Degviela un biodegviela – kā izmērīt kvadratūru aplim?

Degvielas uzpildes stacija. Foto: Evija Trifanova, LETA
Indulis Stikāns

Jautājumu par degvielas cenu kāpuma mazināšanu šobrīd risina ne tikai Latvija, bet visas Eiropas Savienības valstis. Centrālie uzdevumi ir samazināt cenas, atkarību no Krievijas, kā arī nodrošināt pārtikas krājumus ziemai. Visās valstīs izskanējuši dažādi priekšlikumi, kā šos mērķus sasniegt reāli, lai reizē ar ūdeni neizlietu arī pašu bērnu. Eiropas valstu piedāvātajiem priekšlikumiem šā mērķa sasniegšanai ir gan savi plusi, gan ar mīnusi, tāpēc šeit vietā būtu jautājums – vai iespējams aprēķināt kvadratūru aplim?

Vairāki instrumenti, kā mazināt degvielas cenu

Raugoties uz degvielas cenu degvielas uzpildes stacijā, patlaban sanāk, ka fosilā izejviela jeb naftas produkta importa cena un loģistika veido 47% no kopējās cenas, akcīzes nodoklis – ap 29%, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un rezervju nodeva – gandrīz 19%, bet mazumtirdzniecības izmaksas – ap 5-6% no kopējās cenas. No 1.aprīļa degvielā būs arī biodegvielas piejaukums 7-8% apjomā. Ir vairāki instrumenti, kā samazināt degvielas cenu – samazinot pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, kā arī citi finanšu instrumenti.

Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā. Taču tās var samazināt, ja ir attiecīgs politisks lēmums. Vācijas valdība nolēmusi, ka nākamiem trim mēnešiem tiek samazināts nodoklis degvielai – līdz pat 30 centiem litrā. Kāds būs šīs valdības lēmums pēc trim mēnešiem, to redzēsim. Vācijas valdības lēmumā nav biodegvielas piejaukuma aizlieguma, jo tā ietekme uz gala cenu ir niecīga, vēl jo vairāk – šāds solis palielinātu pieprasījumu pēc fosilās degvielas. Kā zināms, fosilo degvielu ES lielos apjomos importē no Krievijas.

Savukārt, piemēram, Francija kā risinājumu degvielas cenas mazināšanai apspriež subsīdiju jeb atlaidi par degvielu 0,15 eiro apmērā par katru degvielas litru, kas varētu stāties spēkā no 1.aprīļa. Šādu risinājumu pievilcīgu padara tas, ka valsts sniegtā palīdzība nodokļu maksātājiem ir skaidri redzama degvielas apmaksas čekā un degvielas cenas uz tablo paliek nemainīgas. Mūsuprāt, varbūt arī Latvijai jāskatās līdzīgā virzienā, tai skaitā, kā samazināt izejvielu cenas un ražošanas izmaksas bioenerģijai, nevis jāatsakās no tās, radot papildu spiedienu uz fosilo degvielu, vairojot pieprasījumu pēc tās.

Turklāt, kā liecina Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) veiktais pētījums pagājušajā gadā (tad gan vēl nebija sākusies Krievijas agresija Ukrainā), biodegvielas piejaukuma ietekme uz dīzeļdegvielas cenu nebūt nav galvenais faktors cenu svārstībām. Nav novērojamas arī būtiskas cenu izmaiņas, sākoties vai noslēdzoties piejaukuma periodam. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka arī pašreizējais cenu kāpums notiek periodā, kad nav biodegvielas piejaukuma. Apkopotie dati norāda tikai uz to, ka problēmas ir tieši ar fosilās degvielas pieprasījuma/piedāvājuma ietekmi uz cenu, kā rezultātā tā aug straujāk nekā biodegvielas cena. Un ja nebūs biodegvielas, tad cenas augs vēl straujāk.

Iznīcināt viegli, bet ko likt vietā?

Ziņu aģentūras Reuters jaunumos pēdējās dienās manāmas arī lielo degvielas tirgotāju bažas par dīzeļdegvielas un gāzes tuvojošos deficītu. Ja jau dīzeļdegvielas deficīts ir acīmredzams, būtu neprāts neizmantot biodīzeļdegvielas esamību, tai skaitā Latvijā ražotā biodegviela var zināmā apjomā aizstāt degvielu un nepieļaut vēl ātrāku cenas pieaugumu.

Atsakoties no biodegvielas, tirgotāji būs atkal spiesti atbalstīt Krievijas izcelsmes fosilo degvielu. Eiropas Savienības valstīs biodīzeļdegvielas patēriņš vidēji veido 7%, tātad, atceļot šo piejaukumu, pieprasījums pēc naftas produktiem pieaugtu par 7%, kas radītu jaunu pieprasījumu pēc tiem un pie ierobežota piedāvājuma attiecīgi jaunu cenu kāpumu. Samazināsies arī lopbarības ražošana, kuras deficītu un cenu pieaugumu jau tagad izjūt lauksaimnieki.

Līdzīgu uzskatu paudis arī Eiropas Komisijas viceprezidents F. Timmermans, savā paziņojumā norādot, ka atbilde uz Eiropas atkarību no fosilās enerģijas importa samazināšanu “ir atjaunojamajā enerģijā un tās piegāžu diversificēšanā” un „atjaunojamie enerģijas avoti dod mums brīvību izvēlēties tīru, lētu, uzticamu un mūsu pašu enerģijas avotu”.

Eiropā ir arī vairāki eksperti un aktīvisti, kuri grib aizliegt dažādu lauksaimniecības platību, arī rapša audzēšanu, jo tad tās varētu izlietot pārtikas produktu audzēšanai un ražošanai. Pārtikas drošība neapšaubāmi ir viena no lielākajām prioritātēm šobrīd. No otras puses, vai tā būs labākā alternatīva un kas tiks piedāvāts vietā?

Vai tas ir Eiropas lēmums, vai diskusija, bet tikpat skaļas ir atsevišķu lauksaimnieku vēlmes atcelt ierobežojumus par atmatā un papuvē atstāto zemi, kas joprojām pastāvot ES. Šo regulējumu uz gadu diviem varētu atcelt un ļaut šīs zemes varbūt apstrādāt. Iznīcināt jau ir viegli, bet kā pēc tam atjaunot?

Strādājam, lai mazinātu atkarību no Krievijas

Mēs strādājam, lai aizstātu izejvielu importu no Krievijas, kā arī nodrošinātu pievienoto vērtību. Biodīzeļdegviela ļauj samazināt emisijas pat par 60%, salīdzinot ar dīzeļdegvielu, turklāt tā tiek ražota Latvijā un dod būtisku pienesumu mūsu valsts ekonomikai. Biodegvielas ražošanas procesā tiek iegūti arī citi vērtīgi produkti, tajā skaitā dzīvnieku barība un ķīmiskas vielas, kas palīdz samazināt Eiropas atkarību no importētajiem resursiem.

Turpinām meklēt labākos risinājumus, kā varētu pārstrādāt izejvielas, kas ir rūpnieciskie atkritumi un sniedz lielāku emisiju ietaupījumu, palīdzēs virzīties uz klimata neitralitāti un radīt jaunas darbavietas. Turpmāk plānots ražot un tirgot rapšu eļļu ne tikai biodegvielu iegūšanai, bet arī dzīvnieku barības ražošanai un tālākai rūpnieciskai pārstrādei.

Dīzeļauto pa Latvijas ceļiem vēl brauks ne vienu gadu vien, tādēļ gan emisiju samazināšanas, gan Krievijas neatkarības nodrošināšanā šī loma ir jāsaglabā. Taču labi saprotam, ka ir jāpēta jaunas iespējas, jaunas izejvielas, produkti un tirgi. Svarīgi, kādas tehnoloģijas varam izmantot mūsu izejvielām. Mēs varam būt konkurētspējīgi tad, ja izmantojam izejvielas, kas ir šeit tuvumā – Latvijā vai Baltijas reģionā. Globālā mērogā varam konkurēt ar to, ka ir minimāli transportēšanas attālumi, tas dod ietaupījumu gan uz izmaksām, gan uz emisiju apjomu. Tā kā atrodamies ostā, varam sekmīgi strādāt gan vietējam tirgum, gan eksportam. Tomēr jāņem vērā, ka ievest biodegvielu no attāliem reģioniem neatbilst emisiju samazināšanas uzstādījumam pēc būtības, lai gan brīvās konkurences apstākļos šobrīd jebkurš ražotājs var degvielu piegādāt jebkuram tirgum, ja vien tas ir ekonomiski izdevīgi.

Plānojam arī pakāpeniski palielināt pārtikā izmantoto eļļu otrreizējai pārstrādei, uzreiz jāatzīst, ka Latvijā šīs izejvielas apjoms pagaidām ir ļoti mazs. Turklāt šobrīd Eiropā pieprasījums pēc lietotās pārtikas eļļas pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā šāda eļļa (pamatā palmu) tiek importēta no citiem reģioniem, radot jaunus emisijas draudus. Vienlaikus jāpatur prātā – ja biodegviela tiek ražota Latvijas vai Ziemeļvalstu klimatiskajiem apstākļiem, svarīgi, lai tā neaizsaltu, un rapša eļļām ir vislabākās aukstuma īpašības. Pārstrādātā palmu eļļa var sasalt jau pie plus pieciem grādiem, līdz ar to būs pilnīgi neatbilstoša mūsu klimatiskajiem apstākļiem.

Pašlaik jārisina prioritārie uzdevumi – Latvijai jāatrod sava labākā formula, kā apturēt straujo degvielas cenu pieaugumu. Biodegvielas sektors tam savu pienesumu var sniegt, un to arī noteikti vajadzētu izmantot.

 

Autors ir SIA Bio-Venta valdes loceklis un ražošanas direktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu