Ilustrācija — Krišs Salmanis. Izmantota LETA fotogrāfija
Kā ekspertiem un ministriem atšķīrās viedokļi par Covid-19 ierobežošanu slēgtajā Krīzes vadības padomes sēdē, kas pagājušajā nedēļā ilga desmit stundas? Ir atklāj līdz šim nepubliskotus prognožu modeļus, kas iezīmē katastrofas apmērus un atšķirīgos risinājumus
Krīzes vadības padomes slēgtā sēde 7. oktobrī sākās trijos pēcpusdienā un ieilga pāri pusnaktij. Valdība uzklausīja ekspertu ziņojumus par iespējamajiem scenārijiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Profesionāļi, kas vairākas dienas bija ziedojuši miegam paredzētās stundas, bezkaislīgos skaitļos prognozēja, cik cilvēku saslims, nonāks slimnīcā un nomirs pie katras no smagajām izvēlēm. Valdība pieņēma lēmumu ieviest Latvijā ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem, taču noteiktie ierobežojumi ekspertu ieskatā pilnīgi neatbilst situācijas nopietnībai un nepasargā veselības sistēmu no sabrukuma.
Ekspertu grupa, kas martā tika izveidota Pārresoru koordinācijas centra paspārnē, paziņojusi par sadarbības pārtraukšanu ar valdību, bet mediķu organizācijas pat izteikušās par valdības demisiju, jo tā nespēj risināt krīzes situāciju valstī.
Ir noskaidroja, kādas izvēles eksperti piedāvāja valdībai.
Ciparu virkne, no kuras nezinātājam var samesties raibs gar acīm. Epidemiologs Ņikita Trojanskis rāda formulu, kuru kopā ar fiziķi Aigaru Langinu izstrādājis, lai prognozētu Covid-19 izplatību pēc dažādiem valdības rīcības scenārijiem. Šos modeļus kopā ar Krīzes vadības padomes sekretariāta priekšnieka Kaspara Druvaskalna vadītās ekspertu grupas sagatavotiem rīcības scenārijiem viņš prezentēja ministriem.
Epidemioloģiju, imunoloģiju un vadību Kembridžas Universitātē studējušais jaunais profesionālis uzsver — šis modelis nav domāts nākotnes prognozēšanai, bet gan dažādu scenāriju salīdzināšanai. Epidemioloģiskā prognozēšana tomēr nav kristāla bumba — aprēķini balstās uz pieņēmumiem. Piemēram, viens šāds pieņēmums ir tas, ka 22. septembrī Latvijā bija aptuveni 850 tūkstoši iedzīvotāju, kuriem nav nekādas imunitātes pret Covid-19 — ne no vakcīnas, ne pārslimošanas. Cits pieņēmums — tiklīdz slimnīcās vienlaikus atradīsies vismaz pusotrs tūkstotis Covid-19 pacientu, pieaugs šo cilvēku mirstība. Slimnīcas gluži vienkārši vairs nespēs nodrošināt intensīvo terapiju visiem, kam tā nepieciešama.
Izstrādājot šī matemātiskā modeļa parametrus, Trojanskis un Langins konsultējušies ar SPKC, RSU epidemiologiem, arī Krīzes medicīnas centru un NMPD. Rēķināts pat tas, kurā brīdī izslimojušajiem un vakcinētajiem mazinās imunitāte un tie atkal kļūst uzņēmīgi pret vīrusu. Arī vakcinētie iedzīvotāji var inficēties, lai gan četrreiz retāk nekā nevakcinētie. Un būtiska atšķirība ir arī tā, ka vakcinētajiem ir par 85% mazāka iespējamība saslimt tik smagi, ka palīdzība būtu jāmeklē slimnīcā.
Kāds no pieņēmumiem neizbēgami būs nepilnīgs, taču šāda kļūda, visticamāk, līdzīgi ietekmēs visus scenārijus, tāpēc tie joprojām ir salīdzināmi. Tomēr vismaz īstermiņa prognozēs matemātiskais modelis ir biedējoši precīzs, jo faktiskie dati kopš 22. septembra, precīzi slīd prognožu pēdās.
Uguns pakulās
7285 vīrusa inficēto nāves no 22. septembra līdz pavasarim. 6099 slimnieki, kuriem decembrī — vīrusa izplatības pīķī — vienlaikus nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tātad četras reizes vairāk par maksimālo kapacitāti (slimnīcas var izbrīvēt 1500 gultas, atsakoties no vairuma plānveida un ambulatorajiem pakalpojumiem). Vairāk nekā trīs mēnešus jeb 103 dienas ilga veselības aprūpes sistēmas galēja pārslodze. Šāda apokaliptiska aina mūs sagaidītu, ja valdība pagājušajā nedēļā nespētu pieņemt nekādu lēmumu un neieviestu nekādus ierobežojumus Covid-19 izplatībai, redzams Trojanska un Langina izstrādātajā modelī. Slimība izplatītos kā uguns pakulās. Aktīvi infekciozo skaits pārsniegtu 60 tūkstošus cilvēku.
Modelis pieņem, ka cilvēks var aplipināt citus sešas dienas. Ja infekciozo iedzīvotāju skaits pīķa brīdī uzkāpj virs 60 tūkstošiem, tas nozīmē, ka dienā tiek atklāti aptuveni 10 000 jaunu inficēto, kas ir milzīgs pieaugums (līdz šim lielākais vienā diennaktī jaunatklāto gadījumu skaits bijis 1861 pērn decembrī, bet šomēnes — 1752). Pienāk brīdis, kad epidēmija sāk plaši migrēt uz vakcinētajiem iedzīvotājiem, līdz ar to sāk mazināties hospitalizēto skaits. Galu galā epidēmija pamazām apsīktu, jo arvien lielāka daļa iedzīvotāju būtu vakcinējušies vai saslimuši.
Šis visdrūmākais scenārijs paredz, ka pavasarī, kad vīrusa vilnis Latvijā noplaktu, vairs būtu atlikuši tikai aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas vēl būtu uzņēmīgi pret šo slimību. Taču mirušo skaits šajā nekontrolētajā vilnī vairāk nekā divas reizes pārsniegtu līdzšinējo Covid-19 upuru apjomu. Ja tas jums atgādina šausmu filmu, ieklausieties Trojanskī: «Modelis ir nedaudz optimistisks, kad skatās uz nāvēm un hospitalizāciju.» Tas nozīmē, ka realitātē šie skaitļi varētu būt vēl lielāki.
Ko gribēja eksperti
Lai izvairītos no katastrofas, kas strauji tuvojas Latvijas slimnīcām, eksperti ieteica valdībai izvēlēties scenāriju, ko Kaspara Druvaskalna vadītā grupa nodēvējusi par ārkārtējo situāciju. Salīdzinot ar iepriekš aprakstīto apokalipsi, tas izglābtu gandrīz 5000 cilvēku dzīvību jeb nelielu mazpilsētu, piemēram, kā Smilteni.
Tā kā vīrusa izplatība jau ir rekordaugsta, pat šis risinājums neļautu izvairīties no veselības sistēmas pārslodzes, taču krīze nebūtu tik visaptveroša — pīķa brīdī vienlaikus tiktu hospitalizēti 1710 vīrusa pacienti un pārslodzes dēļ slimnīcu darbs tiktu paralizēts uz 47 dienām. Lai panāktu šādu ietekmi, gan vakcinēto, gan nevakcinēto iedzīvotāju kontaktiem jāsamazinās vismaz uz pusi. Un to var panākt tikai ar sabiedrības dzīves apturēšanu, ko mēdzam dēvēt par «lokdaunu».
Scenārijs paredz, ka trīs nedēļas nenotiktu nekāda pulcēšanās. Ne kultūras, ne izklaides pasākumi. Ēdināšana klātienē nebūtu pieejama. Tiktu aizvērtas arī skolas — mācības klātienē turpinātu tikai bērnudārzi un sākumskolas. Viena no šīm trim nedēļām gan būtu skolēnu brīvlaiks. Notiktu tikai profesionāli sporta pasākumi bez skatītājiem. «Tas ir kaut kas līdzīgs, kā pagājušajā gadā piedāvājām uz Ziemassvētkiem,» skaidro Druvaskalns.
Daudzi nesaprot, kāpēc eksperti iesaka «lokdaunu». «Nevar samazināt nevakcinēto cilvēku mobilitāti, ja nesamazini visas sabiedrības mobilitāti. Un sabiedrības mobilitāti var samazināt tikai tad, ja tev nav, kur iet, izņemot pastaigu dabā vienatnē,» skaidro Trojanskis. Šis scenārijs paredzētu, ka pēc trīs nedēļu bargajiem ierobežojumiem turpinās kopumā trīs mēnešus ilgs «zaļais režīms», kas nozīmē, ka vakcinētajiem un pārslimojušajiem pakalpojumi ir pieejami diezgan brīvi, kamēr nevakcinētie saskaras ar lielākiem ierobežojumiem.
Šis zaļais scenārijs ir tas, kuru ar dažiem papildinājumiem valdība pagājušajā nedēļā izvēlējās īstenot.
Modelī redzams, ka «lokdauns» uz brīdi lauž saslimstības līkni, taču uzreiz pēc tā beigām līkne atsāk virzību uz augšu. Eksperti diskutēja par ierosinājumu «lokdaunu» turpināt ar pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu, sākot ar skolām. Tomēr šāds ierosinājums atbalstu neguva. Lai gan premjers Krišjānis Kariņš bijis gatavs atbalstīt stingrāko rīcības variantu, valdībā kopumā tam atbalsta nebija.
Kā stāsta eksperti, kas piedalījās slēgtajā valdības sēdē, ministriem bijušas bažas, ka «lokdaunu» nebūs iespējams pārtraukt pēc trim nedēļām, jo slimības inerces dēļ situācijas rādītāji būs tobrīd kļuvuši vēl dramatiskāki nekā ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīdī. Ieildzis «lokdauns» izraisītu ne tikai no vakcinācijas pretinieku, bet arī vakcinētās sabiedrības daļas neapmierinātību, un politiķi nevēlas nonākt šādās krustugunīs.
Bet vēl lielākas bažas ministriem bijušas par spēju stingros ierobežojumus izkontrolēt — valdībai šobrīd jārisina ne tikai Covid-19 krīze, bet arī hibrīdkara spiediens no Baltkrievijas, tāpēc militārie spēki tagad nepieciešami pie robežas, un tas samazina resursu pieejamību kontrolei. Eksperti āri bija sagatavojuši modeli, kas notiek ar «lokdauna» scenāriju, ja tas netiek efektīvi kontrolēts. Vienlaikus hospitalizēto skaits pīķa brīdī uzlec līdz 2614, bet mirušo skaits sasniedz 3463.
«Var būt vairākas lietas, kuras var neizdoties izkontrolēt. Cilvēki iet cits pie cita ciemos. Sporta zāles strādā nelegāli. Sabiedriskajā transportā cilvēki velk maskas zem deguna,» Trojanskis skaidro. Tomēr viņu mazliet aizkaitina atsevišķu ministru argumenti, ka stingro ierobežojumu modeli nav jēgas ieviest, jo nevar nodrošināt 100% kontroli. «Es jau viņiem teicu: jūs vispār mani neklausījāties! Pirmkārt, neviena valsts nevar to nodrošināt. Visi militārie «lokdauni» ir tikai 60—80% efektīvi. Turklāt modelī redzam, ka Latvijas «lokdauna» aprēķinos samazināti kontakti tikai par 50%, nevis 100%, kas nebūtu iespējams.»
Valdības politiskais uzstādījums šajā vīrusa vilnī ir skolu darbības neierobežošana un iespējami mazi šķēršļi vakcinētajai sabiedrības daļai ārkārtējās situācijas laikā. Šī iemesla dēļ ekspertu grupa nemaz nepiedāvāja valdībai vēl kādu modeli, kuru bija izstrādājis Trojanskis ar Langinu — «lokdaunu» uz četrām vai piecām nedēļām. Ja izdotos arī vienlaikus kāpināt vakcinēšanās tempu par 30%, tad šis risinājums būtu visefektīvākais vīrusa apslāpēšanai. Vienlaikus hospitalizēto skaits nevienā brīdī nepārsniegtu kritisko 1500 robežu, un tātad šis būtu vienīgais scenārijs, kas ļautu izvairīties no veselības sistēmas sabrukuma.
«Šī ir izeja, kas joprojām ir uz galda. Tā joprojām būtu jāizskata, bet, protams, tur ir politiski apsvērumi. Ja valdība neizvēlējās trīs nedēļas, tad, visticamāk, būtu grūti pārliecināt par četrām vai piecām nedēļām,» saka Trojanskis.
Ko izvēlējās valdība
Valdības izvēle bija par labu tā dēvētajam «zaļajam režīmam», kas tika papildināts ar nelielām izmaiņām. «Tas, kas vakar bija atļauts vakcinētām un pārslimojušām personām, rīt ir atļauts kā dzeltenajā režīmā — viņiem jānēsā maskas, jāietur distance, jāievēro maksimālais telpu aizpildījums. Ieliekam viņus tur, kur vakar bija testētie. Testi paliek tikai skolai un darbam pārejas periodā, kamēr cilvēki vakcinējas un kļūst imūni. Nevakcinētām personām bez testiem ir atļauti tikai veikali, kur pieejamas pirmās nepieciešamības preces, bez nekādiem luksusiem. Pie friziera viņi neiet, pie manikīra neiet, krelles nepērk,» šo scenāriju īsi ieskicē Druvaskalns.
Diemžēl Latvijas kritiskajā stāvoklī šāds scenārijs vairs nevar pasargāt ne no veselības sistēmas krīzes, ne liela mirušo skaita. Slimnīcām būs jānoturas ar resursu izsīkumu vairāk nekā trīs mēnešus jeb 116 dienas!
Krīzes karstumā vienlaikus slimnīcās palīdzība būs nepieciešama 2587 Covid-19 slimniekiem. Pēc modeļa prognozēm, nāve gaida 4379 inficētos — šis skaits ir rēķināts tikai no 22. septembra, neskaitot tos gandrīz trīs tūkstošus, kas Latvijā jau miruši kopš pandēmijas sākuma.
Turklāt šīs ir tikai tādas nāves, ko prognozējami raisīs Covid-19 vīruss. Taču situācijā, kad slimnīcas būs paralizētas resursu trūkuma dēļ, «cilvēki mirs arī no tik elementārām kaitēm kā apendicīts», norāda Trojanskis. Vadoties pēc pētījumiem, kas veikti citviet, Trojanskis prognozē, ka pandēmijas ietekmē mirušo skaits patiesībā būs par 50% lielāks — tās būs nāves, kuras neizdosies novērst paralizētajā medicīnas aprūpes sistēmā.
Situāciju varētu uzlabot, ja izdotos būtiski kāpināt iedzīvotāju vakcināciju. Ja 45 dienas pēc kārtas būtu iespējams sapotēt vismaz 4500—4800 cilvēku dienā, varētu izglābt vēl 1291 dzīvību un slimnīcu krīzi saīsināt līdz 71 dienai.
Ar šo «zaļo scenāriju» varētu pietikt, ja tas būtu pieņemts septembrī vai agrāk, saka Druvaskalns. Viņam piekrīt NMPD vadītāja Liene Cipule: «Pret mūsu saslimstības ātrumu un vakcinācijas aptveri šie nav efektīvi ierobežojumi.» Par šāda scenārija izvēli kritisks ir arī infektologs Uga Dumpis. Latvija izvēlējusies ņemt par piemēru Lietuvā noteiktos ierobežojumus, kaut arī kaimiņvalstī ir gan lielāka vakcinācijas aptvere, gan vairāk pārslimojušo. Turklāt «mēs skaidri redzam, ka tur šie ierobežojumi nestrādā, situācija Lietuvā neuzlabojas». «Grūti iedomāties, ka mums šāda veida rekomendācijas varētu stāvokli uzlabot,» Dumpis komentējis Latvijas Radio.
Turklāt nevakcinētajiem joprojām atļauts pulcēties. Iekštelpās grupās līdz desmit cilvēkiem, ārā līdz 20. «Tas ir ideāli, lai turpinātu transmisiju,» norāda Trojanskis.
Valdība pieļāvusi dažas atkāpes no ekspertu grupas sagatavotā zaļā scenārija. Piemēram, noteikusi obligātu sejas masku valkāšanu kultūras pasākumos pēc 18. oktobra, kā arī aizliegusi sabiedriskās ēdināšanas un kultūras vietām strādāt ilgāk par pulksten 21 (izņemot teātra izrādes un kinoseansus).
Turpat sēdes laikā Trojanskis «uzmetis» ātru prognozi, ko nelielie grozījumi varētu nozīmēt. Viņš gan nevēlas, lai to publicējam, jo galvenais mērķis bijusi ierobežojumu relatīva analīze, nevis prognozēšana. Tomēr pat šajā optimistiskajā uzmetumā redzams, ka mazās izmaiņas neļaus izvairīties no slimnīcu krīzes.
«Es domāju, ka viņi ir pieņēmuši nepareizu lēmumu — mums neizdevās līdz galam viņus pārliecināt. Viņu raizes bija par to, ka, pieņemot «lokdaunu», pēc trīs nedēļām situācija būs vēl sliktāka nekā tagad. Tad būs grūti pamatot sev un citiem ierobežojumu mīkstināšanu,» skaidro Trojanskis. «Tātad vairāk laika bija un joprojām ir jāvelta citiem priekšlikumiem. Piemēram, pakāpeniskai «lokdauna» mīkstināšanai vai ilgākam, bet efektīvākam «lokdaunam»,» konstruktīvs ir Trojanskis. Viņš negrib būt pārāk kritisks, lai arī valdības lēmumam nepiekrīt.
Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) otrdienas valdības sēdē, analizējot epidemioloģisko situāciju, atzina — ja pieņemtie ierobežojumi slimības izplatību nemazinās, nāksies lemt par papildu pasākumiem.
Kādam jāatbild!
«Neviens no ekspertu iesniegtajiem scenārijiem neparedzēja, ka mēs nepārsniedzam veselības aprūpes sistēmas kapacitāti. Un ir ļoti īpatnēji, ka valdība, ieraugot šos skaitļus, nevis piedāvāja kaut ko stingrāku, bet izvēlējās iet pāri veselības aprūpes sistēmas kapacitātei,» bažas neslēpj Liene Cipule. «Visās valstīs galvenais uzdevumus, pret ko mēra nepieciešamo rīcību, ir nenonākt sistēmas kolapsa stāvoklī, bet mēs izlēmām uz to iet ļoti apzināti.»
Cipule raugās nākotnē ar lielu skepsi. Jau tā piekusušie ārsti, no kuriem daudzi nav spējuši attapties vēl no pagājušā Covid-19 viļņa un pat paņemt atvaļinājumu, tagad būs ilgu laiku spiesti strādāt neiedomājami grūtos apstākļos. NMPD jau tagad ir rekordliels skaits darbinieku, kas paņēmuši darbnespējas lapas. Mediķi ir izdeguši.
Cipule uztraucas, ka speciālisti, redzot, kādi darba apstākļi viņus gaida jau tuvākajā nākotnē, varētu nolemt aiziet no darba. Viņu sanikno, kad NMPD virzienā tiek raidīti pārmetumi — slimnīcās taču ir kopumā astoņi tūkstoši gultu! Kā gan mēs varam netikt galā ar divarpus tūkstošiem Covid-19 pacientu? «Ņemot vērā delta paveida īpatnības, 20% slimnīcās nonākušo ir jāparedz intensīvā terapija. Pat ja no visām intensīvās terapijas gultām tikai 40% gultu atstātu jebkuriem citiem pacientiem un 60% novirzītu Covid-19 pacientiem, varam aprūpēt tikai 1500 pacientus,» viņa skaidro.
Ja valdība zināja, ka negrasās ieviest nekādus ierobežojumus, skaidri redzot, ka vakcinācija buksē, jau vasarā bija jāsāk lauka hospitāļu izveide, lai milzīgo pacientu plūsmu būtu, kur likt, un tas nenostopētu visas slimnīcas. «Šis risks netika vadīts. Nozares un valsts vadība te nav nostrādājusi. Un mēs noteikti kaut kad meklēsim vainīgos, jo valstī tomēr kādam ir jāatbild par to, ka cilvēki tiek apzināti sūtīti taisni nāvē,» saka Cipule.
Hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits jau pirmdien pārsniedza 800 robežu, un divu nedēļu laikā gaidāma tā dubultošanās. Lai tiktu galā ar šo pieplūdumu, nepieciešami lauka hospitāļi. Cipules ieskatā vislabāk tam derētu klīnisko universitātes slimnīcu telpas — gaiteņi, halles, garderobes. Tomēr Cipule uzskata, ka Latvijai trūkst nodrošinājuma šo lauka hospitāļu izveidei un nepieciešama starptautiskā palīdzība.
Par lauka hospitāļu izveidi otrdien sprieda arī valdība — pēc veselības ministra ierosinājuma jautājums tika skatīts slēgtajā sēdes daļā, konkrētas detaļas nav zināmas.
Dramatisko vīrusa izplatību Cipule salīdzina ar ugunsgrēku. «Kamēr mēs nedzēšam, tas turpina degt. Neviens arī pašlaik to nedzēš — varbūt bērni ar lejkanniņām, bet ugunsdzēsēji nav atbraukuši.»
Kritiku valdībai velta arī RSU profesors Ģirts Briģis. Viņš aktīvi darbojās ekspertu grupā, kas pirmdien paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar valdību. Arī viņš uzskata, ka valdībai vajadzēja izšķirties par stingrākiem ierobežojumiem. «Šajā gadījumā ir upurēta sabiedrības veselība,» viņš saka. Kāpēc grupa nolēma pārtraukt sadarbību ar valdību? Viņaprāt, valdība neņem vērā ekspertu ieteikumus, bet eksperti negrib uzņemties atbildību par valdības politiskajiem lēmumiem. «Valdība saka, ka eksperti daudz ko ietekmē lēmumos, bet mēs nevaram tam piekrist.»
