Meta zaņķis

«Zakerbergs personīgi nolēma, ka Facebook pakļausies Hanojas prasībām»

Nav planētas B! — COP26 samita laikā šis ir kļuvis par vienu no populārākajiem aktīvistu saukļiem protestos pret valstu vadītāju nespēju darīt visu nepieciešamo, lai novērstu klimata katastrofu. Vēstījums ir skaidrs: ja sačakarēsim Zemi, mums nav alternatīvas pasaules, uz kuras patverties no pašu gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē ievārītā.
Bet, kamēr politiķi tūļājas un «ierindas cilvēciņi» satraucas, izlēmīgie multimiljardieri, kuru uzņēmumu ietekme pār mūsu dzīvi ar katru dienu pieaug, neklausās kvaukšķos un meklē lūkas, caur kurām glābties no industriālo grēku plūdos grimstošās planētas A. Amazon dibinātājs Džefs Bezoss un Tesla izveidotājs Īlons Masks sākuši ražot kosmosa kuģus un cer dibināt kolonijas uz Mēness un Marsa. Interneta megauzņēmumu pelēkais kardināls un ultrasavtīga libertārisma pravietis Pīters Tīls un Google dibinātājs Lerijs Peidžs iegādājušies īpašumus Jaunzēlandē, kuru Silīcija ielejas insaideri atzīst par labāko vietu, kur pārlaist pastardienu.
Tagad planētas B meklējumiem pievienojies arī Facebook dibinātājs un galvenais īpašnieks Marks Zakerbergs.
Tiesa, viņam vienīgajam no biedriem miljardieriem ir jau izdevies pašrocīgi pārvērst savu pasauli drausmīgā distopijā. Amazon, Twitter, Google un tā meitas uzņēmums YouTube — visi ir lielākā vai mazākā mērā radījuši kaitējumu gan virtuālajā, gan reālajā pasaulē, bet nevienai platformai nav bijusi tik plaša un destruktīva ietekme kā gandrīz 3 miljardu lietotāju izmantotajam Facebook un tam piekabinātajiem WhatsApp un Instagram. Tas ir milzīgs, piesārņots okeāns, kurā katru dienu tiek iepludināti simtiem tūkstošu gigabaitu melu, naida un dezinformācijas.
Šo indes straumju postošās sekas bijušas visiem redzamas jau gadiem — sabiedrības polarizācija, vēlēšanu rezultātu ietekmēšana, lietotāju psihiska traumēšana un dažviet pat vardarbības izraisīšana. Tomēr Zakerbergs un Facebook vienmēr apgalvojis, ka tās ir tikai nevēlamas sociālā medija blaknes, pret kurām uzņēmums cīnās, cik vien spēj.
Ja nu kāds vēl ticēja Facebook labajiem nodomiem, tad PR mašinērijas pūsto miglu uz visiem laikiem izkliedēja bijušās uzņēmuma produktu menedžeres Frānsisas Haugenas oktobra beigās publiskotie dokumenti, kuros skaidri redzams — tāpat kā cigarešu ražotāji un naftas pumpētāji, Facebook un tā vadītājs Zakerbergs ļoti labi zina, cik viņa produkti ir kaitīgi, bet tā viņam ir tikai nedaudz kaitinoša sabiedrisko attiecību problēma. Svarīgākais — pelnīt naudu.
Kā raksta The Washington Post (viens no medijiem, kuriem Haugena piespēlēja informāciju), pagājušajā gadā Zakerbergs liecināja ASV Kongresā, ka Facebook pats identificē un bloķē 94% platformā ievietotās naida runas, taču Facebook iekšējie dokumenti liecina, ka uzņēmuma pētnieku uzskatā uzņēmums spēj izķert mazāk nekā 5% naida runas. Šogad martā Zakerbergs liecināja Kongresā, ka «nebūt nav skaidrs», ka sociālie tīkli polarizē sabiedrību, lai gan paša uzņēmuma pētījumos tas vairākkārt ir konstatēts.
Dokumenti arī liecina, kā Zakerbergs, kurš jebkādus centienus regulēt savu biznesu sauc par vārda brīvības ierobežošanu, ir gatavs izdabāt diktatoriem naudas dēļ. Pērn Vjetnamā valdošie komunisti piedraudēja Facebook, ka varētu tam liegt pieeju vienu miljardu dolāru vērtajam tirgum, ja platforma turpinās dot iespēju izteikties režīma oponentiem. «Zakerbergs personīgi nolēma, ka Facebook pakļausies Hanojas prasībām,» raksta Washington Post. «Facebook nozīmīgi palielināja «pretvalstisko» ierakstu cenzūru, tā dodot valdībai gandrīz pilnīgu kontroli pār platformu.» 1. novembrī Meta paziņoja, ka arī Kazahstānas valdībai būs tiesības cenzēt Facebook saturu.
Ko darīt, ja esi radījis tādu zaņķi?
Jāmeklē cita realitāte.
Ceturtdien, 28. oktobrī, Zaker-bergs paziņoja, ka viņa dibinātais uzņēmums mainīs nosaukumu. Turpmāk tas būs Meta — sengrieķu valodas priedēklis, kas nozīmē «tālāk» un kura lietojumu dažādos kontekstos noteicis Aristoteļa darba Metafizika nosaukums. Tāpat kā gaisīgā metafizika lidinās pār ikdienas realitāti, Meta pacelsies virs šobrīd pazīstamā interneta, lai radītu jaunu metaverse — virtuālās realitātes pasauli, kura aizstāšot mūsdienu tīmekli. Mobilo telefonu vietā nāks virtuālās realitātes brilles, ierakstu un «like» vietā — tikšanās ar draugu «avatāriem» datoru radītā vidē.
Arī citi IT milži, tostarp Apple un Microsoft, gatavojas iespējai, ka internets saplūdīs ar virtuālo realitāti jeb VR, tomēr neviens cits nav līdz šim tik skaļi deklarējis savu pārliecību, ka tieši tāda un ne citāda būs tehnoloģiju nākotne. Zakerbergs cer, ka metaverse iekarošana ļaus viņa uzņēmumam piesaistīt jaunāko paaudzi, kura Facebook vietā izvēlas TikTok vai Snapchat, un izrauties no Apple un Google operētājsistēmu un aplikāciju veikalu žņaugiem, kuri šobrīd kontrolē piekļuvi sociālajiem tīkliem.
Vai plāns izdosies? Par spīti 10 miljardiem dolāru, kurus Meta sola nākamgad ieguldīt VR attīstībā, un 20 000 cilvēku, kuri tiks projektam piesaistīti, ir pamats skepsei. Kurš gribētu pārcelties uz planētu B, ja ceļu uz turieni bruģē Zakerbergs?