Atmošanās no dabasgāzes narkozes 6

Ilustratīvs attēls
Edmunds Cepurītis

Kamēr valdības politiķi komentē medijiem centienus pārliecināt ES valstis vērienīgām sankcijām (kas tagad ir veiksmīgi izdevies), mums būtu laiks beidzot ieklausīties vienmēr nenopietni uztvertajos ekspertu aicinājumos sakārtot arī savu pagalmu. Neatkarīgi no tā, vai tiks lemts par kopējām sankcijām Krievijas gāzei un naftai, ir laiks maksimāli atteikties no dabasgāzes Latvijas enerģētikā.

Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kas neiegūst ne kilograma akmeņogļu, ne litra naftas un ne kubikmetra dabasgāzes. Par spīti tam Krievijas dabasgāzes lobijs ir bijis klātesošs gandrīz katrā lēmumu pieņemšanā, lai veidotu Latviju atbilstoši savām interesēm. Ilgus gadus nerisinātā atkarība no Krievijas gāzes šogad būs viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem, ja Krievija atteiks piegādes. Un, protams, jāapsver atteikšanās no tās arī pašiem.

Kamēr Ukrainā Krievijas armija veic kara noziegumus, katrs Latvijas iedzīvotājs diemžēl turpina tos apmaksāt. Dabasgāzei ir loma gan apkures, gan elektroenerģijas un, pateicoties aktīvai lobēšanai, – nedaudz pat transporta nodrošināšanā.

Daži valdības paziņojumi pēc Krievijas iebrukuma un kara noziegumiem Ukrainā liecina par atskurbšanu un vēlmi tomēr kaut ko mainīt. Šādos brīžos aiz simboliskajiem un politiskās atrādīšanās soļiem svarīgi nepazaudēt tiešām svarīgās rīcības. Lai nodrošinātu reālas pārmaiņas, ir nepieciešams skaidri atzīt aizvadīto gadu kļūdainos lēmumus.

Nav dabasgāzes patēriņa, kas nestiprinātu Krieviju

Atkarība no dabasgāzes ir un būs atkarība no Krievijas, neatkarīgi no šī brīža plāniem par citiem gāzes piegādātājiem vai skaistās nākotnes ūdeņraža sapņiem, kas piepildīšot esošo infrastruktūru. Krievijas dabasgāzes daļa Eiropas un pasaules patēriņā un līdz ar to – ietekmē uz cenām – ir liela. Jo mazāks būs mūsu kopējais gāzes patēriņš, jo mazāka arī Kremļa lēmumu ietekme uz Latviju.

Atteikšanās no dabasgāzes Latvijas enerģētikā jau tuvākajās desmitgadēs ir neizbēgama, vai to vēlamies vai nē. Latvijas interesēs šai pārejai uz energoneatkarību jābūt savlaicīgai un sagatavotai. Taču Krievijas gāzes lobijs vēlējies redzēt pāreju uz vietējiem resursiem novēlotu, haotisku un nesamērīgi dārgu.

Kremlim Latvijā bija nepieciešama nespējīga enerģētikas un klimata politika bez ilgtermiņa lēmumiem. Neraugoties uz Eiropas Savienības sniegtajām iespējām stratēģiski ieguldīt atjaunojamā enerģijā, tieši šādu nostāju Latvijas valdības politiķi gadiem ilgi ir snieguši. Daži no ekspolitiķiem apmaiņā saņēmuši Krievijas gāzes apmaksātus siltus amatus.

Izgāšanās arī Eiropas līmenī

Latvijā ierasts sarežģītākās tēmās klausīties Briseles padomos. Dabasgāzes jautājumos tas gan noticis ļoti selektīvi. Regulāri ticis aizmirsts, ka ES klimatneitralitātes mērķi neizbēgami ietver atteikšanos no teju visa dabasgāzes patēriņa līdz 2050. gadam un ka tam nepieciešams sagatavoties. Taču skandalozi izskanējušais Eiropas Komisijas priekšlikums savā ieguldījumu taksonomijā atzīt dabasgāzi par ilgtspējīgu (kas tāda nav) ticis plaši izplatīts kā mierinājums un aicinājums neveikt pārāk straujas poltiskās kustības. Šī politiskā kļūda tiek izmantota kā pamatojums ar dabasgāzes aizvietošanu nekur nesteigties, lai arī tajā iekļautie nosacījumi nekad uz Latviju neattiektos.

Pat Eiropas Investīciju banka paudusi, ka šādai taksonomijai nesekos, tā vietā piemērojot augstākus standartus. Ļoti ticams, ka līdzīgu pieeju izmantos arī privātie ieguldītāji, tādā veidā potenciāli padarot visu ES ilgtspējas taksonomijas veidošanu par bezjēdzīgu vingrinājumu. Balstīt lēmumus par enerģētiku šajā EK katastrofālajā kļūdā nevar. Līdzīgi kā Vācija labojusi Nord Stream 2 kļūdu, jācer, ka (ar Latvijas atbalstu) tiks izlabota arī šī.

Kopējā enerģētiskā drošība un klimata politika regulāri vājināta valstu ekonomisko interešu dēļ. Diemžēl Latvijas pārstāvji biežāk uz Eiropas politiskās skatuves pārstāvējuši fosilo resursu nekā nacionālās intereses. Tādā veidā Latvija pielikusi arī savu roku Eiropas nesagatavotībā dabasgāzes krīzēm, kā arī mazinājusi ieguldījumu iespējas vietējos energoresursos.

Latvijas interesēs vienmēr ir bijusi zinātnei atbilstoša Eiropas klimata un enerģētikas politika. Taču tās stiprināšanā nozīme ir nevis vārdiem, bet darbiem. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir viduvējs, taču pat tajā iekļautajiem mērķiem nav paredzēts finansējums.

Latvija ar katru gadu zaudē savas vēsturiski augstās pozīcijas zaļās enerģijas īpatsvara līderu sarakstā. Igaunijā un Lietuvā strauji attīstās lēta vēja enerģija. Tikmēr Latvijā dažu pašvaldību nemākulība un valdības intereses trūkums kavē nacionāli stratēģisku vēja parku būvniecību ar privāto uzņēmumu iniciatīvu.

Līdzīga bēdu ieleja ir energoefektivitātes jomā, kur ēku renovācijā vairākas reizes atpaliekam no Lietuvas tempiem un arī pašu nospraustajiem mērķiem.

Visus šos trūkumus apkopo jaunākais Klimata pārmaiņu snieguma indekss (Climate Change Performance Index 2022). Latvija tajā pret iepriekšējo vērtējumu noslīdējusi par 13 vietām zemāk (no 13. uz 26. vietu). Katra reize, nespējot laikus pieņemt vajadzīgos lēmumus, padziļinājusi atkarību no Krievijas gāzes. Tāpat tā vājinājusi Latvijas pozīcijas, lai panāktu nostājas maiņu arī starptautiskajā klimata politikā.

Rīgā gāzi glābj… vides aizsardzība

Īpaši spilgti Krievijas gāzes lobija darbs parādās tad, kad beidzot kādi būtiski lēmumi tiek pieņemti. Rīgas dome gada nogalē apstiprināja speciālistu sagatavotos noteikumus par apkures iekārtām, kuros gaisa kvalitātes mērķi salāgoti ar klimata mērķiem.

Saprotu, ka šie noteikumi daudziem radīja nepatīkamu pārsteigumu, jo iepriekš nekādu norāžu par dabasgāzi kā nevēlamu resursu no lēmumu pieņēmējiem nav bijis. Saprotu, ka tie radījuši bažas par kārtējiem apgrūtinājumiem un izmaksām, jo, atzīstu, Rīgas dome tiešām neizdarīja nepieciešamo skaidrojošo darbu pirms noteikumu pieņemšanas.

Taču šajos plānos ar dabasgāzes katlu uzstādīšanas aizliegumu no 2030. gada beidzot tika pateiks skaļi tas, kas ministriju gatavotajos plānos un ilgtermiņa dokumentos atrodams starp rindiņām – dabasgāzei kā energoresursam Latvijā nav nākotnes un tam jāgatavojas laikus. Skaidrs, ka līdztekus tam nepieciešama arī pašvaldības un nacionālo atbalsta programmu darbība, lai pakāpeniski pāreju uz vietējiem resursiem veicinātu tiem, kas nekādus ieguldījumus atļauties nevar.

Pat ignorējot Krievijas armijas finansēšanu, iedzīvotājiem nevajadzētu šodien ieguldīt tehnoloģijās, kuras nākotnē skars plaši ierobežojumi. Jāpiemin, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra ieteikusi ES liegt pārdot fosilās gāzes katlus jau no 2025. gada. Šīs priekšlikums gan politisku atbalstu neguva, taču tas noteikti atgriezīsies dienaskārtībā.

Rīgas domes lēmums izsauca plašu dabasgāzes lobija kampaņu, kurā tika uzstāts uz dabasgāzes draudzīgumu videi un gandrīz vai dziedinošo ietekmi uz gaisa kvalitāti. Šajās kampaņās tika noklusēta slāpekļa piesārņojuma ietekme uz gaisa kvalitāti Rīgā, kura būtisks avots ir tieši individuālā gāzes apkure. Tomēr būtiskākā maldināšana ir dabasgāzi, Latvijas otro lielāko oglekļa dioksīda piesārņojuma avotu, nosaukt par videi draudzīgu.

Šādas maldinošas kampaņas mūsu sabiedrībai izmaksā dārgi. Tas liek apsvērt dabasgāzei piemērot ātro kredītu vai farmācijas uzņēmumiem piemērotos aizliegumus reklāmas materiālos paust maldinošu informāciju. Iespējams, jāskatās uz dabasgāzes reklāmu tabakas produktu līmenī – un jāaizliedz jebkādas reklāmas aktivitātes dabasgāzes uzņēmumiem, tajā skaitā – atbalsts.

Jāpiebilst, ka pēc šīs kampaņas vairākas dabasgāzes lobija minētās frāzes diemžēl parādījās arī VARAM sagatavotajā atzinumā par noteikumiem, kas neļāva tiem Rīgā stāties spēkā. Arī ministrijas atzinumā ignorēta slāpekļa piesārņojuma ietekme, kas rada labvēlīgu kontekstu dabasgāzei. Šajā pašā atzinumā gan Rīgas plāni savienot gaisa kvalitātes un klimata mērķus novērtēti kā vērtīgi un pilnībā atbilstoši nacionālajai politikai. Taču vienlaikus tie neesot pieļaujami.

Paredzams, ka jau tuvākajās dienās notiks sarunas ar VARAM ekspertiem, lai atrisinātu pārpratumus un virzītos tālāk.

Latvija bez dabasgāzes

Ar šo problēmu uzskaitījumu nevēlos grimt pesimismā vai nepiemērotā laikā sākt vainīgo meklēšanu. Šā gada 24. februāris ir izmainījis Eiropu. Šveice ir gatava atteikties no neitralitātes Krievijas sankciju jautājumā. Vācija ir pārskatījusi visu savu ārpolitiku un enerģētikas politiku. Ceru, ka tas ir iemesls atstāt neizdarības un mazspēju pagātnē arī Latvijā.

Jau šobrīd Latvijā veidojas jauna speciālistu, politiķu un iedzīvotāju koalīcija pret dabasgāzi. Tai ir jāpanāk pārmaiņas. Ir jādod skaidrs mandāts Latvenergo ieguldīt vēja parku attīstībā un jānoņem šķēršļi citiem uzņēmumiem, kas to gatavi darīt.

Ir jānoņem sistemātiskie ierobežojumi ēku renovācijai, no lēmumu pieņemšanas līdz finansējumam. Pirmais solis būtu atbalstīt PVN samazināšanu ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas šobrīd lieki sadārdzina īpašnieku līdzmaksājumus jaunajās atbalsta programmās. Tāpat ir jāsagatavo skaidrs plāns, laika grafiks, lai maksimāli samazinātu dabasgāzes īpatsvaru enerģijas patēriņā.

Ir jāpārskata viss īstermiņa rīcību plāns, lai samazinātu dabasgāzes patēriņu jau tagad. Rīgā esam gatavi to darīt, un aicinām līdzīgu nostāju īstenot arī citviet. Vislabākais brīdis visiem šiem pasākumiem būtu bijis pirms 10 vai 20 gadiem. Nākamais labākais ir tagad.

 

Autors ir Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs (Par!/PROGRESĪVIE)

Komentāri (6)

Igors Belkovs 03.03.2022. 14.55

Dabas gāze nav tikai enerģētikas resurss. Tai liela nozīme ir arī minerālmēslu ražošanā. Ja gāzes cena paliks EU līdzšinējā līmenī, tad tas novedīs pie daudzu minerālmēslu ražotņu bankrota. Tas savukārt izraisīs minerālmēslu deficītu un cenas pamatīgu pieaugumu, kas atkal savukārt nedarīs rožainu fermeru nākotni. Turklāt tas var izraisīt graudaugu ražas samazināšanos. Mana prognoze/”mākslinieciskais redzējums”, ka tie kas šodien radikāli uzstājas pret gāzi un aizmirst par manis izklāstīto aspektu par minerālmēsliem, jau šoruden dosies diedelēt graudus uz Mordoru pie P. EU ”briseles kāposti” par to nedomāja arī kad izgāza vēlēšanas Baltkrievijā. Ja Brisele nevarēja gāzt Lukašenko, tad nevajadzēja viņu pagaidām aiztikt vispār. Tāpēc arī kālija minerāļi būs pamatīgā cenā, bet tikai ne jau Mordorā. Mordora šogad ieņems pirmo vietu pasaulē pēc graudāugu ražas. Tā viš i a to gāz!

+1
0
Atbildēt

1

    QAnon > Igors Belkovs 03.03.2022. 16.43

    Gāze tas ir tikai viens no iespējamiem enerģētiskiem resursiem slāpekļa mēslojuma ražošanā, bet to teicami saražo arī komposts, sliekas, Hermetia illucens u.c. Kad Latvijā sāksies pārtikas problēmas, bads jau būs veicis nopietnas korekcijas krievu populācijā. Kad latvieši mazāk patērē griķus, krievi tos vispār vairs nevar atļauties. Krievi vienmēr ir bijuši bada nācija, tikai tagad tos vairs neviens neglābs. https://www.youtube.com/watch?v=-FozUDazgJw Galvenais, lai mums nepietrūkst patronu un napalma, kad miljonu krievu bads dzīs pāri robežai uz Eiropu!

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lelde Beòíe 03.03.2022. 12.03

Iniciatīva atteikties no dabasgāzes ir apsveicama un nenoliedzami drosmīga, taču vēja parki tagad tiek nostādīti nākotnes varoņu un glābēju kārtā, lai gan nebūt nav zaļi. Ja ieguldīsim tikai vēja parku attīstībā, atkal sanāks visas olas vienā grozā. Paralēli šai attīstībai ir maksimāli jāiegulda zinātnē, lai padarītu vēja enerģiju patiesi “zaļu” un arī meklētu citus, vietējā realitātē balstītus risinājumus. Zinātniekiem nepieciešams pastāvīgs, stabils un mērķtiecīgs finansējums no valsts puses, nevis tikai pašu izcīnīts Eiropas Savienības fondu atbalsts.

+1
0
Atbildēt

2

    QAnon > Lelde Beòíe 03.03.2022. 16.48

    Latvijai ir pietiekami biomasas, lai tā nodrošinātu visa veida energoresursus. Ar malciņu, ko iztērē vienas cauras būdiņas apsildīšanai, pietiek trīs tādām nosiltinātām būdiņām un vēl elektrība, gāze un dīzeļdegviela sanāk. Kopā ar saules baterijām un vēja parkiem, būs arī ko eksportēt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris Rauda > Lelde Beòíe 04.03.2022. 17.09

    Man arī rodās jautājums, vai tiešām visu nepieciešamo enerģiju varam saražot ar vēja ģeneratoriem? Kāds būs kaitējums videi?

    Esmu redzējis prezentācijas no Michael Shellenberger: https://youtu.be/ciStnd9Y2ak

    Kāpēc nav neviena vārda par atom-elektro staciju būvēšanu? Jā, tas ir “bailīgi”, bet, iespējams, viszaļākais risinājums.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Riekstlauzis 03.03.2022. 12.14

> Saprotu, ka tie radījuši bažas par kārtējiem apgrūtinājumiem un izmaksām, jo, atzīstu, Rīgas dome tiešām neizdarīja nepieciešamo skaidrojošo darbu pirms noteikumu pieņemšanas.

Pie šī ir vērts pakavēties vairāk, jo lai cik progresīvi un zaļi būtu plāni, ir jāsaprot, kā tos realizēt.

Pats fakts, ka VISPIRMS tiek izveidoti noteikumi (ar faktiskiem — pie tam īsiem! — termiņiem) būtiskiem ierobežojumiem, lai PĒC TAM kaut kad plānotu, kā šos ierobežojumus padarīt izpildāmus cilvēkiem, liecina par to, ka attiecīgie RD plānotāji nedomā vis par Rīgas iedzīvotājiem, bet tikai akli seko savai politiskajai ideoloģijai, kā Prokrusta gultā nogriežot visu, kas neietilpst.

Nerunāsim nemaz par to, ka šāda mēroga noteikumi drīzāk būtu jāvērtē un jāveido valsts kontekstā.

Tas ir vismaz tikpat bīstami, kā mūsu atkarība no Krievijas gāzes.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu