Trimdas baltiešu proza
Ilmars Jakss (Ilmar Jaks, 1923—2019) ir viens no pazīstamākajiem igauņu trimdas rakstniekiem ar ļoti interesantu dzīvesstāstu. Dzimis Hāpsalu, karojis somu karaspēka kājnieku divīzijā, vēlāk mobilizēts Sarkanajā armijā. 1945. gadā no Ļeņingradas caur Somiju, slēpjoties kuģa tilpnē, aizbēdzis uz Zviedriju. No 1949. līdz 1953. gadam Upsalas Universitātē studējis tieslietas. Strādājis par juristu Stokholmā. Vairāku romānu un noveļu krājuma autors. Pēc neatkarības atjaunošanas Ilmars Jakss atzinīgi vērtēts kā īsās formas meistars. 1992. un 2004. gadā par novelēm saņēmis Frīdeberta Tuglasa literāro balvu.
Gan romānos, gan novelēs jūtams patiess un dziļš pārdzīvojums, arī humors un ironija. Daudzos savos prozas darbos rakstnieks atklāti runā arī par igauņu trimdas sabiedrību, pārspīlēto rakstnieka lomu svešatnē, kariķējot tā laika valodu un izteiksmi. Spilgti tas redzams arī Sāpīgajās dziesmās, kur ar groteskas palīdzību rakstnieks atklāj stāsta galvenā varoņa Dzejnieka vilšanos un savas pieticīgās lomas apzināšanos pasaules literatūras kontekstā. Kritiķi recenzijās ir atzinīgi vērtējuši Ilmara Jaksa drosmi būt vaļsirdīgam un pat anarhistiskam.
Guntars Godiņš
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.