Faktu un vizuālo materiālu analizēšanas rīki ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību vērš lietotāju uzmanību uz tīmeklī izplatītajiem paziņojumiem, kuri varētu neatbilst patiesībai
Laikmetā, kad daļa sabiedrības informāciju par notikumiem pasaulē smeļas «viedokļu līderu» izplatītajos ierakstos socializācijas portālos, nevis atbilstoši žurnālistu ētikas standartiem strādājošu masu mediju ziņu lentēs, kad tehnoloģijas ļauj veikli pārveidot ne tikai tekstu un attēlus, bet arī video, patiesa, uzticama informācija spēlē neaprakstāmi svarīgu lomu. Tas attiecas gan uz biznesa vidi, gan visu sabiedrību kopumā, un par šīs tēzes atbilstību īstenībai pēdējos divos gados ikviens kritiski domājošs cilvēks ir pārliecinājies ne reizi vien.
Un tieši tāpat daudzi no mums uzdevuši sev jautājumu — bet kā gan atšķirt patiesas ziņas no dezinformācijas? Bieži vien robeža ir patiešām trausla, jo avots šķiet gana uzticams un arī argumentācijā izmantotie skaitļi šķiet reāli.
Melu izķeršanā varētu palīdzēt daudz aprunātais mākslīgais intelekts. Tā pirmie aizmetņi jau visai sekmīgi atfiltrē naida runas un rasisma izpausmes sociālajos tīklos, portālu komentāru sadaļās un pļāpāšanas forumos un pamazām ķeras arī pie faktu analizēšanas. Liela daļa no tiem pagaidām saprot tikai lielo nāciju valodas un attiecīgi spēj strādāt ar informāciju tikai šajās «mēlēs», taču arī tas var noderēt uzņēmumiem, kuri tur roku uz globālā pulsa vai plāno apgūt jaunus tirgus un pēta situāciju tajos.
Ar labākām vai sliktākām sekmēm tīmeklī darbojas vairāki desmiti faktu analizētāju, varbūt pat simti. Taču pietiekamas prasmes apguvušo un līdz ar to noderīgo skaits ir krietni mazāks. Piedāvājam 12 no labākajiem digitālajiem rīkiem, kas dažādos veidos palīdz pamanīt, atšifrēt un dažkārt arī izskaust dezinformāciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.