SARS-CoV-2
- Viedoklis
- 15.10.2021.
Cik vērta ir sabiedrības veselība?
- Viedoklis
- 12.10.2021.
Kā melot ar statistiku
- Komentārs
- 02.06.2021.
- Pauls Raudseps
Bioloģiskā Černobiļa?
- Dzīvesstils
- 13.01.2021.
Jau sakaujam!
- Aktuāli
- 10.12.2020.
Žurnāls: Latvijas zinātnieki izstrādā siekalu testu metodoloģiju Covid-19 ierobežošanai
- Viedoklis
- 15.10.2021.
Cik vērta ir sabiedrības veselība?
Sars-CoV-2 infekcija visai pasaulei lika aizdomāties, cik svarīga ir efektīva un laikus nodrošināta veselības aprūpe. 2020.gads bija pavērsiena punkts veselības aprūpes finansēšanas jomā Latvijā, un 2021.gadā esam sasnieguši Latvijas brīvvalsts vēsturē lielākos publiskos ieguldījumus veselības aprūpē – 5,48% no IKP. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā veselības aprūpei atvēlētie budžeta līdzekļi joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā radītāja, kas ir 7% no IKP. Turklāt atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, 2022.gadā finansējuma apjoms veselības aprūpei, rēķinot daļu no IKP, atkal kritīsies, sasniedzot 4,51% no IKP.[1],[2] Zems valsts budžeta finansējums un augsti pacient
- Viedoklis
- 12.10.2021.
Kā melot ar statistiku
Kāds reiz teica, ka meliem ir trīs paveidi: "parastie meli, sasodītie meli un statistika" (Lies, damned lies and Statistics). Izteiciena oriģinālais autors nav droši zināms. Tas, protams, nenozīmē, ka statistika pati par sevi ir melu paveids, bet tikai to, ka ir iespējams manipulēt ar statistiku, lai panāktu sev vēlamu secinājumu. Jāsaprot, ka šāda manipulācija izdosies tikai tad, ja publika nav pietiekami attapīga un pietiekami izglītota, lai uztvertu manipulācijas mēģinājumu.
- Komentārs
- 02.06.2021.
- Pauls Raudseps
Bioloģiskā Černobiļa?
ASV izlūkdienesti pārbaudīs, vai SARS-CoV-2 izsprucis no laboratorijas Ķīnā
- Dzīvesstils
- 13.01.2021.
Jau sakaujam!
Infektoloģijas profesore Angelika Krūmiņa skaidro, ka visas apstiprinātās vakcīnas pret SARS-CoV-2 ir vienlīdz labas, un atspēko populārākos mītus
- Viedoklis
- 05.01.2021.
Zinātņu akadēmija: Vakcinācija ir pagaidām vienīgais efektīvais risinājums
Pērnā gada 28. decembris Latvijas vēsturē ieies ar lielisku notikumu – Covid-19 vakcinācijas uzsākšanu. Tas ir līdz šim nepieredzēts ļoti veiksmīgas zinātnieku un farmācijas industrijas sadarbības piemērs, kad gada laikā ir izstrādātas vairākas uz dažādām tehnoloģijām balstītas vakcīnas. Lielu atbalstu šajā panākumā ir sniegušas arī pasaules valstu valdības, lai vakcīnas pret Covid-19 tiktu izstrādātas rekordīsā laikā. Turklāt vakcīnu drošības jautājumus ir izvērtējušas autoritatīvas zāļu reģistrācijas institūcijas Eiropas Savienībā, Lielbritānijā un ASV. Tās ir nonākušas pie secinājuma, ka iespējamie riski no vakcinācijas ir daudzkārt mazāki nekā ieguvumi no tā, ka vakcīnas būtiski ierobežos Covid-19 izplatību.
- Aktuāli
- 10.12.2020.
Žurnāls: Latvijas zinātnieki izstrādā siekalu testu metodoloģiju Covid-19 ierobežošanai
Brīdī, kad prestižajā žurnālā The Lancet publicēts hipotētisks raksts par to, ka siekalu paraugus varētu lietot medicīnas personāla masu pārbaudēs Covid-19 diagnosticēšanai, Latvijā jau tas bija aprobēts, žurnālam Ir saka infektologs Uga Dumpis.
- Viedoklis
- 24.04.2020.
(Ne)salīdzināmā COVID-19 statistika
- Viedoklis
- 05.06.2020.
Kāpēc Covid-19 vakcīnas izgudrošana un masu vakcinēšanās nenotiks tik ātri?
Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka Eiropai un ASV ar šīs sērgas ierobežošanu sokas labāk, tomēr milzīgu jaunu saslimšanas vilni pašlaik pieredz Dienvidamerika, līdz ar to kopējais saslimušo skaits pēdējās dienās sasniedzis rekordu. Joprojām ir milzīgi riski slimības izplatībai vairākās lielās Āfrikas un Āzijas valstīs, piemēram, Indijā vai Nigērijā, kur slimība tikai sāk uzņemt ātrumu. Irānas piemērs rāda, ka, kārtīgi neieviešot stingras procedūras slimības ierobežošanai, slimība pēc īsa laika var nākt atpakaļ ar jaunu spēku. Lielākā daļa pētnieku ir atzinuši, ka šo slimību nebūs iespējams apturēt tās sākumposmā, līdzīgi kā tas bija ar SARS, līdz ar to pie normālas dzīves varēs atgriezties tikai pēc vakcīnas izgudrošanas.
- Viedoklis
- 24.04.2020.
(Ne)salīdzināmā COVID-19 statistika
Mūsdienu Covid-19 pandēmijas laikā, kad zinātnieki arvien vairāk izskaidro situāciju izmantojot specifisku terminoloģiju un skaitļus, daļai no sabiedrības nav iespējas saprast, par ko tieši ir stāsts, no kurienes rodas skaitļi, kāpēc tie atšķiras, ko tie nozīmē? No nesaprašanas rodas neuzticēšanās gan valdības drošības pasākumiem, gan rakstiem un publikācijām. Šai rakstā vēlos pievērst uzmanību aktuālajām zinātniskās literatūras atziņām, skaitļu ņemšanai vai neņemšanai vērā un tam, vai vispār varam salīdzināt to, kurā pandēmijas skartajā valstī situācija uzskatāma par labāku?
