Vai labs produkts var pārdot pats sevi?

  • Ksenija Miļča
  • 16.03.2022.
Foto: Evija Trifanova, LETA

Foto: Evija Trifanova, LETA

Lai gan veiksmīgākie zīmoli digitalizējās jau pirms pandēmijas, kopumā attālinātais darbs un pulcēšanās ierobežojumi sekmēja šo tendenci. Aizvien vairāk uzņēmumu, tai skaitā mazie un vidējie apzinās, cik liela nozīme ir zīmola attīstībai, domājot ne tikai par grafisko dizainu, bet arī par mārketingu, komunikāciju sociālajos medijos u.tml. Arī analizējot tendences pasaulē un Latvijā, vērojama pandēmijas ietekme – zīmoli tiecas izmantot dabas, sirreālisma un nereti arī dumpinieciskus elementus, lai uzrunātu patērētāju.

Aizvien vairāk tiek novērtēta zīmola nozīme

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek novērtēta zīmola izkopšanas nozīme, runājot par biznesa attīstību kopumā. Arī mazajos un nelielajos uzņēmumos tam tiek pievērsta aizvien lielāka nozīme, turklāt no tā izriet arī sociālo mediju komunikācija, sabiedriskās attiecības un citas aktivitātes. Uzņēmumi aizvien vairāk sākuši analizēt, cik veiksmīga būs attiecīgā reklāma, kāds ieguldījums nepieciešams attiecībā pret to, cik klientus spēs piesaistīt katra aktivitāte vai kampaņa u.tml.

Ja runājam par aktuālākajām tendencēm zīmolu pasaulē, noteikti jāizceļ papildinātā realitāte. Pandēmijas ietekmē, kad pulcēšanās bija būtiski ierobežota un patērētājiem nebija iespējas doties uz veikaliem, mērīt apģērbu vai apavus, aktīvi tika izmantotas aplikācijas, kas sniedz klientam iespēju augšupielādēt savu attēlu, norādīt izmērus un virtuāli “pielaikot” apģērbu un apavus. Līdzīgas lietotnes izmantoja arī mēbeļu un interjera priekšmetu zīmoli, kad, augšupielādējot attiecīgās telpas fotogrāfiju, bija iespējams pārbaudīt, kā tajā izskatīsies viens vai otrs priekšmets.

Daba un sirreālisms pandēmijas ietekmē

Viens no aktuālākajiem zīmolu dizaina elementiem ir arī daba – arī to zināmā mērā sekmējusi pandēmija. Laikā, kad tika slēgtas visas ierastās izklaides vietas, pozitīvās emocijas sniedza tieši daba – pastaigas svaigā gaisā, sports un citas aktivitātes. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ aizvien vairāk zīmolu tiecas izmantot dabas elementus, lai sniegtu saviem klientiem un potenciālajiem klientiem šīs asociācijas. Tāpat starp vadošajām tendencēm ir arī sirreālisms mūsdienu kontekstā. Pieļauju, ka ilgstošā mājsēde un ierobežojumi mudinājuši daudzus meklēt mierinājumu fantāziju pasaulē un tas atspoguļojas arī zīmolos.

Lai gan katrā valstī un uzņēmumā, protams, ir atšķirīgas finansiālās iespējas, es noteikti iesaku pievērst uzmanību veiksmīgākajiem un drosmīgākajiem zīmoliem. Ir daudzi labās prakses piemēri, no kuriem varam mācīties un iedvesmoties. Pasaulē pazīstamais Nike šobrīd aktīvi sadarbojas ar laikmetīgajiem māksliniekiem, arī Amazon ir iedvesmas vērs. Labs paraugs, kā zīmols var strādāt ar influenceriem jeb ietekmētājiem ir MAJE PARIS. Arī citu nozaru zīmoli var smelties iedvesmu modes kolekcijās un smaržu pasaulē. Pasaules tendences Latvijā ienāk ar nelielu nobīdi, taču kopējās tendences ir ļoti pozitīvas.

Nosargāt zīmolu vai pilnībā mainīt

Runājot par pašmāju zīmoliem, interesants piemērs ir piena pārstrādes uzņēmuma Food Union gardumu zīmols Kārums, kas saņēmis augstāko novērtējumu 2021. gada Baltijas zīmolu topa pārtikas kategorijā. Zīmola nozīmi apliecina arī tas, ka uzņēmums ar tiesas lēmumu nosargājis Kāruma atpazīstamības simbolu – oranžo iepakojuma krāsu. Arī Latvijas uzņēmējiem piederošais veikalu tīkls top! Pēdējos gados aktīvi strādā pie zīmola attīstīšanas, uzsverot tā pašmāju izcelsmi, vienlaikus demonstrējot arī apgrozījuma pieaugumu. Raugoties nākotnē, būs interesenti pavērot, kā veiksies zīmolam Dzintars, kas pēdējos gados piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Ar pārveidotu logo, mainītu iepakojumu dizainu un citām pārmaiņām pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu.

Zinu, ka ir daļa uzņēmēju, kuri uzskata, ka zīmola attīstīšana ir lieka un labs produkts pārdos pats sevi. Te gan der atcerēties, ka arī tad, ja piedāvāto preci ieliekam parastā kartona maisiņā un uzlīmējam uzlīmi, tas jau ir veids, kā piesakām savu zīmolu. Protams, ir pakalpojumi, kurus pieprasīs un izmantos arī bez zīmola, piemēram, profesionāla ārsta pakalpojumu, bet virknē nozaru ir ļoti spēcīga konkurence un nereti tieši zīmols ir izšķirošais faktors. Noteikti nevajadzētu iekrist arī otrā galējībā un domāt, ka ļoti zemas kvalitātes produktu vai pakalpojumu izglābs spēcīgs zīmols. Patērētāji nav muļķi, tāpēc uzņēmējam jārod risinājums, kā savienot zīmolu un kvalitāti.

Par to jādomā gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem. Mani ļoti priecē pozitīvā tendence, ka aizvien biežāk šādi jautājumi tiek uzticēti profesionāļiem, kuri pārzina zīmola dizainu. Laiki, kad uzņēmuma sociālos medijus varēja veiksmīgi administrēt lietvedis, bet par mārketingu un zīmolu atbildēt arī pats īpašnieks, kurš paralēli visam vēl bija atbildīgs par finansēm un citiem jautājumiem, ir pagājuši. Straujā tendenču attīstība pieprasa aizvien augstāku kvalitāti un profesionāļu iesaisti, kas arī pamudināja radīt atbilstošu studiju programmu Zīmola dizains tiem, kuriem jau ir augstākā izglītība, lai sniegtu papildus zināšanas un prasmes.

 

Autore ir Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas Zīmola dizains direktore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Mārtiņš Barons

Izglītības kvalitāte aug tur, kur ir brīva konkurence

Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.

Viedoklis Kaspars Rožkalns

Duālās tehnoloģijas ir Latvijas industriālās izaugsmes stratēģiskais virziens

Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.

Jaunākajā žurnālā