Uzticamu autentifikācijas līdzekļu izmantošana tiešsaistes pakalpojumos kļūs obligāta

  • Edgars Stafeckis
  • 14.03.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

No 2023. gada 1. februāra stāsies spēkā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tās paredz, ka elektronisko pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina iespēja saņemt pakalpojumus, izmantojot nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus - eID karti un mobilo lietotni eParaksts mobile. Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas faktiski uzliek par pienākumu elektronisko pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt šāda veida identifikāciju. Un tas ir tikai sākums.

Šīs izmaiņas likumā skar vairākas iesaistītās puses. Pirmām kārtām pakalpojumu sniedzējus, kuriem būs jāveic integrācijas izmantotajās sistēmās, lai nodrošinātu lietotājiem iespēju apliecināt savu identitāti un piekļūt pakalpojumiem, izmantojot savu elektronisko identitāti. Ja reiz ir nepieciešams veikt integrācijas, ieteicams izvēlēties risinājumu, kas nodrošina atbalstu ne tikai konkrētiem nacionālās elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, bet arī citiem, un ir paredzēti dažādu elektronisko identitāšu rīku iekļaušanu. Piemēram, Latvijā šobrīd aktīvi tiek izmantots arī Smart-ID, kas vienlaikus ir arī kvalificēts elektroniskais paraksts. Nekas nemainīsies arī nākamgad. Atšķirība ir tikai tā, ka Smart-ID pievienošana uzņēmuma autentifikācijas rīku portfelim nebūs obligāta. Taču diezin vai pakalpojumu sniedzējam ir vērts atteikties no Latvijā populārākā rīka.

Vēl vairāk - Eiropas Savienības kopējais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt, ka 80% Eiropas iedzīvotāju izmantos savus digitālos makus. Viena no maka sastāvdaļām noteikti būs personas digitālā identitāte.

Tas nozīmē, ka nākotnē būs nepieciešamība nodrošināt iespēju izmantot vēl citas gan Eiropas, gan citu valstu iedzīvotāju digitālās identitātes.

Valsts noteiktajam nosacījumam par obligātu valsts nodrošinātā elektroniskā identifikācijas līdzekļa integrāciju ir arī savas ēnas puses. Autentifikācija ar eID karte un mobilo lietotni eParaksts mobile, no vienas puses, būs bez maksas gan pakalpojumu sniedzējam, gan tā saņēmējam. No otras puses - par to maksāsim mēs visi no valsts budžeta līdzekļiem. Taču vismaz ārēji valsts popularizē bezmaksas rīkus, jo, piemēram, par Smart-ID izmantošanu pakalpojuma sniedzējam, kas integrē šo autentifikācijas risinājumu, ir jāmaksā. Vai viņš to gribēs darīt arī pēc tam, kad varēs veikt bezmaksas rīka integrācijas? Redzēsim. Bet tas arī nozīmē, ka diemžēl nekur nepazudīs autentifikācijas ar sociālā tīkla kontu pieejas datiem, kas ir bez maksas, bet krietni nedrošāks risinājums.

Tomēr esmu pārliecināts, ka šī situācija mainīsies. Pieprasījums pēc drošiem risinājumiem un oficiālajām digitālajām identitātēm tikai pieaugs. Tā ir Eiropas Savienības prioritāte. Tajā virzienā iet finanšu iestādes, regulatori, dažādu pakalpojumu sniedzēji, kas nu jau ne tika lūdz vienkārši pateikt, ka esmu Edgars, bet pieprasa uzticami parādīt, ka patiešām esmu Edgars. Un tieši dažādu pakalpojumu sniedzēji būs tie, kas stimulēs aizvien biežāku šo stipro identitāšu lietošanu. Viņiem tas nozīmē, ka nebūs jāuzņemas atbildība par identitātes pārbaudi, jo to paveiks uzticamības pakalpojumu sniedzējs.

Kas ir galvenās priekšrocības lietotājiem? Pirmkārt, iespēja saņemt drošu pakalpojumu, jo diezin vai krāpnieki gribēs atklāt visas nepieciešamās detaļas par savu uzņēmumu, lai vispār tiktu pie eParaksts vai Smart-ID un citu rīku integrācijas. Otrkārt, iespēja saņemt pakalpojumus, ko citādāk nebūtu iespējams saņemt konta vai drošas identitātes trūkuma dēļ. Treškārt, vienkāršāka pieredze - vairs nekādu paroļu un 40 dažādu kontu. Rezultāts - patērētājs varēs justies drošāk un arī interneta vide kopumā būs drošāka.

Pasaules tendences un aktualitātes liecina - drīzumā vairs nebūs tā, ka autentificējoties ik reizi savus datus atdosim kādam lielajam tehnoloģiju uzņēmumam. Šobrīd, vismaz no regulatoru puses, ir vēlme kontroli pār datiem atdot atpakaļ lietotājiem. Drošība un uzticamība palēnām kļūst par cita līmeņa jautājumu. Un, iespējams, mēs nonāksim pie tā, ka katram rakstam medijos apakšā būs e-zīmogs, un ikviens interesents varēs uzticami pārliecināties, kas ir raksta autors. Rezultāts - kāds vienmēr būs atbildīgs.

 

Autors ir SigningServices vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā