Foto — Reinis Hofmanis
Norādot kādam, kur ir viņa vai viņas vieta, mēs esam vardarbīgi pret šo cilvēku
Viņvakar klausījos vebināru par feminisma vēsturi Baltijā, ko organizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Tajā sadzirdēju divas interesantas atziņas, kas mani aizskāra.
Pirmā — sievietes tradicionāli bijušas apzināti aizmirstas vai pat izdzēstas no vēstures. Piemēram, 90. gados tapušajās «jaunajās» vēstures grāmatās par valsts un tautas atmodu Igaunijā vārdā minēti 377 vīrieši un tikai četras (!) sievietes. Gandrīz 100 reižu mazāk sieviešu. Vai tiešām atmodas veidošanā vīriešu iesaiste bija simtkārt lielāka?
Otrā atziņa bija par saukli Get back in the kitchen!, ko latviski varētu tulkot kā «sievietes vieta ir virtuvē». Jau 90. gados Rietumu sievietes šo frāzi uztvēra kā apvainojumu, jo tās pielietojums ir seksistisks, ar mērķi ierobežot sievietes autonomiju, norādot, ka viņai jāieņem kāda noteikta loma vai vieta. Māte, sieva, līgava, kopēja, «pavarda uzturētāja», bērnu aprūpētāja. Demokrātiskās valstīs jau ilgu laiku bija risinājusies cīņa par sievietes iespēju paplašināšanu un šo vēsturisko lomu dekonstrukciju.
