Pasaules tirgi
Benzīns nebūs lētāks, vismaz pagaidām
Lai gan pieprasījums pēc degvielas sasniedzis gandrīz tādu pašu līmeni kā pirms Covid-19 pandēmijas, lielākie globālās naftas industrijas spēlētāji nesteidzas atkal kāpināt ieguves apjomus, jo bažījas, ka slimības uzliesmojums šajā ziemā atkal nobremzēs pieprasījumu. Tieši tāpēc pēdējā laikā strauji ceļas degvielas cenas. Starptautiskā Enerģijas aģentūra (IEA) lēš, ka pieprasījumu un piedāvājumu izlīdzinātu 1,1 miljona barelu ieguve dienā, taču rudens mēnešos lielākais naftas ražotājvalstu kartelis OPEC piedāvāja tikai 400 tūkstošus barelu dienā. Analītiķi spriež, ka spiedienu uz degvielas cenām varētu atvieglot tikai ātrāk reaģējoši vietējās naftas ieguves uzņēmumi ASV un Kanādā, kā arī Gajāna un Brazīlija, kas nav OPEC dalībvalstis.
Jāsāk tikai rakt
Austrālijas derīgo izrakteņu milzis BHP Group prognozē, ka nākamajos 30 gados globālajā tirgū dubultosies pieprasījums pēc vara, bet niķeļa patēriņš palielināsies pat četras reizes. To veicinās arvien aktīvāka atteikšanās no fosilās enerģijas. Niķelis tiek izmantots elektroauto baterijās, savukārt varš ir nepieciešams auto un uzlādes staciju elektroinstalācijā. BHP norāda, ka viņu klienti arvien biežāk interesējas, cik tīra ir pašas rūdas ieguve, tāpēc nupat izstrādāta blokķēdes izsekošanas programma, kas uzrauga oglekļa emisijas raktuvēs Austrālijā. Pašlaik visvairāk niķeļa iegūst Indonēzijā, bet visvairāk vara saražo Čīle.
Uzkarsē inflāciju
Bažas par jaunu inflācijas lēcienu Eiropā pastiprinājis Vācijas enerģijas regulatora lēmums vismaz līdz martam atlikt lēmumu par gāzesvada Nord Stream 2 sertifikāciju. Jaunais vads izbūvēts pa Baltijas jūru no Ustjlugas ostas Krievijā līdz Greifsvaldes ostai Vācijā. Jau oktobrī vidējā gada inflācija eirozonā bija 4,1% (Latvijā — 6%, Lietuvā — 8,2%), tas ir, divreiz augstāka, nekā prognozēja analītiķi. Pēc vācu lēmuma gāzes vairumtirdzniecības cena ES palēcās par 17%, kas var radīt cenu celšanos arī citās nozarēs. Vācija uzstāj, lai Šveicē reģistrētais Nord Stream 2 konsorcijs vispirms izveido jaunu meitasuzņēmumu Vācijā, kuram arī tiks izsniegta darbošanās licence. Šobrīd aptuveni trešdaļa dabasgāzes Eiropā nāk no Krievijas, turklāt pēdējā laikā samazinājies imports no Norvēģijas, kura ķērusies pie gāzes infrastruktūras pārbūves.
Pārsteigums
Pārdod, lai nopirktu vēl vairāk
Novembra sākumā finanšu pasauli pārsteidza Teslas un SpaceX vadītājs Īlons Masks — viņš tviterī sarīkoja aptauju par to, vai būtu jāpārdod 10% sev piederošo Teslas akciju un jāsamaksā nodoklis. No 3,5 miljoniem uzņēmēja virtuālo sekotāju šo ideju atbalstīja 58%. Pārdodot šīs akcijas, Masks nopelnītu aptuveni 21 miljardu dolāru, no kuriem puse būs jāsamaksā nodokļos. Taču aiz šī tviterizlēciena varētu slēpties kāda viltība — Maskam, kas šobrīd «uz papīra» tiek uzskatīts par pasaulē bagātāko cilvēku, neesot daudz skaidras naudas. Viņam vairs nepieder mājas, un uzņēmējs pats sevi raksturojis kā «finansiāli nelikvīdu». Saskaņā ar 2012. gadā panāktu vienošanos Masks nesaņem algu, taču darbs uzņēmumos tiek kompensēts ar iespēju iegūt papildu akcijas. Līgums paredz, ka tikai līdz nākamā gada augustam Masks kā firmas dibinātājs un vadītājs var ar ievērojamu atlaidi nopirkt akcijas, kuras šobrīd vērtas 23 miljardus dolāru. Tādā gadījumā viņam būtu jāsamaksā kapitāla pieauguma nodoklis, rēķinot starpību starp akciju pirkuma cenu un to reālo vērtību. Tieši tur noderētu nauda, ko viņš nopelnījis, pārdodot 10% viņa īpašumā esošo akciju tagad.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.