Latvijas Ārstu biedrība pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju

  • Ir redakcija
  • 26.10.2021.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts. Foto: Paula Čurkste, LETA

Veselības ministrs Daniels Pavļuts. Foto: Paula Čurkste, LETA

Ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. LĀB aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus.

LĀB pauž visas mediķu sabiedrības sašutumu par veselības ministra Daniela Pavļuta un VM neprofesionālo pieeju Covid-19 radītās krīzes risināšanā. Tāpēc biedrība atkārtoti uzsver, ka tālāk nav pieļaujama situācija, ka visa atbildība par valdības un VM kļūdainajiem vai savlaicīgi nepieņemtajiem lēmumiem tiek novelta uz veselības aprūpē strādājošajiem, kuru viedoklis ir klaji ignorēts divus gadus. Arī par VM ieceri jau novembrī izsludināt mediķu mobilizāciju veselības nozare uzzināja šodien no masu medijiem.

Biedrība pieprasa, lai VM un veselības ministrs pārstāj graut Latvijas veselības aprūpes sistēmu un uzņemas atbildību par vakcinācijas procesa organizācijas kļūdām.

Jānorāda arī uz to, ka kopš 2021. gada jūlija VM nav apstiprinājusi pacientu prioritizēšanas vadlīnijas, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Šis svarīgais uzdevums ir novilcināts un vadlīniju neesamība rada vēl lielāku apgrūtinājumu Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīto mediķu darbā.

LĀB arī uzskata, ka pašlaik VM ar paziņojumu par mobilizāciju rada nevajadzīgu trauksmi iedzīvotāju un arī mediķu vidū, lai gan kopš 2020. gada pavasara nav uzrunāts vairums no speciālistiem, kuri brīvprātīgi pieteicās strādāt ar Covid-19 pacientiem. Pirms mobilizācijas uzsākšanas ir jāveic mērķtiecīga resursu plānošana, kā arī Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīto mediķu apmācība. Tāpat nav plāna par to, kur mobilizētie speciālisti tiks nosūtīti.

Vakcinācija ir svarīgākais Covid-19 profilakses līdzeklis, kura organizēšanai paredzētie līdzekļi ir iztērēti bez reālas atdeves no ieguldījumiem. Sākotnēji ģimenes ārstu darbs tika noniecināts, bet tagad kolēģi tiek vainoti visās ar vakcināciju saistītās problēmās. Tāpat tā vietā, lai risinātu veselības aprūpē strādājošo darbinieku atalgojuma jautājumu, valdība visā nopietnībā diskutē par ārvalstu speciālistu piesaisti, kas vēl vairāk demotivē esošo, uz izdegšanas sliekšņa strādājošo, personālu.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Mārtiņš Barons

Izglītības kvalitāte aug tur, kur ir brīva konkurence

Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.

Viedoklis Kaspars Rožkalns

Duālās tehnoloģijas ir Latvijas industriālās izaugsmes stratēģiskais virziens

Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.

Jaunākajā žurnālā