Ekonomikas izaugsme – mazāk spēcīga nekā gaidīts

Ilustratīvs attēls
Līva Zorgenfreija
Print Friendly, PDF & Email

Gada trešajā ceturksnī Latvijā vīruss bija pakāpies malā, taču ekonomikas izaugsme bija zemāka nekā gaidīts. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kāpis par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 4,8% attiecībā pret pagājušo gadu (neizlīdzināti dati). Salīdzinoši lēnais pieauguma temps saistāms ar vājāku attīstību ražojošajos sektoros.

Trešā ceturkšņa izaugsmi balstīja galvenokārt pakalpojumu nozares, kurās reģistrēta izaugsme 6,1% apmērā. Te, protams, palīdzējuši mazāki ierobežojumi, kas ļāvuši daudzām nozarēm brīvāk darboties un uzrādīt samērā strauju izaugsmi. Jāsaka gan, ka arī pērnā vasara tika aizvadīta visai brīvā režīmā, līdz ar to arī pieauguma tempi uz pagājušā gada fona vairs nežilbina tik ļoti kā otrajā ceturksnī. Joprojām vairāk cietušajās nozarēs pārdošanas apjomi nav atgriezušies pirmskrīzes līmenī. Piemēram, pasažieru skaits lidostā šā gada 3. ceturksnī bija par 57% zemāks nekā šai periodā 2019. gadā.

Piezemēto kopējo rezultātu skaidro ražojošās nozares, kur CSP aprēķinājuši pieauguma tempu tikai 1,3% apmērā. Noteikti nav palīdzējis fakts, ka lauksaimniecībā šogad raža nav bijusi tik laba kā pērn.

Arī enerģētika kopējo ekonomikas rezultātu pabojājusi, elektroenerģijas ražošanai pret pērno gadu  sarūkot par piektdaļu. Lai gan būvnieku stabili augstie noskaņojuma rādītāji liek domāt, ka būvniecībai trešais ceturksnis bijis veiksmīgs, acīmredzot ar to nav pieticis, lai nodrošinātu straujāku uzrāvienu ekonomikas ražojošajā pusē.

Apstrādes rūpniecībā rezultāti jūlijā un augustā bijuši stabili labi. Preču eksportā nominālie pieauguma tempi bijuši fantastiski, taču arvien vairāk skaidrojami ar cenu, bet mazāk – apjomu kāpumu, un tieši pēdējais ir tas, kas balsta reālo ekonomikas izaugsmi.

Pasaulē ekonomiskās izaugsmes ceļā nostājusies virkne sarežģījumu. Augstās izejvielu un energoresursu cenas, nespēja saražot ražošanas komponentes un ilgie piegāžu laiki traucē tādām lielām ražojošām ekonomikām kā Ķīna un Vācija. Arī Latvijā redzam, ka piegāžu ķēžu problēmas uzņēmumi jūt arvien izteiktāk. Tomēr Latvijā iekārtu un materiālu trūkumu kā būtisku ierobežojošu faktoru min nedaudz mazāk nekā piektā daļa aptaujāto apstrādes rūpniecības uzņēmumu, kamēr Vācijā tie ir pat 86% uzņēmumu. Pašlaik šīs globālās tendences Latvijas ekonomiku iespaido salīdzinoši mazākā mērā nekā, piemēram, Vāciju, un daži uzņēmumi pat min, ka ir no tām ieguvēji. Tomēr būtiska bremzēšanās mūsu tirdzniecības partneros var atsaukties arī uz mūsu pašu rezultātiem.

Gada nogale diemžēl iesākusies vīrusa zīmē un tas nesola labākus IKP tempus. Gaidām, ka patēriņā būs būtiska bremzēšanās, jo vismaz uz mēnesi daudzas nozares ir apstādinātas, savukārt tad, kad darbība varēs tikt atsākta, tas visdrīzāk būs tikai daļēji. Ja vien eksportā neredzēsim būtisku sabremzēšanos, gaidām, ka ekonomikā arī 4. ceturksnī turpināsies lai gan lēnāka, bet izaugsme. To nodrošinās jau pierādītā ekonomikas spēja pielāgoties ierobežojumiem, pieejamais valsts atbalsts, un arī fakts, ka pat ļoti ieilgušo ierobežojumu laikā pērnajā ziemā ekonomika turpināja uzrādīt pozitīvus pieauguma tempus pret iepriekšējo ceturksni. Šogad kopumā ekonomikas izaugsme būs nedaudz virs Swedbank augustā prognozētajiem 4,0%, jo iepriekšējie dati par gada pirmo pusi tikuši pārskatīti uz augšu. Arī nākamais gads, kura laikā ES fondu ieplūdes Latvijā būtiski augs, nesīs labus rezultātus, taču, pieauguma temps varētu būt lēnāks nekā augustā prognozētie 5%. Precīzākas prognozes Swedbank publicēs 16. novembrī.

 

Autore ir Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu