Lielā divdabja spožā puse

  • Vita Zelče, Domuzīme
  • 29.12.2021
  • Domuzīme
Laikraksts Latviešu Avīzes, 1855. gada 28. jūlijs. Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Foto — Kristians Luhaers

Laikraksts Latviešu Avīzes, 1855. gada 28. jūlijs. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Foto — Kristians Luhaers

Latviešu avīžniecības attīstībā milzīga nozīme ir Rūdolfam Šulcam

Latvijas pagātnes izvērtējumos mācītājam un laikraksta Latviešu Avīzes redaktoram Rūdolfam Šulcam (Rudolf Schulz; 1807—1866) piemīt it kā divas dabas. Viņš, neapšaubāmi, uzskatāms par 19. gadsimta pirmās puses un vidus latviešu apgaismības, preses un zemāko sociālo slāņu izglītotības veicināšanas procesu pozitīvo varoni, un vienlaikus jaunlatviešu un latviešu nacionālisma vēsturē Šulcs ir klaji negatīvais personāžs, latviešu kā pilnvērtīgas tautas atklātais, nesaudzīgi skarbais un nežēlīgais pretinieks. 

Šie krasie pretstati viņam piešķir spilgtumu un neparastumu, to dēļ Rūdolfs Šulcs ir viens no manis visvairāk cienītajām Latvijas 19. gadsimta vēstures personībām. Šajā rakstā, kas tapis latviešu avīžniecības divsimtgades priekšvakarā, gribu atgādināt par viņa veikumu latviešu mediju vēsturē un tā milzum lielo nozīmi. 

Jaunākajā žurnālā

Viss ir tikai situācija

Baltijas valstīm «labākais scenārijs šim laikam ir saspringts un bažu pilns miers», teic Reins Rauds. Foto — Andrass Kralla

Tekstu banka

Ilustrācija — Pexels