Visā pasaulē vērojamo energoresursu sadārdzinājumu nākamgad jutīs ne tikai mājsaimniecības, kas saņems lielākus rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī uzņēmumi, kuru ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas procesus ietekmē elektroenerģija vai degviela. Jau tagad pasaulē vērojams cenu kāpums. Kā liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati, Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī bija par 1,1% augstāks nekā augustā, bet gada izteiksmē cenu pieaugums palielinājies par 4,8%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2011. gada vidus. Pēc ekspertu aplēsēm, cenu kāpums turpināsies līdz pat pavasarim, un jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķi pakalpojumi nākamgad kļūs dārgāki.

Elektrības un apkures cenas

Elektroenerģijas un dabasgāzes sadārdzināšanās vistiešākajā veidā ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, sevišķi tad, ja ziema būs barga. Elektrības cenas aug visā Eiropā. Tam ir vairāki iemesli: zema vēja izstrāde Eiropā; karstā un sausā vasara, kuras rezultātā Ziemeļvalstu rezervuāros ir krietni mazāki ūdens krājumi nekā parasti, bet Latvijas upēs sarucis ūdens līmenis, tāpēc hidroelektrostacijas jau kopš pavasara ir strādājušas ar mazāku jaudu. Trūkstošais elektroenerģijas apjoms tiek aizvietots ar dabasgāzi un oglēm, kuru cenas lielā pieprasījuma dēļ uzšāvušās kosmiskos augstumos. Savu lomu nospēlējusi arī ģeopolitiskā situācija, Krievijai samazinot gāzes piegādi Eiropai. Savukārt dabasgāzes cenu pieaugums ietekmē daudzus ražošanas procesus dažādās nozarēs, jo dabasgāzes ieguves blakusprodukti tiek plaši izmantoti ķīmijā, plastmasas, sintētisko apģērbu, iepakojumu ražošanā u. c.

Cik liels elektrības un apkures cenu pieaugums gaidāms Latvijā, ir grūti prognozēt, katras mājsaimniecības rēķinu ietekmēs gan izvēlētais produkts, gan līguma nosacījumi, taču vairumam Latvijas iedzīvotāju no komunālo maksājumu sadārdzinājuma neizbēgt.

Atkritumu apsaimniekošana

Vēl viena pozīcija, kas nepatīkami atsauksies uz iedzīvotāju maciņiem, būs atkritumu apsaimniekošana. Ņemot vērā Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā noteiktos mērķus aprites ekonomikas un klimatneitralitātes veicināšanai, paredzēts, ka tuvāko gadu laikā Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā.

Šā gada sākumā tika apstiprināts jaunais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam, nosakot turpmākos rīcībpolitikas virzienus un pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktos mērķus. Līdz ar citu gaidāmo izmaiņu virzību no šī gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, nosakot ik gadu palielināt DRN nodokli par poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Šogad tie ir 65 eiro par tonnu, nākamgad tie būs 80 eiro par tonnu, bet no 2023. gada – 95 eiro par tonnu.

Turklāt līdz ar energoresursu, atalgojumu un citu izdevumu pieaugumu gaidāms kāpums arī tarifiem par nešķiroto atkritumu noglabāšanu poligonos. To caur rēķiniem par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu primāri izjutīs rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Tiem, kuri atkritumus nešķiro, izmaksas būtiski palielināsies. Īsi sakot – jo slinkāks esi, jo dārgāk maksāsi.

Loģistikas pakalpojumi

Sākoties pandēmijai, patēriņa krituma prognozes tika vērtētas līdzīgi kā 2008. un 2009. gadā piedzīvotajā finanšu krīzē, taču tas, kas izrādījās pārsteigums pat ekspertiem, bija negaidīti straujais pieprasījuma pieaugums, kas sekoja kritumam un kam ražošana un loģistika īsti netiek līdzi. Vienlaikus transporta pārvadājumu loma Covid-19 ietekmē ir daudzkārt pieaugusi, jo, pieaugot e-komercijas apjomam un cilvēkiem iepērkoties attālināti, arvien vairāk resursu vajadzīgs, lai laikus piegādātu preces un sūtījumus. Sakarā ar milzīgo pieprasījumu ir pamatīgi cēlušās konteineru īres cenas un ostu tarifi, būtiski ietekmējot pakalpojumu gala cenu.

Turklāt pandēmijas ietekmē pieaugušas arī degvielas cenas. Protams, naftas krājumi zemē nav izsīkuši, taču pieprasījums ir atgriezies straujāk, nekā gaidīts. Pērn, samazinoties cilvēku mobilitātei, kritās arī pieprasījums, līdz ar to gan Krievija, gan ASV un OPEC valstis samazināja naftas ieguvi. Pašlaik pieprasījums ir liels, taču OPEC valstis nesteidzas ieguvi palielināt, dodot priekšroku labiem finanšu rezultātiem. Tas atstāj ietekmi uz degvielas cenām, kas savukārt ietekmē visus, kuriem preču ražošanai vai pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams transports.

Pasta tarifi

Novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja jaunās universālā pasta pakalpojuma tarifu izmaiņas, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tarifu izmaiņas, paredzot gan to samazinājumu, gan pieaugumu atkarībā no pakalpojuma un piegādes virziena, gaidāmas vairākiem universālā pasta pakalpojuma grozā ietvertajiem pakalpojumiem. Ieilgusī pandēmija, kas likusi pārplānot un mainīt dažādus loģistikas procesus, elektroenerģijas tarifu pieaugums, inflācija, sabiedrības paradumu maiņa un virkne citu iemeslu ietekmē arī plānojamās  universālā pasta pakalpojuma tarifu izmaiņas, kas ir neizbēgamas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tik nepieciešamos pasta pakalpojumus.