Sāpīgās dziesmas

  • Ilmars Jakss, Domuzīme
  • 28.10.2021.
  • Domuzīme
Ilustrācija — Kjāra Džerīni

Ilustrācija — Kjāra Džerīni

Trimdas baltiešu proza

 Foto - 

Ilmars Jakss (Ilmar Jaks, 1923—2019) ir viens no pazīstamākajiem igauņu trimdas rakstniekiem ar ļoti interesantu dzīvesstāstu. Dzimis Hāpsalu, karojis somu karaspēka kājnieku divīzijā, vēlāk mobilizēts Sarkanajā armijā. 1945. gadā no Ļeņingradas caur Somiju, slēpjoties kuģa tilpnē, aizbēdzis uz Zviedriju. No 1949. līdz 1953. gadam Upsalas Universitātē studējis tieslietas. Strādājis par juristu Stokholmā. Vairāku romānu un noveļu krājuma autors. Pēc neatkarības atjaunošanas Ilmars Jakss atzinīgi vērtēts kā īsās formas meistars. 1992. un 2004. gadā par novelēm saņēmis Frīdeberta Tuglasa literāro balvu.

Gan romānos, gan novelēs jūtams patiess un dziļš pārdzīvojums, arī humors un ironija. Daudzos savos prozas darbos rakstnieks atklāti runā arī par igauņu trimdas sabiedrību, pārspīlēto rakstnieka lomu svešatnē, kariķējot tā laika valodu un izteiksmi. Spilgti tas redzams arī Sāpīgajās dziesmās, kur ar groteskas palīdzību rakstnieks atklāj stāsta galvenā varoņa Dzejnieka vilšanos un savas pieticīgās lomas apzināšanos pasaules literatūras kontekstā. Kritiķi recenzijās ir atzinīgi vērtējuši Ilmara Jaksa drosmi būt vaļsirdīgam un pat anarhistiskam.

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

Nils Treijs (sast. un koment.). Dravnieku māju stāsti. Druvienas Drulles, Debesnieki, Tocupi un Kučuri. Druviena: Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja struktūrvienība Druvienas vecā skola-muzejs, 2025.