Eksports un imports aug kā sēnes pēc lietus 1

Ilustratīvs attēls
Agnese Buceniece
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējā pusgada laikā esam jau pieraduši redzēt ar diviem cipariem rakstāmu pieauguma tempu ārējā tirdzniecībā. Augusts nebija izņēmums. CSP dati rāda, ka preču eksporta vērtība augustā bija par 32,3% lielāka un preču importa vērtība par 56,3% iespaidīgāka nekā pirms gada. Strauji kāpumi nozīmē arī jaunus rekordus. Preču eksports augustā veidoja 1,45 miljardus eiro, bet preču imports – 1,95 miljardus eiro.

Tik augstas virsotnes sasniegt nebūtu iespējams, bet iespaidīga cenu kāpuma. Ražotāju cenas eksportētajai rūpniecības produkcijai augustā pieauga par 20%, bet importa cena jūlijā bija par 14% augstāka nekā pirms gada. Cenas aug griezdamās, tomēr aug arī apjomi.

Importa pusē lauvas tiesu no kāpuma veidoja lidmašīnu iepirkums. Cenu lēciens atbalstīja naftas produktu importa vērtības kāpumu. Būtiski pieauga arī koksnes un koka izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda imports.

Eksporta pusē vairāk nekā trešo daļu no kopējā pieauguma nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu eksports, kas palielinājās par nepilniem 73%. Lielāko daļu no šī milzīgā pieauguma nodrošināja cenu lēciens eksportētajiem kokmateriāliem. Tie bija par 59% dārgāki nekā gadu iepriekš. Pārējo veidoja apjomu pieaugums. Nozīmīgs pieaugums bija vērojams arī parasto metālu un to izstrādājumu, augu valsts produktu, naftas produktu, kā arī ķīmiskās rūpniecības produktu eksportā. Arī šeit, protams, daļu no stāsta veidoja cenu kāpums.

Dati un uzņēmumu pieredzes stāsti rāda, ka mūsu eksportētāji diezgan lielā mērā spēj pārnest ražošanas izmaksu sadārdzinājumu uz gala produkta cenu. Pagaidām tas nav būtiski ietekmējis augsto pieprasījumu. Tādējādi izskatās, ka Latvijas ražotājs vairāk iegūst nekā zaudē pandēmijas radītajā haosā, kur preču pieprasījuma bums ceļ spārnos izejmateriālu, komponenšu un transportēšanas cenas. Turklāt lielie kavējumi un sadārdzinājumi piegādēm no Āzijas liek Eiropas uzņēmumiem aktīvāk skatīties uz iespējām kādu daļu starp vai gala produktu saražot vai iepirkt tepat reģionā. Daļā nozaru Latvijas eksportējošais ražotājs vismaz īstermiņā no tā ir ieguvējs.

Turklāt pandēmija daudzām Rietumvalstīm ir likusi aizdomāties par kritiski lielu Āzijas lomu piegādes ķēdēs. Tas, visticamāk, nozīmēs, ka nākotnē vairāk ražosim uz vietas Eiropā. Tā noteikti ir iespēja, ko varam izmantot, it īpaši, ja laikus veiksim investīcijas.

Augustā augu valsts produktu eksporta vērtība palielinājās par trešdaļu. Latvijas dzelzceļš ziņoja, ka augustā pa dzelzceļu pārvadātais graudu kravu apjoms bija par 5% lielāks nekā gadu iepriekš, bet uz ostām nogādāts pat par 22% vairāk. Šā gada karstās un sausās vasaras ietekmē ražas novākšana un attiecīgi arī pārvadājumu sezona sākās mazliet agrāk nekā ierasts. Tādēļ, lai gan kopumā ražas ir būtiski mazākas un arī zemākas kvalitātes nekā pērn, augusts vēl bija izcili labs. Rudens mēnešos eksporta apjomos gaidāms kritums, bet to vismaz daļēji kompensēs cenu kāpums. Augu valsts produktu eksporta vērtības kāpums noteikti būs mērenāks nekā augustā, bet nevar izslēgt arī kritumu. Viss būs atkarīgs no tā, par kādu pārdošanas cenu mūsu graudaudzētāji un tirgotāji būs vienojušies ar pircēju.

Laikā, kad Latvijā vīrusa situācija būtiski pasliktinās, daļa mūsu tirdzniecības partnervalstu ir spējušas vīrusa izplatību mazināt un mīkstina ierobežojumus. Tas nozīmē, ka šajās valstīs preču pieprasījums pamazām normalizēsies un pārvirzīsies uz pakalpojumiem. Eiropas Komisijas un CSP aptauju rezultāti rāda, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par pasūtījumu pietiekamību septembrī joprojām bija augsts. Tomēr ir vērojams neliels atslābums kopš jūnija pīķa.

Eiropas valstis mēģina celt nākotnes ekonomikas izaugsmi, ieguldot dažādos infrastruktūras projektos. Turklāt ekonomikas izaugsmes ciklā parasti pieaugums vērojams arī privātā sektora investīcijās būvniecībā. Tā kā Latvijā būvmateriālu un dažādu būvniecības blakus produktu eksports veido nozīmīgu daļu, tad gaidāms, ka arī turpmāk pieprasījums būs gana labs.

 

Autore ir Swedbank vecākā ekonomiste

Komentāri (1)

QAnon 12.10.2021. 14.31

Izskatās, ka attēlā redzamās psilocibīna sēnes ir kultivētas, jo dabā tās tik biezi neaug. Tà varētu būt veiksmīga eksportprece, jo visas pasaules zinātnieki ir nākuši pie slēdziena, ka psilocibīns ārstē depresiju. Sarkano un pantermušmiru uzlējums noņem satraukumu un uzlabo miegu.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu