Kāpēc ieguldīt brīvos līdzekļus privātā un riska kapitāla fondos?

Ilustratīvs attēls
Baiba Strupiša

Ekonomiskās izaugsmes periodus daudzi darbīgi cilvēki vada ar dalītām jūtām. No vienas puses, paveras jaunas sadarbību veidošanas un peļņas gūšanas iespējas, bet no otras – izaugsmi allaž pavadošā inflācija «noēd» uzkrājumus. Netālā pagātnē banku dedzīgi reklamētās noguldījuma iespējas vairs nav risinājums, jo procentu likmes ir tik zemas, ka depozīti un krājkonti sen zaudējuši jēgu.

Vidēji lielu uzkrājumu īpašniekiem, kuri nav gatavi paši mesties jaunā biznesā, optimālais variants joprojām ir citu uzņēmumu izaugsmes atbalstīšana, ieguldot tajos savus līdzekļus. Tā var izpausties gan kā atsevišķu uzņēmumu akciju vai kapitāldaļu iegāde, gan kā naudas uzticēšana privātā un riska kapitāla fondiem, kuri veiks šos ieguldījumus klienta vietā. Ļoti iespējams, ka vairumam cilvēku, jo īpaši tiem, kuri nav guvuši rūdījumu investīciju sfērā, piemērotāks ir tieši otrais variants. 

Par labu investīcijām privātā un riska kapitāla fondos* runā vairāki argumenti. Pirmkārt, tā ir laika ekonomija. Labi pelnoši algoti darbinieki parasti ir diezgan noslogoti un augsta līmeņa pakalpojumu sniedzēji vai uzņēmēji ir pietiekami pieprasīti, lai laika atrašana savu uzkrājumu apsaimniekošanai sagādātu grūtības. Ieguldīšana uzņēmumos prasa iedziļināšanos, perspektīvu analīzi un arī spēju ātri reaģēt. Nereti pat stundas kavēšanās var novest pie tā, ka tiek pazaudēta potenciāli ļoti laba investīciju iespēja. Ieguldot naudu fondos, tā būtībā tiek uzticēta profesionāliem speciālistiem ar lielu pieredzi, kuri nemitīgi analizē tirgu un lieliski tajā orientējas. 

Otrais arguments ir diversifikācija. Privātā un riska kapitāla fondos nauda tiek sadalīta vairākās daļās un ieguldīta dažādos uzņēmumos. Līdz ar to kopējais risks samazinās un iespējas gūt peļņu saglabājas pat tad, ja viena vai dažas no fonda veiktajām investīcijām neattaisno uz tām liktās cerības. Peļņa no citiem uzņēmumiem kompensē zaudējumus no neveiksmīgajām investīcijām.

Trešais svarīgais iemesls garāmejot jau tika piesaukts. Tā ir fondu pārvaldnieku pieredze un profesionalitāte. Ja salīdzinām šo cilvēku darba rezultātus ar pašu investoru individuāli veikto ieguldījumu atdevi, tad fondu speciālistu rādītāji ir labāki. Tas arī ir saprotams. Nav viegli tik kompleksā sfērā «ielēkt» no malas, uzreiz nekļūdīgi izvēlēties pareizos uzņēmumus un nemitīgi pelnīt. Tāpat kā jebkurā citā profesijā, arī ieguldījumos svarīgas prasmes nāk līdz ar pieredzi.

Ceturtais arguments ir īpaši svarīgs šodienas jaunuzņēmumu laikmetā. Reti kurš vidusmēra investors spēj izsekot līdzi katram jaunam uzņēmumam un izvērtēt tā izredzes tirgū. Visbiežāk tie nonāk redzeslokā tikai tad, kad uzņēmumi jau guvuši publisku atpazīstamību un dalību tajos iekāro daudzi. Savukārt fondi un to pārvaldnieki izveidojuši plašu kontaktu loku un labi zina par daudzsološiem uzņēmumiem jau krietni pirms par to uzzina pārējā pasaule. Tas nostāda viņus izdevīgā situācijā pirmajiem iegādāties kapitāldaļas agrīnā stadijā par salīdzinoši zemu cenu un pēc uzņēmuma ielaušanās globālā tirgū pārdot daudz dārgāk. 

Investoriem Baltijā būtībā pieejamas trīs ieguldījumu kategorijas – riska kapitāla fondi, privāta kapitāla fondi un nekustamā īpašuma fondi. Pirmie specializējas ieguldījumos jaunuzņēmumos un riskantos produktos, kas veiksmes gadījumā sola lielu peļņu. Otrie specializējas jau esošu uzņēmumu attīstīšanā, reorganizēšanā un apvienošanā, lai padarītu tos konkurētspējīgākus, bet trešie pelna ar komerciālo un dzīvojamo ēku būvniecību un iznomāšanu. Ja investors ir gatavs atvēlēt 100 līdz 250 tūkstošus eiro, tad tas var kļūt par šādu fondu tiešo ieguldītāju. Ja ieguldīšanai pieejamās summas ir mazākas, tad fondi mēdz organizēt ieguldītāju «klubiņu» jeb uzņēmumu, kurā apvienojas mazāku ieguldījumu apjomu investori, un tādējādi kļūst par vienu fonda ieguldītāju. Latvijā šobrīd tiek veidots viens fonds, kurā viena investora ieguldāmais apmērs ir samazināts līdz 25 tūkstošiem eiro. Visos fondos nauda ir jāiegulda pakāpeniski – vidēji tie ir 10-20% gadā 5-7 gadu periodā. Tas nozīmē, ka par ieguldītāju būtībā var kļūt ikviens cilvēks, kurš spēj iegādāties jaunu automašīnu.

Iesaistoties fondā, investors var sekot līdzi savas naudas pielietojumam. Reizi ceturksnī viņš saņem ziņojumu no pārvaldnieka par veiktajiem ieguldījumiem. Investors var būt arī fonda konsultatīvās padomes loceklis, kuras galvenais uzdevums ir izskatīt pārvaldītāja potenciālo interešu konfliktu gadījumus un dot konkrētas instrukcijas pārvaldniekam šādās situācijās. 

Lai arī pastāv uzskats, ka ievērības cienīgu peļņu var gūt tikai lielajos tirgos, Baltija ir visnotaļ perspektīva vieta ieguldījumiem. Šeit ir divreiz lielāka jaunuzņēmumu veidošanās intensitāte nekā vidēji Eiropā un trīs valstīs pie Baltijas jūras radušies 10% no visiem vecās pasaules «vienradžiem» jeb tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru vērība pārsniegusi miljards eiro. Un tas noticis neraugoties uz faktu, ka Baltijā dzīvo tikai 1% no visiem Eiropas iedzīvotājiem.

 

Autore ir juriste investīciju darījumos

*Visu Latvijā reģistrēto pārvaldnieku saraksts pieejams FKTK mājas lapā www.fktk.lv pie alternatīvajiem ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Sīkāku informāciju par šiem pārvaldniekiem var saņemt Latvijas riska kapitāla asociācijas mājas lapā www.lvca.lv. Turpat var noskatīties vebināra ierakstu par iespējām kļūt par fondu investoriem un, kas jāņem vērā domājot par šādu iespēju.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu