No 2023. gada 1. februāra stāsies spēkā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tās paredz, ka elektronisko pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina iespēja saņemt pakalpojumus, izmantojot nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus – eID karti un mobilo lietotni eParaksts mobile. Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas faktiski uzliek par pienākumu elektronisko pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt šāda veida identifikāciju. Un tas ir tikai sākums.
Šīs izmaiņas likumā skar vairākas iesaistītās puses. Pirmām kārtām pakalpojumu sniedzējus, kuriem būs jāveic integrācijas izmantotajās sistēmās, lai nodrošinātu lietotājiem iespēju apliecināt savu identitāti un piekļūt pakalpojumiem, izmantojot savu elektronisko identitāti. Ja reiz ir nepieciešams veikt integrācijas, ieteicams izvēlēties risinājumu, kas nodrošina atbalstu ne tikai konkrētiem nacionālās elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, bet arī citiem, un ir paredzēti dažādu elektronisko identitāšu rīku iekļaušanu. Piemēram, Latvijā šobrīd aktīvi tiek izmantots arī Smart-ID, kas vienlaikus ir arī kvalificēts elektroniskais paraksts. Nekas nemainīsies arī nākamgad. Atšķirība ir tikai tā, ka Smart-ID pievienošana uzņēmuma autentifikācijas rīku portfelim nebūs obligāta. Taču diezin vai pakalpojumu sniedzējam ir vērts atteikties no Latvijā populārākā rīka.
Vēl vairāk – Eiropas Savienības kopējais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt, ka 80% Eiropas iedzīvotāju izmantos savus digitālos makus. Viena no maka sastāvdaļām noteikti būs personas digitālā identitāte.
Tas nozīmē, ka nākotnē būs nepieciešamība nodrošināt iespēju izmantot vēl citas gan Eiropas, gan citu valstu iedzīvotāju digitālās identitātes.
Valsts noteiktajam nosacījumam par obligātu valsts nodrošinātā elektroniskā identifikācijas līdzekļa integrāciju ir arī savas ēnas puses. Autentifikācija ar eID karte un mobilo lietotni eParaksts mobile, no vienas puses, būs bez maksas gan pakalpojumu sniedzējam, gan tā saņēmējam. No otras puses – par to maksāsim mēs visi no valsts budžeta līdzekļiem. Taču vismaz ārēji valsts popularizē bezmaksas rīkus, jo, piemēram, par Smart-ID izmantošanu pakalpojuma sniedzējam, kas integrē šo autentifikācijas risinājumu, ir jāmaksā. Vai viņš to gribēs darīt arī pēc tam, kad varēs veikt bezmaksas rīka integrācijas? Redzēsim. Bet tas arī nozīmē, ka diemžēl nekur nepazudīs autentifikācijas ar sociālā tīkla kontu pieejas datiem, kas ir bez maksas, bet krietni nedrošāks risinājums.
Tomēr esmu pārliecināts, ka šī situācija mainīsies. Pieprasījums pēc drošiem risinājumiem un oficiālajām digitālajām identitātēm tikai pieaugs. Tā ir Eiropas Savienības prioritāte. Tajā virzienā iet finanšu iestādes, regulatori, dažādu pakalpojumu sniedzēji, kas nu jau ne tika lūdz vienkārši pateikt, ka esmu Edgars, bet pieprasa uzticami parādīt, ka patiešām esmu Edgars. Un tieši dažādu pakalpojumu sniedzēji būs tie, kas stimulēs aizvien biežāku šo stipro identitāšu lietošanu. Viņiem tas nozīmē, ka nebūs jāuzņemas atbildība par identitātes pārbaudi, jo to paveiks uzticamības pakalpojumu sniedzējs.
Kas ir galvenās priekšrocības lietotājiem? Pirmkārt, iespēja saņemt drošu pakalpojumu, jo diezin vai krāpnieki gribēs atklāt visas nepieciešamās detaļas par savu uzņēmumu, lai vispār tiktu pie eParaksts vai Smart-ID un citu rīku integrācijas. Otrkārt, iespēja saņemt pakalpojumus, ko citādāk nebūtu iespējams saņemt konta vai drošas identitātes trūkuma dēļ. Treškārt, vienkāršāka pieredze – vairs nekādu paroļu un 40 dažādu kontu. Rezultāts – patērētājs varēs justies drošāk un arī interneta vide kopumā būs drošāka.
Pasaules tendences un aktualitātes liecina – drīzumā vairs nebūs tā, ka autentificējoties ik reizi savus datus atdosim kādam lielajam tehnoloģiju uzņēmumam. Šobrīd, vismaz no regulatoru puses, ir vēlme kontroli pār datiem atdot atpakaļ lietotājiem. Drošība un uzticamība palēnām kļūst par cita līmeņa jautājumu. Un, iespējams, mēs nonāksim pie tā, ka katram rakstam medijos apakšā būs e-zīmogs, un ikviens interesents varēs uzticami pārliecināties, kas ir raksta autors. Rezultāts – kāds vienmēr būs atbildīgs.
Autors ir SigningServices vadītājs
Komentāri (3)
Sskaisle 14.03.2022. 16.23
Kārtējais absurds.
Jautājums autoram- kā autentifikācijas līdzekļus pielietos tie,kuriem nav ne internets, ne ierīces? Kad pasta nodaļas un bibliotēkas ir slēgtas? Esmu šokā,kad uzzināju,cik daudzi cilvēki komunālos maksājumus veic pasta nodaļās vai pa tiešo kantoros.
Otra lieta, tas tehniskais risinājums,lai autentificētos ir miljons reižu sarežģītāks kā ķīniešu= mandarīnu valoda. Bija tv raidījums – vai de facto,vai ziņu – neatceros. Un tajā speciālisti atzina,ka e- paraksta lietošana ir minimāla,tā lietotāju skaits,ja pieaug,tad minimāli,jo tas ir tik sarežģīts,tik neērts, cilvēkam nedraudzīgs,ka vieglāk ir zvanīt, rakstīt, ierasties iestādē uz vietas. Uz ko valsts pārstāvis atbildēja,ka parakstam esot jābūt sarežģītam. Vai tiešām?
Nekā citādi,kā valsts noziedzību – cilvēku atsvešināšanu no valsts varas, cilvēku lumpenizāciju es nevērtēju, tā saukto valsts digitalizāciju.
Tāpēc cilvēki bēg no valsts,jo Latvijā cilcēki ir priekš valsts, nevis valsts priekš cilcēkiem. Tieši tā kā putina Krievijā
0
Sskaisle 14.03.2022. 16.28
Tā putinistiskā lielīšanās riebjas līdz kaulam.
Ināra Mūrniece lielīgi paziņoja ,ka saeima ir pirmais parlaments,kurš strādā digitāli. Un?! Deputātiem labi, sabiedrībai kāds no tā labums? Par benzīnu,par īrēm utt. taču tāpat bija jāpiemaksā. Zakatistovs ekrānā parādījās pinkains, pidžamā , ar bārdu – kas tas par deputātu,ja pirmā brīdī pēc bomža izskatījās?
Vai ar žurnālistiem komunicēja tādi degradējušies deputāti?
Kāds labums no tādas digitalizācijas? Izskaidrojiet to man.
Latvijas varnešu izpildījumā ir tikai sliktums
1
0
-1
Atbildēt
@QAnon > Sskaisle 14.03.2022. 17.32
Jādomā, ka Zakatistovs vismaz nav zarnu infekciju izplatītājs? Ja kas, Igaunijas parlaments jau sen strādā digitāli. Ja tas ir par sarežģītu, vecīšiem vajadzētu sociālā dienestā lūgt aprūpētāja pakalpojumus.
0