Ilustratīvs attēls
Valsts līmenī ir definēts, ka bērni ir prioritāte, jo tieši viņi ir mūsu nākotne. Tas izpaužas arī attieksmē pret ģimenēm – bērniem ir garantēta vieta pirmsskolā jau no gada vecuma, turklāt vecāki var brīvi izvēlēties bērnudārzu, vadoties pēc atrašanās vietas, pedagoģijas metodēm vai virziena, ko īsteno attiecīgā iestāde. Ņemot vērā, ka mācību maksa vecākiem neatšķiras, izvēloties pašvaldību vai privāto pirmsskolu, vecāki pat nereti dod priekšroku tieši privātajiem. Arī pieteikšanās sistēma ir ļoti ērti un veidota tā, lai ģimenes saskartos ar pēc iespējas mazāku birokrātiju.
Kopš 90. gadiem - būtiskas pārmaiņas
Ģimenes ar bērniem ir augsta prioritāte visā valstī, tomēr, lai panāktu situāciju, kāda ir šodien, bija nepieciešami daudzi gadi. Kad uzsāku darboties pirmsskolu jomā 1994. gadā, gandrīz visā valstī bija lielas rindas uz vietām pirmsskolās, turklāt valdīja izteikta nevienlīdzīga starp privātajām un pašvaldību pirmsskolām. Nebija arī pienācīgas informācijas aprites, mācību maksu bērnudārzi diezgan brīvi noteica paši, turklāt valdīja stereotipi, ka privātās pirmsskolas ir tikai turīgajām ģimenēm un viņu bērniem.
Pateicoties politikas maiņai valsts līmenī, situācija mainījās. Mācību maksa, kas jāmaksā vecākiem, ir vienāda gan pašvaldības, gan privātajā pirmsskolā, izņemot gadījumus, kad bērniem tiek sniegts kāds papildus pakalpojums, piemēram, logopēds, bet par to, protams, ir atsevišķa vienošanās. Valsts līdzmaksājums privātajiem bērnudārziem gan ir nedaudz mazāks, taču ar efektīvāku saimniekošanu, pārdomātu un racionālu darbinieku skaitu u.c. risinājumiem, ir iespējams pielāgoties.
Cena nenosaka izvēli
Pats būtiskākais, ka ir radīta sistēma, kuras ietvaros ikviena ģimene var brīvi izvēlēties pirmsskolu, vadoties, nevis pēc tā, ko viņi var atļauties, bet pēc tā, kas ir labākais viņu bērnam. Ģimenes izvēlas pirmsskolas pēc atrašanās vietas, pedagoģijas metodēm vai īstenotā mācību virziena, piemēram, ir bērnudārzi ar mūzikas ievirzi u.tml. Lai gan galvaspilsētā, protams, pieprasījums pēc pirmsskolām ir lielāks, nekā reģionos, cena nenosaka izvēli un tas ir būtiski. Reģionos brīvo vietu ir vairāk, jo tika veiktas kļūdainas prognozes par bērnu skaitu pieaugumu.
Arī pieteikšanās sistēma ir veidota, domājot par to, lai ģimenēm jāsaskaras ar pēc iespējas mazāku birokrātiju. Vecākiem nav jāpiesakās konkrētās pirmsskolās, bet jāreģistrējas savā pašvaldībā, kopējā sistēmā atzīmējot prioritārā secībā, kuros bērnudārzos viņi vēlētos pieteikties. Bērnudārziem ir piekļuve šai sistēmai, attiecīgi iespējams redzēt, ko vēlas ģimenes, un pat sadarboties, lai sniegtu nepieciešamo pakalpojumu.
Privātās pirmsskolas – prioritārā izvēle
Raugoties no pirmsskolu perspektīvas, jāsaka, ka, lai gan privātās un pašvaldības pirmsskolas, nav identiskās tirgus pozīcijās, situācija ir daudz labāk, nekā citās valstīs, piemēram, Latvijā vai arī Norvēģijā pirms desmit un vairāk gadiem. Būtiski, ka vecāki ļoti respektē privātās pirmsskolas un nereti tieši šie bērnudārzi ir prioritārā izvēle. Arī nesenie pētījumi un vecāku aptaujas apliecina, ka ģimenes ir apmierinātas ar saņemtajiem pakalpojumiem. Bērnu skaits vecumā virs trīs gadiem vienā grupā ir 18 līdz 24 (uz 18 bērniem šajā vecumā jābūt trīs pieaugušajiem, bet uz 14 audzēkņiem jābūt vienam pedagogam), savukārt vecumā zem trīs gadiem viena grupā var būt no 9 līdz 15 bērniem (šajā vecuma grupā uz 9 bērniem jābūt 3 pieaugušajiem, bet uz 7 audzēkņiem jābūt vienam pedagogam). Šāda proporcija sekmē pakalpojuma kvalitāti un vecāki to novērtē. Pastāvošā konkurence ir drīzāk pozitīva un kvalitāti sekmējoša.
Kā daudzviet pasaulē, arī Norvēģijā ir jūtams pedagogs trūkums, tai skaitā pirmsskolās. Situācija gan nav dramatiska, un sarežģījumus lielākoties izjūtam, kad nākas aizvietot saslimušos pedagogus. Pašlaik tiek paaugstinās izglītības prasības pirmsskolas pedagogiem, tāpēc nākotnē situācija varētu saasināties. Pirmsskolu vadība apzinās, ka telpas, rotaļlietas u.c. lietas vēl nepadara bērnudārzu par labu un izšķiroša loma ir tieši skolotājiem, tāpēc par viņiem šeit rūpējas.
Runājot par pandēmijas ietekmi, jāpiezīmē, ka pašlaik vairāk nav nekādu ierobežojumu, bet iepriekš bija dažādi risinājumi – bija periods, kad vecāki nedrīkstēja ienāk pirmsskolas telpās, arī bērni varēja tikties tikai savas grupas ietvaros un bērnudārziem bija saīsināts darbalaiks. Ja bija ļoti augsts saslimušo skaits un grūtības atrast pedagogus, kas aizvietotu, dažas grupas uz laiku tika slēgtas, bet kopumā pirmsskolas darbojās bez pārtraukuma.
Autore ir pirmsskolu eksperte no Norvēģijas
