Latvijas mediji, jauni nodokļi un globālās digitālās platformas 1

Ilustratīvs attēls
Armands Gūtmanis

Francija, kas jau pāris gadus ģenerē regulāras ziņas par Eiropas digitālo suverenitāti, nesen pārsteidza ar nākamo, proti, Francijas mediji – preses izdevēji – panākuši vienošanos ar Facebook (platformas jaunais zīmols – Meta). Tā paredz, ka Facebook Francijas medijiem maksās atlīdzību par platformā ievietoto žurnālistikas saturu.

Vairākus gadus ilgušās “konstruktīvās” sarunas noslēgušās, pateicoties ES autortiesību un intelektuālā īpašuma regulējumu radītajām iespējām. Ja var  Francija, teorētiski droši vien var arī Latvija, jo Latvijā mēs noteikti esam Facebook atbalstītāji un fani.

Facebook “grēku” saraksts visai iespaidīgs

Neveikla sakritība – pirms pāris mēnešiem Francijas Konkurences padome sodīja citu globālo platformu Google ar iespaidīgu 500 miljonu lielu sodanaudu par to, ka platforma “nespēj labprātīgi” atrisināt sarunas ar Francijas vietējiem medijiem, preses izdevējiem.

Pēdējā laikā Facebook nedienas aug augumā: arī Amerikā, radot iespaidu, ka ASV valdība grib “pieņemt mērus” un ka tādēļ sinhronizēti gluži vai orķestrētā kampaņā atklātībā nonāk rinda pētījumu un atklājumu.

Oktobra beigās ASV Patērētāju finanšu aizsardzības birojs (CFPB) sāka apkopot informāciju par lielo tehnoloģiju uzņēmumu uzņēmējdarbības praksi, kas izmanto maksājumu sistēmas. Informācija palīdzēs CFPB labāk izprast, kā šie uzņēmumi izmanto iedzīvotāju maksājumu datus un pārvalda piekļuvi datiem, lai birojs varētu nodrošināt atbilstošu patērētāju aizsardzību. Biroja direktors R.Čopra norāda, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi vēlas “iegūt lielāku kontroli un ieskatu mūsu tērēšanas paradumos”. Tulkojot latviski – kontroli pār dolāru plūsmu -, un lieki teikt, ka gar to nav prātīgi grābstīties.

Savukārt Eiropas konkurences komisāre Margrēte Vestagere iet vēl tālāk, oktobra beigās intervijā uzsverot, ka demokrātijām ir “jāstāv kopā” ​​pret Facebook, jo tikai tā var reāli mainīt to, kā Facebook pārvalda savas platformas. Viņa sacīja, ka ir jāpastiprina noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem varētu būt “milzīga ietekme” uz demokrātiju un cilvēku garīgo veselību.

ASV Virdžīnijas universitātes mediju nodaļas profesors S.Vaidjanatans uzsver, ka Facebook zināmu piesardzību ievēro angļu valodas zemēs, ASV un Lielbritānijā, ievieš jūtīga satura filtrēšanu, ātri reaģē uz Kongresa bažām (Siva Vaidhyanathan). Lai arī Facebook vadība regulāri izsakās, ka platforma domāta, lai apvienotu pasauli, patiesība ir pretēja – īpaši valstīs kā Indijā, Brazīlijā, Indonēzijā, citās lielās un tālās zemēs. Visās šajās valstīs Facebook ir ietekmīgāks par vietējiem medijiem un politiķiem, tomēr neizrāda interesi par demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanu šajās valstīs, tādējādi tās vienkārši uzskatot par parastām postkoloniālām valstīm. Runājot par Indiju, profesors atgādina jau izdarītos secinājumus, ka Facebook tieši veicina masveida vardarbību pret musulmaņu indiešiem, ko veic politiskas organizācijas koordinētās kampaņās, kurām ir dziļas fašistiskas saknes. Pilnam pārmetumu komplektam universitātes profesors Facebook vadītājam pārmet kapitulēšanu tirānu priekšā daudzās nedemokrātiskās valstīs.

Daudzi Amerikas nelabvēļi pēdējo pāris gadu laikā regulāri smīn, sakot, ka Amerikā ir nostiprinājusies tradīcija, saskaņā ar kuru pilnā komplektā pret kādu personu ietilpst pārmetumi gan par rasismu, gan seksuālu uzmākšanos.

Divi darbinieki 20. septembrī iesūdzējuši tiesā Marku Zakerbergu un viņa uzņēmumu par diskrimināciju un seksuālu uzmākšanos, tā ziņo Palo Alto mediji oktobra beigās. Tie ir darbinieki, kas bija nolīgti, lai aizsargātu un apkalpotu ģimeni. Viņi apgalvo, ka piedzīvojuši rases, dzimuma, seksuālās orientācijas un invaliditātes uzmākšanos. Ceram, ka nebūs ilgi jāgaida, lai uzzinātu, cik šīs sūdzības pamatotas. Zināmu varas apjomu mēģinot iegūt un noturēt, pieaug risks iekļūt “slikto puišu” kategorijā.

Savukārt The Washington Post oktobra beigās publisko atklājumu, ka Facebook inženieri mainījuši algoritmu tā, lai piecreiz lielāku prioritāti un redzamību iegūtu tās ziņas, kas izraisa asas emocijas – atzīmes “dusmīgs”, “mīlestība”, “skumjš”. Patiesā problēma ir tā, ka jau pirms pāris gadiem datu zinātnieki apstiprināja, ka ziņās, kas izraisīja dusmīgas reakcijas – emocijzīmes, bija nesamērīgi liela iespējamība, ka tajās bija dezinformācija un toksiskums.

Facebook un citu globālo platformu “grēku” un pārkāpumu saraksts ir garš, tomēr – vismaz Eiropas Savienībā, nemaz nerunājot par mazām valstīm kā Latviju – nav bijis spēka un nevar būt politiskās gribas apkarot negodīgo konkurenci un citus pārkāpumus, ko šie uzņēmumi atļāvušies. Tas, objektīvi raugoties, ir arī pārāk sarežģīts uzdevums. Visam pāri stāv šo platformu nevēlēšanās maksāt nodokļus tajās valstīs, kur tās veic saimniecisko darbību.

Ja ne citos, tad šajā aspektā aprakstītās problēmas ir aktuālas arī Latvijā. Tā kā nav spēka un izlēmības iegūt nodokļu vai soda naudu no globālām platformām, tad jāizmanto Latvijas budžeta nauda, lai sniegtu palīdzību Latvijas vietējiem medijiem. Sargājot ASV globālo platformu peļņu, Latvijas likumdevējs to aizstāj ar savas valsts budžeta naudu.

Digitālā nodokļa sapnis

Pāris gadus Eiropā daudzi cerēja, ka ES dalībvalstīs varētu ieviest tā saukto digitālo nodokli – proti, uzlikt nodokli Facebook, Google un citām platformām par to peļņu, ko tās gūst konkrētā valstī. Šis sapnis ir gandrīz izsapņots. Taisnība, dažas ES dalībvalstis to ieviesa. Pirmā atkal bija Francija, bez tam arī Austrija. Tomēr nevajadzēja rasties šaubām par to, ka šīs platformas ar ASV valdības atbalstu nespētu pārliecināt Eiropas Savienību par šāda nodokļa nepareizību un antiamerikānismu, kas, protams, nav pieļaujams.

Brisele apturējusi Eiropas Savienības mēroga digitālo nodokļu plānus, kas būtu vērsti pret tādiem tehnoloģiju gigantiem kā Amazon, Facebook un Google. Tā vietā principiāli apstiprināts OECD iniciētais globālas nodokļu reformas projekts, kā rezultātā arī ES valstis varētu iegūt daļu no peļņas, ko daudznacionālie uzņēmumi gūst savos tirgos. Tas paredz, ka tiks pārdalīta peļņa vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ES mērogā ir gluži vai “kapeikas”.

Bažījoties par aizvien pieaugošo sadrumstalotību vienotajā tirgū, Eiropas Komisija sāka darbu pie digitālā nodokļa ES mērogā ar mērķi panākt tā darbību līdz 2023. gadam. ASV tomēr nepiekrita un turpināja apgalvot, ka šāda digitāla nodeva patiesībā būtu diskriminējoša, jo galvenais mērķis būtu amerikāņu kompānijas no Silīcija ielejas, kas pārliecinoši dominē tiešsaistes pakalpojumu tirgū Eiropā.

OECD panāktā vienošanās, kurai pievienojusies arī Latvija un pārējās 130 organizācijas dalībvalstis, paredz tās īstenošanu līdz 2023. gada beigām un nekavējoties aizliedz ieviest jaunus digitālos nodokļus. Tomēr tā konkrēti nenosaka jau esošo digitālo nodevu atcelšanas laiku.

Liela reklāmas nauda Latvijai šobrīd iet secen

Kamēr pasaules līmeņa vienošanās nebija panākta, Latvijai, tāpat kā citām valstīm, bija iespēja pārskatīt savu nodokļu likumdošanu tā, lai gūtu labumu no augošās digitālās ekonomikas. Eksperti lēsa, ka valsts budžets varētu iekasēt aptuveni 30 miljonus eiro, ja valstī būtu ieviests digitālo pakalpojumu nodoklis pat tikai dažu procentu apmērā.

Latvijā septiņu lielāko tiešsaistes platformu (Airbnb, Booking, eBay, Etsy, Facebook, Google un LinkedIn) pakalpojumu kopējā vērtība jau 2018. gadā bija 90,36 miljoni eiro, bet 2019. gadā pārsniedza 125 miljonus eiro. Google, Facebook, Spotify un Netflix Latvijas reklāmas tirgus apjoms 2018. gadā bija gandrīz 82 miljoni eiro, bet 2019. gada desmit mēnešos – 104,4 miljoni eiro.

Ārvalstu giganti pašsaprotami pelna, izmantojot Latvijas iedzīvotājus, infrastruktūru un arī lielu daļu reklāmas naudas, kas iet secen mūsu medijiem un kvalitatīvai žurnālistikai. Papildus ieņemtos līdzekļus vajadzētu novirzīt kultūras un plašsaziņas līdzekļu jomai. Šāds solis gan nozīmētu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi saviem pakalpojumiem varētu paaugstināt cenu, jo tieši uzņēmumi maksā lielajām platformām par savu reklāmu izvietošanu tiešsaistes medijos.

Latvijas atbildīgie politiķi iepriekš pauduši atbalstu šāda nodokļa ieviešanai, taču tikai kopā ar citām Eiropas vai OECD valstīm.

Tagad ASV uzskata, ka iepriekš plānotā ES nodeva kļuvusi nevajadzīga, jo panākta atsevišķa vienošanās ar mērķi reformēt starptautisko nodokļu sistēmu. G7 vienojās par plāniem pārdalīt nodokļu uzlikšanas tiesības un noteikt vispārējo minimālo nodokļa likmi uzņēmumiem 15 procentu apmērā. Šādam solim jau devušas zaļo gaismu arī G20 valstis.

Ko paredz jaunā nodokļu režīma projekts?

Projekts, ko apstiprināja 90% pasaules IKP veidojošo valstu, balstīts OECD divu principu pieejā. Par tā galveno mērķi deklarē nepieciešamību palielināt taisnīgumu, noteiktību un stabilitāti pasaules nodokļu sistēmā. Pirmais pamatprincips ir vērsts uz nodokļu piemērošanas tiesību daļēju pārdali, lai nodrošinātu, ka peļņas aplikšanu ar nodokļiem vairs nenosaka tikai uzņēmuma fiziskā klātbūtne. Izmantojot sarežģītu formulu, valstis varētu iegūt daļu no peļņas, ko daudznacionālie uzņēmumi gūst savos tirgos. Paredzams, ka vairāk nekā 100 miljardi ASV dolāru peļņas tiks atkārtoti pārdalīti.

Otrais princips vērsts uz to, lai noteiktu minimālo efektīvo nodokļu likmi 15% apmērā attiecībā uz peļņu, ko gūst lielie starptautiskie uzņēmumi neatkarīgi no tā, kur tie atrodas. OECD lēš, ka minimālā likme katru gadu radītu aptuveni 150 miljardus ASV dolāru papildu pasaules nodokļu ieņēmumu.

Amerikas Savienotās Valstis apgalvo, ka pirmais princips būs pietiekams, lai risinātu problēmas, kas rodas, digitalizējot ekonomiku, tāpēc ES digitālais nodoklis kļūtu lieks un nevajadzīgs.

Cīņa, lai iegūtu samaksu vai nodokļus no globālajām platformām, nav ne ātra, ne viegla – OECD dzirnas maļ pamatīgi, bet nesteidzīgi –  tāpēc Latvijas medijiem jāizmanto gan pieaugošās budžeta sniegtās investīcijas, gan arī Eiropas Savienības investīcijas un atbalsts. Tam kā priekšnoteikums  nepieciešama skaidrība par medija attīstības plāniem. Lai profesionāli un viedokļu daudzveidību veidojošie Latvijas mediji izdzīvotu kā demokrātijas balsts, ir jāizmanto dotās iespējas.

 

Autors ir konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors

Komentāri (1)

Guntis Stirna 05.11.2021. 10.45

Aktuāla tēma. Skumjš secinājums – “Latvijā – nav bijis spēka un NEVAR BŪT POLITISKĀS GRIBAS apkarot negodīgo konkurenci un citus pārkāpumus, ko šie uzņēmumi atļāvušies. Tas, objektīvi raugoties, ir arī pārāk sarežģīts uzdevums.” Ja runa būtu tikai par naudu. Runa ir par globālu demokrātijas demontāžu Zukerberga un citu tehnologiju monolu īpašnieku pelņas interesēs! Par nekontrolētu algoritmu manipulāciju ar cilvēka bioloģiju. BigTech ietekme nav nekāds joks. Metstāzes izpaužas dažadās nozarēs un ir loti dziļas. Mostieties! Mani divi centi par mārketinga un mediju nozari. https://bit.ly/DUONacionālāsĪpatnības

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu