Padauzīties virtuvē

Mārketinga speciālistes un veselīga dzīvesveida entuziastes Simonas Ruskas virtuvē un ēdienkartē par stabilu vērtību kļuvusi tējas sēne jeb kombuča. Foto no personīgā arhīva

Mārketinga speciālistes un veselīga dzīvesveida entuziastes Simonas Ruskas virtuvē un ēdienkartē par stabilu vērtību kļuvusi tējas sēne jeb kombuča. Foto no personīgā arhīva

Kāpēc gan mājsēdē savu dusmu vietā neuzraudzēt kādu garšīgu ēdienu vai dzērienu? Labs ievads fermentācijā var būt tējas sēne jeb kombuča

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem katrā otrajā latviešu dzīvoklī bija kāpostu ēvele, pieliekamajā savu kārtu uz rasola bļodu gaidīja skābēti gurķi un neizdzertais piens uz palodzes pārtapa rūgušpienā. Šobrīd modīgāki ir citi fermentēti produkti — pašgatavots jogurts, korejiešu asie kāposti kimči, tempe no sojas pupiņām un arī tējas sēne, kas tikusi pie modernāka vārda — kombuča. Fermentācija kā ēdiena pagatavošanas un saglabāšanas metode izmantota jau gadu tūkstošiem. Alus un vīns raudzēts jau vismaz 10 tūkstošus gadu, vēsta enciklopēdija Britannica

Bet ieguvums no šādu produktu lietošanas uzturā palicis nemainīgs, tie palīdz atjaunot un papildināt zarnu mikrofloru. Tas nozīmē, ka, ēdot fermentētus ēdienus, labo baktēriju dažādība zarnās pieaug, kas savukārt palīdz ne tikai gremošanai, bet arī izvairīties no tādām bieži izplatītām ligām kā aptaukošanās, 2. tipa diabēts un vielmaiņas traucējumi. Nesen veiktā Stenforda Universitātes pētījumā pierādīts, ka fermentētu produktu lietošana uzturā (protams, ja arī pārējā ēdienkarte ir sabalansēta) samazina arī iekaisuma procesus organismā.

Jaunākajā žurnālā