotu.
Latvijā tapušas galda spēles kliedēs garlaicību rudens vakaros un ļaus iemācīties ko jaunu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
