Ilgtspēja – no diskusijām pie pirmajiem praktiskajiem soļiem

Ilustratīvs attēls
Ieva Tetere

Laikā, kad arvien vairāk runājam par ilgtspējīgām pārmaiņām gan ekonomikā, gan mūsu ikdienas paradumos, 2022. gads sāk iezīmēties kā pagrieziena punkts, kad no runām pamazām sākam pāriet pie konkrētākas rīcības. Šogad Eiropas Centrālā banka (ECB) veic klimata pārmaiņu risku stresa testu tās uzraudzītajās bankās, kura mērķis ir konstatēt vājās vietas, labāko praksi un problēmas, ar ko saskaras bankas, pārvaldot klimata pārmaiņu riskus. Tas ir uzskatāms par sava veida treniņu pirms stājas spēkā prasība bankām vērtēt un ievākt datus par savu klientu – aizņēmēju veikumu ilgtspējas jomā.

Jāmācās sadarboties

Bloomberg analītiķi ir aplēsuši, ka valdībām un uzņēmumiem līdz 2050. gadam nāksies investēt vismaz 92 triljonus ASV dolāru, lai novērstu pesimistiskākos klimata pārmaiņu scenārijus. Šāda apjoma investīcijas palīdzētu ierobežot vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos par 1,75 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Bez nepieciešamajām investīcijām un reformām tādas klimata kataklizmas kā karstuma viļņi, plūdi un meža ugunsgrēki kļūs arvien biežāki, bīstamāki un to seku novēršanai nāksies novirzīt aizvien apjomīgākus līdzekļus.

Un, lai gan aizvien vairāk ir to uzņēmumu, kuri savos publliskajos pārskatos ziņo par saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā, tomēr kopumā pasaule nav pavirzījusies vajadzīgajā virzienā un klimata pārmaiņu sekas kļūst arvien jūtamākas. Bez vienotas un konsekventas rīcības starp ražojošajiem uzņēmumiem, izejvielu ieguvējiem, tirgotājiem, finansētājiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, izvirzītie mērķi paliks par grūti sasniedzamu un drīzāk utopisku fantāziju.

Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kur šos līdzekļus rast, kā tos vadīt un mērķtiecīgi ieguldīt, lai netiktu finansēta tikai atsevišķu mērķu sasniegšana, kamēr citi tiek atstāti novārtā vai pat pakļauti lielākam riskam? Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir banku iesaistīšanās šajā procesā, kuras turpmāk arvien skrupolozāk vērtēs savas investīcijas un aizdevumus, mērot to pienesumu ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Vienoti spēles noteikumi

Latvijas uzņēmējdarbības vide ilgtspējas jomā pašlaik ir ceļa sākumā un kopumā ar ilgtspēju saistīti jautājumi vairāk skar tieši lielos uzņēmumus, kuriem saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un vietējo likumdošanu jau no 2023. gada būs jāsāk ziņot par savu veikumu vides, sociālajā un pārvaldības jomā (ESG), tostarp arī par uzņēmuma CO2 emisiju izmešu nospiedumu. Turklāt vērtēšana aptvers dažādus uzņēmuma darbības aspektus – tiešo uzņēmuma ietekmi, sadarbības partnerus un tā piegādes ķēdes kopumā, kā arī uzņēmuma radītā produkta dzīves ciklu.

Tie būs konkrēti un vienoti “spēles noteikumi” visiem tirgus dalībniekiem, kuri ir definēti ES Taksonomijā – jaunā klasifikācijas sistēmā, kas skaidro, kuras investīcijas ir uzskatāmas par ilgtspējīgām un palīdzēs turpmāko 30 gadu laikā panākt klimatneitralitāti. Arī bankas turpmāk vērtēs savu klientu finanšu investīciju projektus un biznesa modeļus tieši pēc to atbilstības Taksonomijas prasībām, jo šādā veidā varēsim mērīt mūsu kredītportfeļa attīstību ilgtspējas aspektos. Papildus tam bankām ir noteikts pienākums konkrētus rādītājus iekļaut savos pārskatos saskaņā ar ES direktīvu par informācijas atklāšanu.

Nenoliedzami, process būs pietiekami sarežģīts, tādēļ bankas uzsāk savu klientu datu apkopošanu jau tagad. Jau šā gada pirmajā ceturksnī ECB veiktā klimata stresa testa ietvaros vairāki SEB bankas klienti ir saņēmuši jautājumus no mums par to CO2 datiem. Taču ilgtermiņā ikviena banka vērtēs visu savu kredītportfeli, izmantojot Taksonomijā noteiktās definīcijas un prasības. Šo datu apkopošana un izvērtēšana mums būs arvien svarīgāka, jo turpmāk tā ietekmēs arī bankas kapitāla apjoma nepieciešamību.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka to nevajadzētu uztvert tikai kā papildu slogu, bet gan arī kā līdz šim nepieredzētas iespējas piesastīt finansējumu. Ja vien uzņēmums spēs piedāvāt konkrētu un taustāmu plānu, kuram pamatā ir ilgtspējīgas aktivitātes ar segumu un izmērāmiem datiem, par šādu klientu un projektu finansēšanu konkurence investoru un banku starpā būs ļoti asa. Līdz ar to katra uzņēmuma interesēs ir uzsākt šādu datu apkopošanu jau tagad.

Visaptveroša paradigmas maiņa

Jau vistuvākajā laikā banku loma zaļās transformācijas procesā būs gan konsultēt un sekmēt klientu pāreju uz zaļāku biznesa modeli, gan arī atbilstoši regulācijām veicināt tirgus attīstību kopumā. Tāpēc ikvienam ekonomikas dalībniekam – vismaz Latvijā un arī citur Eiropā – būs jāiemācās sadarboties, lai ieguvēji galu galā būtu visi.

Ignorēt visā pasaulē arvien straujāk noteikošo paradigmas maiņu būs grūti, jo jāatceras, ka uzņēmumu biznesa modeļus arvien skrupulozāk vērtēs ne tikai finanšu institūcijas un sadarbības partneri, bet arī patērētāji – īpaši jaunākā paaudze, kura priekšroku dos patiesi ilgtspējīgiem produktiem. Neuztverot to pietiekami nopietni vai baidoties no dārgām investīcijām šodien, uzņēmumi riskēs ar lielākiem zaudējumiem nākotnē.

Tādēļ uzņēmumus aicinu neatlikt ilgtspējas stratēģiju definēšanu un ieviešanu savos uzņēmumos. Gaidāmās pārmaiņas skars ikvienu uzņēmumu, neatkarīgi no to lieluma vai darbības sfēras. Un šīs pārmaiņas sākas jau tagad.

 

Autore ir SEB bankas valdes priekšsēdētāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu