Zane un Māris Lāči audzē bioloģiskos graudus un no pašu ražotajiem miltiem izgatavo makaronus. Šobrīd notiek darbs pie tā dēvētās sublimētās jeb aukstumā žāvētās pārtikas izstrādes, kas ir būtiska kalnos kāpējiem un dabas tūristiem
Par lauksaimniecību Māris domājis, cik vien sevi atceras. Tāpēc tikai loģiski, ka pēc Priekuļu Lauksaimniecības tehnikuma beigšanas 2004. gadā viņš sāka nodarboties ar graudkopību. Audzēja graudus — kviešus, auzas, miežus, rapšus. Strādāja konvencionāli — izmantojot minerālmēslus un dažādas ķimikālijas.
Dažu gadu laikā saimniecība no 100 hektāriem bija ievērojami izaugusi, graudu platības sasniedza jau aptuveni 300 hektāru. Tomēr, kā saka Māris, ieguvums no lauksaimniecības nebija tik liels, kā cerēts. Liela daļa nopelnīto līdzekļu aizgāja par ķīmikālijām.
Traucējis arī tas, ka Lāču rīcībā esošie lauki nav līdzenumi, bet kalni un lejas, līdz ar to augsnes auglība nav liela. Jau 2008. gads nebija īpaši veiksmīgs, bet 2009. gads izvērtās īpaši nesekmīgs. Sausums, zema graudu cena, turklāt neilgu brīdi pirms kulšanas dabas stihija 70 hektārus rapša nolika pie zemes pusstundas laikā.
«Rapsim vajag daudz ķimikāliju, daudz minerālmēslu. Finansiāli mums vairs nebija iespēju izdzīvot,» atzīst Māris. Bija jāpiesaka bankrots. Zane piebilst — tobrīd šķitis, ka sabrūk ne tikai saimniecība, bet visa dzīve.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.