Vakcinācija. H2E. Publicitātes foto
Covid-19 pandēmijas radītām sekām ir globāla ietekme, un tā ir ļāvusi Latvijai nokļūt pasaules topu augšgalos, šoreiz gan sabiedrībai nelabvēlīgu iemeslu dēļ. Iedzīvotāju zemā vakcinācijas aptvere, kuru veicināt spēja nevis mērķtiecīga komunikācija ar sabiedrību, bet strikti ierobežojumi, kā arī vispārēja sabiedrības nespēja pilnvērtīgi ievērot drošības pasākumus – tas viss ir veicinājis augstos inficēšanās un mirstības rādītājus valstī. Pandēmijas sekas ir jūtamas visur, taču, attīstoties aizvien jauniem Covid-19 paveidiem un pieņemot, ka pandēmija tik drīz mūs nepametīs, dizaina kopiena SEGD Riga Chapter kopā ar dizaina biroju H2E šoruden sāka aktualizēt jautājumu – kā ar dizaina palīdzību ir iespējams mazināt pandēmijas radītās sociāli ekonomiskās sekas valstī.
SEGD Riga Chapter un H2E novembra izskaņā organizēja dizaina darbnīcu un diskusiju, kurā vairāki vietējie un starptautiskie eksperti dalījās domās, kā veiksmīgi izmantot dizainu, lai nodotu vēstījumus, mainītu paradumus un radītu drošu publisko vidi. Darbnīcā un diskusijā piedalījās RSU asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, H2E vadošā dizainere Ingūna Elere, komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis, kā arī pārstāvji no publiskā un privātā sektora. Ar savu valstu piemēriem pandēmijas seku risināšanā dalījās Hringurs Hafsteinsons no dizaina studijas Gagarin (Islande), Sandra Goroško no dizaina studijas Velvet (Igaunija) un Darlene van Udena, dizaina studija Infinite Scale (ASV).
Izpratne par dizainu
Kā diskusijas sākumā uzsvēra Zigurds Zaķis, pandēmija ir bijis viens no lielākajiem “skolotājiem” jebkurai nozarei, jebkurā valstī. Ar Covid-19 krīzi esam saskārušies pilnīgi visi, atšķiras tikai pieeja šīs krīzes radīto problēmu risināšanā. Eksperti ir vienisprātis – īstermiņa kampaņas nav efektīvs risinājums paliekošu paradumu maiņai sabiedrībā. Tas ir rīks, kas spēj ātri atrisināt konkrētu uzdevumu, taču ilgtermiņa efektam ir nepieciešama atbilstoša pieeja. Dizainam tajā ir ļoti liela nozīme. Z. Zaķis atgādināja, ka dizains nav tikai noformējums. Dizains pēc būtības ir problēmu risināšanas un izpratnes veidošanas rīks. Ar dizainu var mainīt cilvēku ieradumus un rīcību. Līdzīgi uzskata arī Ingūna Elere. Viņa atgādināja, ka dizains meklē risinājumus rīcības maiņai. To nevar panākt tikai komunikācija, ir nepieciešama starpdisciplināra sadarbība, kurā kā viens no instrumentiem iesaistīts arī dizains. Instrumentu klāstam jābūt sabalansētam. Realitātē gan situācija vedina secināt, ka valsts pārvaldē šobrīd akūti trūkst izpratnes par pieejamo dizaina rīku klāstu un to izmantošanu dažādu problēmu risināšanā.
Lai arī dizaina klātesamība valsts pārvaldes ikdienā ir palielinājusies, tā potenciāls netiek ne tuvu pilnvērtīgi izmantots. Arī Dzintra Purviņa, Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas eksperte dizaina un arhitektūras jautājumos, pauda nostāju, ka dizains valsts pārvalde ir pamanīts, dizaineri tikuši iesaistīti, bet jautājums – pietiekami vai nepietiekami. Līdz šim dizaina risinājumu izmantošana procesu plānošanā un komunikācijā ir bijusi atkarīga no katras iestādes darbinieku kompetences. Kā viens no veiksmīgiem piemēriem tika minēts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kurš prasmīgi spēja ātri reaģēt un izveidot muzeja navigāciju drošam tā apmeklējumam, gan pielāgot komunikāciju ar sabiedrību, lai apmeklētāji būtu atbilstoši informēti. Klāvs Sedlenieks uzsvēra, ka viens no ilgtermiņa risinājumiem kvalitatīvai dizaina izmantošanai valsts pārvaldē, būtu organizēt atbilstošo valsts institūciju apmācības, veicinot izpratni par pieejamajiem dizaina rīkiem un izmantošanas iespējām konkrētu mērķu sasniegšanai. Latvijā ilgstoši ir valdījusi kampaņu kultūra, taču aizvadītie divi gadi un pasaules piemēri ir pierādījums tam, ka dizaina potenciāls Latvijā un īpaši valsts pārvaldē tiek nepilnvērtīgi izmantots.
Dizains un laiks
Ilgtermiņa pārmaiņas nevar notikt ar īstermiņa pieeju, taču pandēmija paredz tūlītēju rīcību. Tieši laiks un tā trūkums tika minēts kā viens no iemesliem, kādēļ kvalitatīvi, integrēti dizaina risinājumi līdz šim nav tikuši pārliecinoši izmantoti. Zigurds Zaķis izcēla, ka laba dizaina pamatā ir dziļāka izpratnes veidošana un tam ir nepieciešams laiks. Tāpat laiks ir nepieciešams sistemātiskam darbam ar sabiedrību. Līdzīgu viedokli pauda arī Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis. Viņš kā lielāko problēmu dizaina nepietiekamā izmantošanā Covid-19 kontekstā saskata tieši laika trūkumu un to, ka nereti dizaina vai kādu kvalitatīvu risinājumu izstrādē trūkst laiks un reizēm arī finansiālais segums. Dizaina biroja H2E vadošā dizainere Ingūna Elere gan uzsvēra, ka labs dizains var tikt izstrādāts arī īsā laikā, taču laiks tam ir stratēģiski jāieplāno. Dizains nevar tikt aizmirsts, plānojot komunikāciju. Komunikācija, kurā netiek iekļauti dizaina risinājumi un procesu dizains, nav iespējama un nesniegs vēlamo rezultātu.
Latvijā Vizuālie materiāli epidemioloģiski drošākai rīcībai vadlīnijas pēc ekspertu ieteikuma tika izstrādātas šovasar, gandrīz pusotru gadu kopš pandēmijas sākuma. Ātrāka to izstrāde būtu bijusi nepieciešama un palīdzētu ne tikai publiskajam, bet arī privātajam sektoram efektīvāk informēt sabiedrību un ar vienotiem vēstījumiem.
Ikvienā valstī atrodami gan veiksmīgi, gan ne tik veiksmīgi piemēri tam, kas ir darīts un kādā veidā. Mums ir iespēja mācīties no citu kļūdām, kā arī izmantot citu radītos un pārbaudītos labos piemērus. Tos ir iespējams pielāgot, ņemot vērā dažādu kultūru, mentalitāšu un valstu iespēju atšķirības. Diskusijā viedokļos par situāciju savā valstī dalījās dizaina eksperti no Islandes, ASV un Igaunijas. Līdzīgi kā Latvijā, arī ASV pieredzējusi sadrumstalotu komunikāciju, kuras iemesls ir komunikācijas vadlīniju neesamība, nespēja tās operatīvi sagatavot un nodot privātajam sektoram, palielinot konsekvenci komunikācijā. Šāda situācija neveicina vēstījumu sadzirdēšanu un nostiprināšanos sabiedrībā, kā arī nerada uzticamību informācijai. Tā ir veiksmīga augsne dezinformācijai un virknei neefektīvu risinājumu, kas rezultātā patērē resursus, mulsina iedzīvotāju un mērķi nesasniedz.
Igaunijā valsts pārvalde operatīvi izveidoja un publiskai lietošanai piedāvāja komunikācijas materiālu kopumu, kas sniedza svarīgāko informāciju vienotā dizainā. Nodrošinot šādus materiālus arī privātajam sektoram, tika veicināta vizuāla un saturiska konsekvence, kas savukārt veicināja informācijas uztveršanu un ievērošanu. Operatīva lēmumu pieņemšana un izstrādes procesa organizēšana valsts pārvaldē, bija atslēga šādu materiālu izstrādei un veiksmīgai izplatīšanai sabiedrībā.
Oktobrī norisinājās ikgadējā SEGD Riga Chapter un dizaina biroja H2E organizētā dizaina pastaiga, kuras laikā notika vairākas praktiskās darbnīcas ar mērķi radīt jaunus risinājumus pandēmijas problēmu mazināšanai. Tikai dažās stundās tās dalībnieki nonāca pie vairākiem vērtīgiem risinājumiem, kuri būtu realizējami pilsētvidē. Tāpat pie praktiskiem problēmu risinājumiem ar dizaina palīdzību jau kopš pandēmijas sākuma strādā un tos ir realizējuši arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti dizainera Holgera Elera vadībā. Tas ir pierādījums, ka kvalitatīviem dizaina risinājumiem nav nepieciešams ilgs laiks, bet gan izpratne par pieejamajiem instrumentiem, kā arī konkrēts uzdevums.
Pavisam drīz iesoļosim pandēmijas trešajā gadā un ir ārkārtīgi svarīgi pāriet no krīzes komunikācijas režīma uz plānveidīgu ilgtermiņa komunikāciju un risinājumiem, kas jau sākotnēji paredz dizaina un dizaineru iesaisti to attīstīšanā. Plakātu un saukļu laiks ir norietējis, tādēļ nepieciešams domāt par starpdisciplināriem, integrētiem dizaina risinājumiem, kas veicinātu cilvēku informētību, izpratni un atbilstošu rīcību.
Autore ir dizaina biroja H2E vadītāja
Projekts īstenots Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas KultūrElpa ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīga domes atbalstu
