Putins sācis karu Ukrainā

  • Ir redakcija
  • 24.02.2022.
Ukrainas galvaspilsētas Kijevas iedzīvotāji ar somām un čemodāniem ierodas metro, kur var patverties no gaisa uzbrukumiem. Krievija ceturtdienas rītā sāka karu Ukrainā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ukrainas galvaspilsētas Kijevas iedzīvotāji ar somām un čemodāniem ierodas metro, kur var patverties no gaisa uzbrukumiem. Krievija ceturtdienas rītā sāka karu Ukrainā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

(papildināta plkst. 12.43.)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas rītā teica runu Krievijas telekanālā Rossija-24, paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus", vēsta LETA/AFP/AP. "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā esot atbilde uz Ukrainas draudiem. Putins piebilda, ka Krievijai neesot mērķis okupēt Ukrainu, un brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie smagām sekām.

"Tagad daži ļoti svarīgi vārdi tiem, kam varētu rasties kārdinājums iejaukties no malas esošajos notikumos: lai kas mēģinātu mums traucēt vai, vēl jo vairāk, radīt draudus mūsu valstij un tautai, tam jāzina, ka Krievijas atbilde būs tūlītēja un novedīs jūs pie tādām sekām, ar kādām jūs savā vēsturē vēl neesat saskārušies. Mēs esam gatavi jebkādai notikumu attīstībai. Visi nepieciešamie lēmumi ir pieņemti. Ceru, ka mani sadzirdēs," uzsvēra Putins.

Viņš apsūdzēja ASV un to sabiedrotās, ka tās ignorējušas Krievijas prasību nepieļaut Ukrainas iestāšanos NATO un piedāvāt Maskavai drošības garantijas. Putins sacīja, ka Krievijas militārās operācijas mērķis ir nodrošināt Ukrainas "demilitarizāciju" un ka visi Ukrainas karavīri, kas noliks ieročus, varēs droši atstāt kaujas zonu.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien visā valstī izsludinājis karastāvokli. "Šodien prezidents Putins paziņoja par speciālas militārās operācijas veikšanu Donbasā. Krievija veikusi triecienus par mūsu militāro infrastruktūru un mūsu robežsargiem, robežsardzes vienībām. Daudzās Ukrainas pilsētā bija dzirdami sprādzieni. Mēs ieviešam karastāvokli visā mūsu valsts teritorijā," teikts Facebook publicētā Zelenska uzrunā.

"Pirms minūtes man bija saruna ar prezidentu Baidenu. ASV jau sākušas pulcināt starptautisko atbalstu. Šodien no jums, no katra no jums tiek prasīts miers, pēc iespējas palieciet mājās. Mēs strādājam, armija strādā, strādā viss Ukrainas drošības sektors," paziņoja Zelenskis.

Kijeva Eiropas partnerus aicinājusi nekavējoties aktivizēt sankciju paketi pret Krieviju.

Galvenie triecieni

Krievija galvenos triecienus Ukrainas teritorijā veikusi ceturtdien plkst.5 no rīta, preses brīfingā pavēstīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, piebilstot, ka triecienu rezultātā Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40 karavīru. Gājuši bojā arī aptuveni desmit mierīgie iedzīvotāji.

"Pamattriecieni tika veikti plkst.5 militārajai infrastruktūrai, aerodromiem, resursu noliktavām un militārās pārvaldes centriem. Atbilstoši mūsu provizoriskajiem datiem, ņemot vērā, ka dati tiek precizēti, pirmais trieciens izgāzies." "Tas ir, mums ir zaudējumi, bet tie nav mazinājuši Ukrainas aizsardzības spēku un citu militāro struktūru kaujas spējas," uzsvēra Arestovičs.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Prezidenta biroja padomnieks uzskaitīja pilsētas, pret kurām vērsti triecieni. Tās ir Ivanofrankivska, Hmeļnicka, Čerņihiva, Harkova, Kijeva, Odesa, Mikolajiva, Hersona, Kramatorska, pilsētas Apvienoto spēku operācijas zonā.

Zatlers Putinu salīdzina ar Hitleru

Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers LTV ceturtdienas rītā teica, ka jābūt skaidrai valodai arī Latvijā - Putins ir sācis karu Ukrainā, nevis kaut kādu militāru operāciju. Viņš uzsvēra, ka šāda rīcība Eiropā nav piedzīvota pēdējos 20 gadus, un salīdzināja Putinu ar Hitleru. Viņš aicināja Latvijas iedzīvotājus aktīvi paust atbalstu Ukrainai, citādi Putins atnāks arī pie mums.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien sasaucis valdības sēdi, premjers paziņoja Latvijas Radio. Kariņš norādīja, ka Putins ar šādu soli pārkāpis "likumiskās un dvēseliskās normas" un agri vai vēlu Krievijas prezidentam un pārējiem būs jāatbild. Par to liecinot arī vēsture.

Latvijas premjers uzsvēra, ka tagad ir jāturpina sniegt Ukrainai atbalsts. "Putins karo faktiski ar visu demokrātisko pasauli. Šobrīd tā ir Ukraina, taču viņa agresijai nav robežas," uzsvēra premjers un piebilda, ka daudzas Eiropas valstis dzīvoja cerībās, ka Putins "nav tas, kas ir", taču sāktais karš apliecina pretējo.

Premjers arī informēja, ka ceturtdienas vakarā paredzēta arī Eiropadomes sēde.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aizliegusi Krievijas kanālu Rossija un Rossija 24 retranslāciju Latvijā, ceturtdienas rītā LTV informēja padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Kanāla Rossija retranslācija aizliegta uz pieciem gadiem, kanālu Rossija 24 nevarēs pārraidīt četrus gadus. Savukārt TV Centr International retranslācija aizliegta uz trim gadiem. Pēc Āboliņa paustā, lēmumi pieņemti saistībā ar tiešiem draudiem valsts drošībai.

Ziņas par sprādzieniem un uzbrukumiem

Krievijas TV kanāls Doždj vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu. CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni. Ziņas par eksplozijām pienāk arī no Harkovas, Mariupoles un Odesas.

Laikraksts Ukrainska pravda ziņo, ka tiek apšaudīti militārie objekti visā Ukrainā. "Raķešu Grad triecieni notiek gar visu robežu - no Luhanskas līdz Žitomirai," laikrakstam sacījis informēts avots.

Tiek ziņots, ka Krievijas Melnās jūras flote sākusi desanta operāciju Azovas jūrā un Odesā, izsēdināts desants Mariupolē. Mikolajevā ir lieli ugunsgrēki, bet Harkovā iznīcinātas raķetes un artilērijas bruņojums.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks sociālajā tīklā Facebook ierakstījis, ka tiek doti triecieni militārajiem objektiem Kijevā, Harkovā un Dnipro. Četri spēcīgi sprādzieni notikuši netālu no Donbasa frontes līnijas Kramatorskā, kur atrodas Ukrainas austrumdaļas militārās operācijas zonas faktiskā galvaspilsēta.

Ukraina slēgusi gaisa telpu civilajām lidmašīnām, un ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apliecināja, ka pret Ukrainu izvērsts "vispārējs uzbrukums". Notiek "Krievijas militāra uzbrukuma operācija, lai iznīcinātu Ukrainas valsti", teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Mūsu aizstāvji ir gatavi atvairīt valsti agresoru un darīs visu, kas ir viņu spēkos, lai aizsargātu Ukrainas zemi," teikts paziņojumā, mudinot Rietumus nekavējoties noteikt jaunas sankcijas Krievijai.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā