Cik vērta ir sabiedrības veselība?

Ilustratīvs attēls
Irēna Teterina, Alise Krūmiņa
Print Friendly, PDF & Email

Sars-CoV-2 infekcija visai pasaulei lika aizdomāties, cik svarīga ir efektīva un laikus nodrošināta veselības aprūpe. 2020.gads bija pavērsiena punkts veselības aprūpes finansēšanas jomā Latvijā, un 2021.gadā esam sasnieguši Latvijas brīvvalsts vēsturē lielākos publiskos ieguldījumus veselības aprūpē – 5,48% no IKP. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā veselības aprūpei atvēlētie budžeta līdzekļi joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā radītāja, kas ir 7% no IKP. Turklāt atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, 2022.gadā finansējuma apjoms veselības aprūpei, rēķinot daļu no IKP, atkal kritīsies, sasniedzot 4,51% no IKP.[1],[2]

Zems valsts budžeta finansējums un augsti pacientu maksājumi ir Latvijai kritisks jautājums, uz ko norādījušas starptautiskās organizācijas (OECD, ES Padome, PVO u.c.).[3],[4],[5] Tajos pausts ieteikums palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, un samazinātu indivīdu maksājumus, nodrošinot vienlīdzīgākas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Veselība – labklājības pamats

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ir noteikts, ka investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums un veselība ir būtisks priekšnoteikums cilvēkkapitāla saglabāšanai un ekonomiskajai izaugsmei. Valdības deklarācijā ietverta apņemšanās izveidot ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli un palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei. Kā mums veicies ar šo apņemšanos un vai valsts aizsargā cilvēku veselību, kā to paredz mūsu Satversme?

Nepietiekams veselības aprūpes finansējums liek zaudēt dzīvības

Adekvāts publisko izdevumu nodrošinājums veselības aprūpei nodrošina iespēju laikus saņemt pakalpojumus – diagnostiku, plānveida ārstēšanu un neatliekamo palīdzību, medikamentus, rehabilitāciju. Ja sabiedrībai pakalpojumi nav pieejami, ir novēlota diagnostika, ārstēšanas uzsākšana, funkcionalitātes atjaunošana, kā rezultātā cilvēkiem palielinās hronisko slimību, invaliditātes un priekšlaicīgas mirstības risks. Tas rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus cilvēkam, sabiedrībai un valstij ilgtermiņā.

Pastāv cieša sakarība, ko pierāda arī Latvijas pieredze – jo vairāk valsts investē veselības aprūpē, jo garāks paredzamais mūža ilgums un mazāk priekšlaicīgi zaudēto mūža gadu.[6]

Sabiedrības veselība kā investīciju piesaisti ietekmējošs faktors

Kā norāda Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes priekšsēdētāja Zinta Jansone, talantu un cilvēkkapitāla pieejamība ir svarīgs priekšnosacījums labvēlīgai uzņēmējdarbības un investīciju videi, kas sekmē ekonomisko izaugsmi.[7] Jāņem vērā, ka šobrīd jau ilgstoši darbaspēka pieejamību būtiski ietekmē arī negatīvās demogrāfiskās izmaiņas kopumā– iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās, salīdzinoši augsta mirstība, negatīvs dabiskais pieaugums un negatīvs migrācijas saldo.[8]

Globālās konkurētspējas indekss 2019.gadā[9], vērtējot cilvēkkapitālu, aplūko divus faktorus – prasmes un veselību. Atbilstoši šim indeksam, prasmju ziņā Latvija ierindojas augstajā – 22.vietā, savukārt veselības novērtējumā –ieņem vienu no zemākām vietām Eiropā [10] –  84.vietu no 141 valstīm [2018.gadā Latvija bija 76.vietā][11], norādot, ka sabiedrības veselības stāvoklis kļūst par valsts konkurētspēju un investīciju piesaisti bremzējošu faktoru.

Kāpēc investīcijas veselības aprūpē ir prioritāte?

Latvijas iedzīvotāji dzīvo par 5,8 gadiem mazāk, nekā iedzīvotāji Eiropas Savienībā vidēji.[12] Kā liecina PwC pētījums, Austrumeiropas valstīm būs nepieciešami vismaz 22 gadi, lai panāktu 2019. gada Eiropas vidējo dzīvildzi.[13]

Hronisks finansējuma trūkums veselības aprūpē liedz cilvēkiem laikus piekļūt kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas atspoguļojas sabiedrības veselības rādītājos. Tā, piemēram, Latvijā ikgadējais pirmo reizi uzņemto cilvēku skaits ar invaliditāti nav būtiski mainījies pēdējo 10 gadu laikā un sastāda ap 15 tūkstošiem cilvēku katru gadu. No tiem 3,5 tūkstoši gadījumi ir ļaundabīgo audzēju, un gandrīz tikpat daudz sirds asinsvadu slimību dēļ.[14] Kopumā 2020.gadā katrs desmitais (10,2%) iedzīvotājs Latvijā nebija ekonomiski aktīvs invaliditātes un ilgstošas darbanespējas dēļ[15]. Piemēram, viens no iemesliem, kādēļ vidējā vecuma vīriešu vidū ir zems nodarbinātības līmenis, ir strauja veselības stāvokļa pasliktināšanās šajā grupā.

Saskaņā Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova aprēķiniem, ja Latvija būtu prioritizējusi investīcijas veselības aprūpē jau kopš 2000.gada, tad pašlaik Latvijā būtu par 60 000 vairāk iedzīvotāju, ik gadu tiktu saglabātas 4000 dzīvības, būtu par 40 000 vairāk cilvēku darbaspējīgā vecumā, kas veicinātu ātrāku ekonomisko izaugsmi, nodrošinot 0,2% IKP pieaugumu katru gadu, kā rezultātā Latvijas IKP šodien būtu par 4% lielāks, nekā tagad.[16] Nepietiekamas investīcijas veselības aprūpē nozīmē zaudētas dzīvības un zemāku ekonomisko izaugsmi.

Eiropas prioritāte – onkoloģisko slimību apkarošana

Eiropas Komisija onkoloģisko slimību apkarošanu noteikusi kā prioritāti[17], ietverot konkrētus soļus Eiropas Vēža apkarošanas plānā, kas ir saistošs arī Latvijai.[18] Onkoloģiskās slimības ir otrais biežākais nāves cēlonis Latvijā. Laikā no 2010. līdz 2020.gadam no onkoloģiskām slimībām nomira vairāk nekā 66 000 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem gandrīz 30% nomira priekšlaicīgi – darbaspējīgā vecumā (līdz 64 gadiem). Turklāt mirstība ekonomiski aktīvajā vecuma grupā 10 gadu laikā nav uzlabojusies un kopumā šajā laika periodā no onkoloģiskajām slimībām ir zaudēti 175 952 dzīves gadi, radot Latvijai IKP zaudējumus nodarbināto vecuma grupā 4,8 miljardu eiro apmērā.[19]

Stiprāka veselības aprūpe – lielākas investīcijas?

Veselības aprūpes nozarei 2022.gadā ir piešķirta tikai aptuveni trešā daļa nepieciešamo līdzekļu.[20] Hronisks finansējuma trūkums nozarei turpinās negatīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību, jo piešķirtais finansējums nespēj segt gadiem uzkrātas vajadzības.

Lai sasniegtu valstī noteiktos sabiedrības veselības politikas mērķus un samazinātu hronisko slimību, tostarp vēža negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, sabiedrības veselību un valsts ekonomiku kopumā, ir svarīgi īstenot sabiedrības veselības politikā paredzētos pasākumus pilnā apjomā. Ilgtspējīgs, prognozējams valsts budžets veselības aprūpei nodrošinās iedzīvotāju veselības saglabāšanu un labā veselībā nodzīvoto gadu pieaugumu, tādējādi veicinot nodarbinātību un ekonomikas konkurētspēju.

Veselības aprūpes nozare ir kritiski svarīga Covid-19 krīzes un to seku apkarošanā, tāpēc šis ir īstais brīdis, lai palielinātu valsts bāzes budžetu veselības aprūpei un pakāpeniski panāktu tādus valsts budžeta ieguldījumus veselības aprūpē, kas ir līdzvērtīgi ES vidējam rādītājam. Tas ļautu nodrošināt ilgtermiņa veselības aprūpes programmu īstenošanu, tai skaitā pasākumus onkoloģisko slimību ierobežošanai atbilstoši Veselības ministrijas un partneru kopīgi izstrādātajam Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam 2022.–2024.gadam.[21]

Bez pienācīga finansējuma veselības aprūpei Latvija turpinās zaudēt dzīvības un savu potenciālu, un tas nebūs tikai Covid dēļ.

 

AmCham viedokļa ziņojums “Veselības aprūpes budžetam nepieciešams ilgtermiņa risinājums”

 

Autores ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) Veselības aprūpes darba grupas pārstāves

[1] Veselības ministrijas prezentācija 28.09.2021. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē “Veselības nozares prioritārie pasākumi

[2] OECD “Government at a Glance 2021

[3] Latvia: Country profile 2019, OECD (9.-10.lpp.). OECD iLibrary | Latvia: Country Health Profile 2019 (oecd-ilibrary.org)

[4] Eiropas Padomes ieteikums par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019. gada stabilitātes programmu (2019/C 301/14) (4.-5.lpp.). Padomes Ieteikums (2019. gada 9. jūlijs) par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019. gada stabilitātes programmu (europa.eu)

[5] Behmane, D., Dudele, A., Villerusa, A., Misins, J., Klavina, K., Mozgis, D., Scarpetti, G. and World Health Organization, 2019. Latvia: Health system review (131.lpp.).

[6] OECD “Health expenditure and financing: Health expenditure indicators” un “Health status”. Health resources – Health spending – OECD Data. Health status – Life expectancy at birth – OECD Data. Health status – Life expectancy at birth – OECD Data

[7] AMERIKAS TIRDZNIECĪBAS PALĀTAS LATVIJĀ VIEDOKĻA ZIŅOJUMS. VESELĪBAS APRŪPES BUDŽETAM NEPIECIEŠAMS ILGTSPĒJĪGS RISINĀJUMS (2021).

[8] Latvijas produktivitātes ziņojums (2020).

[9] Latvijas makroekonomikas apskats, 2021. https://www.em.gov.lv/lv/media/8747/download . https://www3.weforum.org/docs/GCR2018/05FullReport/TheGlobalCompetitivenessReport2018.pdf

[10]Schwab, K., 2018, November. The global competitiveness report 2019. In World Economic Forum (Vol. 666).

[11] Schwab, K., 2018, November. The global competitiveness report 2018. In World Economic Forum (Vol. 671).

[12] Eiropas Savienības Statistikas biroja dati.

[13] Healthcare outcomes and expenditure in Central and Eastern Europe – a review. PwC (2021).

[14] VAG131. Pirmreizējās invaliditātes struktūra pēc slimībām pilngadīgajām personām.

[15] NBN020. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc statusa un dzimuma – Dzimums, Statuss , Rādītāji un Laika periods.

[16] Saskaņā ar Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomista Oļega Krasnopjorova aprēķiniem.

[17] Horizon Europe Strategic Plan (2021 – 2024). Feb 2021. ISBN 978-92-76-31020-4 doi:10.2777/083753.

[18] COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Europe’s Beating Cancer Plan. 2021 01 25 Communication – Europe’s Beating Cancer Plan v.24 – CLEAN EVENING (europa.eu)

[19] AmCham aprēķins. Veselības statistikas datubāze. PZMG20. Potenciāli zaudētie mūža gadi (0-64 gadu vecumā) sadalījumā pa nāves cēloņiem un dzimumiem. Paredzamais mūža ilgums (gados) un mūža ilguma rādītāji – Vecums, Dzimums, Rādītāji un Laika periods. (stat.gov.lv) . Oficiālās statistikas portāls. Dati: Iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība. Iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība | Oficiālās statistikas portāls

[20] Veselības ministrijas prezentācija “Veselības nozares prioritārie pasākumi” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 28.09.2021.

[21] Plāna projekts “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–2024.gadam.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu