No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no šā gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par ievesto produkciju, bet valstij un apsaimniekotājiem – jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu turpmāku tekstila nenonākšanu kopējos atkritumos, jo DRN mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
Tekstila ražošanas industrija ir viena no pasaulē lielākajiem atkritumu radītājiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka pasaules poligonos ik gadu nonāk aptuveni 92 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu, bet Latvijā ik gadu nešķirotajos atkritumos nonāk aptuveni 26,7 tūkstoši tonnu tekstila izstrādājumu. Kāda varētu būt tekstila atkritumu apsaimniekošanas nākotne?
Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildēm un noteikumiem vēl tālu.
Ģeopolitiskā situācija, kas ietekmē līdz šim biežāk izmantoto energoresursu pieejamību un to izmaksas pasaulē, kā arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) zaļajiem mērķiem spiež ieviest jaunus risinājumus enerģijas ražošanā. Viena no salīdzinoši jaunām, taču patēriņa ziņā strauji augošām precēm Latvijā ir fotoelementu paneļi (FEP) jeb tautā sauktie saules paneļi, kas savu noieta kāpumu piedzīvo tieši šovasar. Alternatīvs risinājums, kas ļauj sasniegt zināmu neatkarību un drošības sajūtu daudzās mājsaimniecībās un uzņēmumos, taču tam ir arī savi zemūdens akmeņi, ar kuriem saskarsimies jau tuvākajā nākotnē – elektropreču savākšanas un pārstrādes normu izpilde.
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Tālredzīgi pieņemti likumi sakārto lietas un uzlabo dzīvi, tāpēc top lēnām, uzklausot visas iesaistītās puses. Taču, nepietiekami ieklausoties, var gadīties šo to arī sabojāt. Tā ir noticis ar izmaiņām Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā: rudenī tapušo tiešām labo versiju Ministru kabinets ir atdevis atpakaļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ar norādi svītrot vairākus punktus, kas paredz ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas jeb principa “maksā tas, kurš piesārņo” nostiprināšanu attiecībā uz tekstilatkritumiem, nepārstrādātiem kompozītmateriāliem un polimēriem. Rezultātā maksāt nāksies tik un tā, toties visiem bez izņēmuma.
Visā pasaulē vērojamo energoresursu sadārdzinājumu nākamgad jutīs ne tikai mājsaimniecības, kas saņems lielākus rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī uzņēmumi, kuru ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas procesus ietekmē elektroenerģija vai degviela. Jau tagad pasaulē vērojams cenu kāpums. Kā liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati, Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī bija par 1,1% augstāks nekā augustā, bet gada izteiksmē cenu pieaugums palielinājies par 4,8%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2011. gada vidus. Pēc ekspertu aplēsēm, cenu kāpums turpināsies līdz pat pavasarim, un jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķi pakalpojumi nākamgad kļūs dārgāki.
No 2022. gada 1. janvāra no 65 uz 80 eiro palielināsies dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā. Izmaiņas gaidāmas arī poligonu tarifos. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem par sadzīves atkritumu izvešanu var nākties maksāt krietni vairāk nekā līdz šim. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotāju rēķini par atkritumu apsaimniekošanu neizbēgami dramatiski pieaugs – daudz kas ir atkarīgs no pašiem, un varbūt gaidāmais tarifu palielinājums ir iemels pārskatīt savus paradumus un optimizēt mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas risinājumus.
Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei” iekļauj virkni priekšlikumu izmaiņām dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanas metodoloģijā, ietverot vairākas nozares. Lielākie ieņēmumi plānoti tieši no izmaiņām nodokļu atbrīvojumā par iepakojumu un vienreiz lietojamiem traukiem ierobežošanu. Papildus izmaksas, ko izmaiņas radītu uzņēmējiem, var ilgtermiņā nest lielāku zaudējumu nekā ieguvumu valsts budžetam un uzņēmējdarbības attīstībai.
Likumprojektu izskatīšanas veids Saeimā norit sliktākā līmenī nekā dzīvokļu kooperatīva sēdē
Lielākie iebildumi bija poligrāfijas pakalpojumu nozarei un mazo hidroelektrostaciju pārstāvjiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
