Ilustratīvs attēls
Sākoties Covid-19 pandēmijai, notika strauja pāreja uz e-komerciju. Epidemioloģisko ierobežojumu dēļ nācās slēgt veikalus, un uz digitālo vidi bija spiesti pāriet pat tie uzņēmumi, kas līdz tam paļāvās tikai uz pircējiem fiziskajos veikalos. Daudzi atzīst – pandēmija radījusi ne tikai izaicinājumus, bet arī virkni iespēju izaugsmei, kur agrāk to pat nesaskatīja, piemēram, e-komercijā. Cik garš būs e-komercijas uzvaras gājiens? Un vai pandēmija patiešām radījusi vienlīdz labvēlīgu digitālo iespēju augsni visiem?
Jau ilgāku laiku esmu pārliecināts – ja neesi internetā, tevis nav vispār. Sākoties pandēmijai, daudzi pirmo reizi uz savas ādas izjuta, ko šis teiciens īsti nozīmē, un bija spiesti uzsākt vai arī pastiprināt savu darbību interneta vidē. Pašlaik jaunie uzņēmumi, kas vēl tikai sāk darbu, domā par mājaslapu vai vizītkarti, vēl pirms uzņēmums ir reģistrēts. Tomēr nevar apgalvot, ka aktivitāšu pieaugums interneta vidē ir vienlīdz straujš visos segmentos.
E-komercija vai pakalpojuma nodrošināšana interneta vidē bieži ir primārais ienākumu avots jaunuzņēmumiem, līdz ar to būtisku digitālo izaugsmi jaunuzņēmumu sektorā neredzam.
E-komercijas pieaugums vairāk bija un būs redzams vecākiem uzņēmumiem, kas radušies pirms šādas vispasaules adaptācijas interneta vidē un bija nostabilizējuši savus ienākumus ārpus tās. Šie uzņēmumi arvien mērķtiecīgāk iet uz pakalpojuma nodrošināšanu arī internetā. Vēl viens būtisks e-komercijas izaugsmes segments ir uzņēmumi, kuriem jau pirms pandēmijas bija interneta lapas, bet tās bija novecojušas, nebija pielāgotas mobilajām ierīcēm vai mūsdienu klientu prasībām. Tātad interneta veikals ir, bet nekādas lielās aktivitātes tajā nenotiek. Šie uzņēmumi arvien labāk izprot interneta nozīmi un ir gatavi ieguldīt un attīstīties šajā virzienā, gan uzlabojot lapu, padarot to modernāku un vieglāk saprotamu lietotājiem, gan aktīvāk iesaistoties mārketingā un savas pozīcijas nostabilizēšanā interneta vidē. Savukārt uzņēmumi, kuru veikali interneta vidē jau bija plaši pazīstami pirms pandēmijas, viegli piesaista fizisko veikalu klientus interneta videi, jo klients var biežāk vai vairāk iegādāties preces, tās pārskatīt ir daudz vieglāk un ātrāk. Tāpēc spēcīgākiem zīmoliem konkrētās nozarēs ir daudz vieglāk nostiprināt savas pozīcijas.
Īpaša kategorija digitālajā konkurencē ir mazie uzņēmumi. Atverot e-komercijas platformu, tie var turpināt savu darbību un, iespējams, piesaistīt jaunus klientus, kas iepriekš pat nezināja par viņu esamību. Taču, atveroties daudziem veikaliem vienlaikus, galapatērētājs var apmaldīties informācijas plūsmā. Līdz ar to mazajiem uzņēmumiem, kas ir mazāk pazīstami, varētu būt daudz sarežģītāk ātri iegūt konkurētspēju e-komercijā un sasniegt līdzīgu apgrozījumu, kāds tiem bija fiziskajos veikalos. Kaut arī cilvēku, kas iepērkas internetā, kļūst arvien vairāk un tie, kas iepirkās jau pirms pandēmijas, pērk vēl vairāk, uzņēmumiem, kas ir tikko sākuši savas gaitas interneta vidē, būs daudz grūtāk nekā pirms pāris gadiem, bet tie, kas nepadosies un mēģinās atrast efektīvāko kanālu, caur kuru piesaistīt klientus, sasniegs vēl labākus rezultātus nekā pirms pandēmijas.
Manuprāt, vienmēr atradīsies cilvēki, kas dos priekšroku gājienam uz veikalu, lai apskatītu preci klātienē, pat ja viņi ir pārliecināti par to, ka vēlas šo preci iegādāties. Tomēr, mainoties paaudzēm, šādu cilvēku būs arvien mazāk. Pagaidām grūti spriest, vai konkrētas preces vai nozares pilnībā atgriezīsies pie fiziskiem veikaliem – drīzāk nē.
Cilvēki, kuri pierod iepirkties internetā, to labprāt dara arī turpmāk, sevišķi tad, ja pērk ierastas un pārbaudītas lietas, piemēram, pārtiku un higiēnas preces.
Visual Capitalist pētījums par globālajām e-komercijas tendencēm rāda, ka pērn visā pasaulē e-vidē izdevumi par pārtiku un higiēnas līdzekļiem auguši par 44,8%. Magebit klientu vidū 2021. gada 10 mēnešos visstraujāk auguši uzņēmumi, kas internetveikalos tirgo elektronikas preces (apgrozījums audzis vidēji par 148%) un preces vaļaspriekiem un hobijiem (vidējais apgrozījuma pieaugums 197,5%). Kāpēc gan lai uzņēmumi atteiktos no šāda apgrozījuma pieauguma, atgriežoties fiziskajos veikalos?
Protams, neiztikt arī bez izaicinājumiem. Attīstoties e-komercijai, saasinās arī konkurence. Lielie interneta veikali no visas pasaules arvien vairāk pielāgojas arī Latvijas tirgum un atver savas franšīzes šeit, tāpēc uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka viņi vairs nekonkurē tikai ar vietējiem veikaliem, bet ar visu pasauli. Kamēr mazie uzņēmumi mēģina pamazām ienākt vietējā tirgū, lielie arvien vairāk izplešas uz citām valstīm, un patērētāji šajā tirgū kļūst arvien lojālāki šiem milžiem un mazāk vēlas riskēt ar tikko atvērtu veikalu, kuram, visdrīzāk, visi procesi gan tirdzniecībā, gan loģistikā vēl nav līdz galam sakārtoti.
Lai tomēr nostiprinātu savas pozīcijas e-vidē, vissvarīgākais ir tas pats, kas fiziskajā veikalā – pazīt un saprast savu klientu. Mūsdienās datu plūsma un informācija, ko e-veikali iegūst par katru apmeklētāju, ir milzīga, un var uzrādīt būtiskas lietas. Pirmkārt, ja izmantoti dažādi mārketinga kanāli, var analizēt katru kanālu un saprast, kurš kanāls strādā efektīvāk, kuram veltīt vairāk budžeta, bet kuru varbūt labāk apturēt. Otrkārt, pircēju uzvedība lapā – vai cilvēki to viegli saprot, vai neapmaldās tajā, no kurām lapām tie iziet ārā, neveicot pirkumu. Tas ļauj analizēt, ko lapā uzlabot, kādas ir vājās vietas, eksperimentēt, tās labojot. Treškārt, pirkumi pret lokāciju vai ierīci, ko cilvēks izmanto – iespējams, var novērot, ka mobilajās ierīcēs ir krietni mazāk pirkumu, iespējams, tas ir uz konkrētas versijas, tātad lapā attiecībā uz šo ierīci vai versiju kaut kas nestrādā, līdz ar to var atrast būtisku problēmu, kur pazūd pirkumi. Šie ir tikai daži piemēri, kādus datus var pētīt. Pats galvenais – ko uzņēmumi ar šiem datiem dara.
Esmu pārliecināts, ka ar laiku e-komercija un preču vai pakalpojumu pirkšana internetā kļūs par vēl lielāku daļu mūsu dzīves, un neizslēdzu, ka atsevišķas nozares vispār beigs eksistēt kā fiziski veikali. Nemeklējot pārāk senā vēsturē, vēl nesen, lai paskatītos filmu vai klausītos mūziku, cilvēki nomāja filmas kasetēs vai pirka diskus, bet mūsdienās vien dažos veikalos var redzēt kastes ar novecojušām filmām, ko pārdod ar milzīgu atlaidi. Internets tuvākajā desmitgadē mainīs mūsu ikdienu, bet, vai pēc Covid-19 pandēmijas kāda nozare vai produkts pāries pilnībā uz internetu vai atpakaļ uz fizisku darbību – to šobrīd ir grūti prognozēt. Tas, ka esi internetā, nenozīmē, ka cilvēki tevi var atrast vai zina par tevi. Un tomēr, ja tevis internetā nav – šodien tevis nav vispār.
Autors ir e-komercijas IT risinājumu izstrādātāja Magebit izpilddirektors
