Kur slēpjas neizmantotais cilvēkkapitāls jeb nevienlīdzība Latvijā

Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (vairāk šeit: Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā? un šeit: Ienākumu nevienlīdzība un nabadzība: kur esam un kā uzlabot situāciju). Turklāt tam ir maz saistības ar to, ka uz ES fona ienākumu līmenis Latvijā ir salīdzinoši zems – 1.attēlā redzams, ka sakarība starp ienākumu nevienlīdzības līmeni, ko mēra ar Džini koeficientu, un ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju ES ir visai vāja.

Tiesa, valstīs ar lielākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju lielākoties nevienlīdzība ir salīdzinoši neliela. Tomēr būtiska izkliede ir to valstu starpā, kuru ienākumi ir salīdzinoši zemi, tai skaitā arī Latvijā. Pie mums ienākumu nevienlīdzība ir būtiski augstāka nekā Igaunijā, Horvātijā, Polijā un Slovākijā, kur ienākumu līmenis ir salīdzinoši tuvs. Turklāt pēdējo gadu laikā Latvijā vidējais reālais ienākumu līmenis ir turpinājis augt. Salīdzinot ar 2013.gadu, ienākumi jeb IKP uz vienu iedzīvotāju pieauga par 24%, turpretim nevienlīdzība nav samazinājusies.

1.attēls. Džini indekss un reālais IKP uz vienu personu, 2019.gads

Avots: Eurostat tabulas ils_di12un sdg_08_10

Nevienlīdzība un nabadzības riskam pakļautie

Mūsu analīzes vienība ir mājsaimniecība, kurai aprēķināti ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi. Vienkāršāk sakot – ienākumi, kas ir mājsaimniecību rīcībā pēc nodokļiem un ieskaitot pabalstus. Palūkosimies, kuru mājsaimniecību grupu ienākumi Latvijā ir vairāk vai mazāk vienlīdzīgi un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam.

Balstoties uz vecuma struktūru (2.attēls), redzam, ka vislielākais nabadzības risks ir mājsaimniecībām, kurās ir seniori  vecumā virs 75 gadiem, proti, pensionāriem. Šajā grupā novērojama samērā zema ienākumu nevienlīdzība, kas norāda uz to, ka lielākajai daļai šīs mājsaimniecību grupas pārstāvju tie ir nelieli, pakļaujot iedzīvotājus augstam nabadzības riskam. Otrs augstākais nabadzības risks ir mājsaimniecībām ar iedzīvotājiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Lai arī tuvu 35% no šīs grupas pārstāvjiem ir pakļauti nabadzības riskam, šajā grupā novērota arī būtiska ienākumu nevienlīdzība. Tā izskaidrojama ar to, ka šajā grupā ir gan strādājošo, gan nestrādājošos pensionāru mājsaimniecības, līdz ar to vidējais ekvivalentais rīcībā esošais ienākumu līmenis var būtiski atšķirties.

2.attēls. Džini indekss un nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Latvijā pēc vecuma grupas, 2021.gads

Avots: Autoru aprēķins, izmantojot Euromod modeli un 2021.gada nodokļu un pabalstu likmes.

Piezīmes: Aprēķinā ir izmantoti visas mājsaimniecības ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi. Attēla rezultāti parāda vidējas mājsaimniecības rādītājus, ja tajā ir attiecīgā vecuma cilvēki, piemēram, vidējais Džini indekss mājsaimniecībās, kurās arī ir cilvēki vecumā virs 75 gadiem.

Tomēr arī mājsaimniecībām ar iedzīvotājiem no 45 līdz 64 gadu vecumam, kas vēl nav pensijas vecumu sasnieguši, ir ievērojams nabadzības līmenis, proti, 25% no šīs grupas ir pakļauti nabadzības riskam Lai arī nevienlīdzība šajā grupā ir salīdzinoši augsta un norāda uz to, ka daudziem šīs grupas pārstāvjiem ienākumi var būt ļoti augsti, tomēr nabadzības līmenis ir būtisks.

Vismazāk nabadzības riskam Latvijā ir pakļautas mājsaimniecības ar iedzīvotājiem līdz 45 gadu vecumam. Tomēr arī šajā sabiedrības grupā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir 10-15% robežās.

Vērtējot pēc mājsaimniecību tipa (3.attēls), visbūtiskākais nabadzības risks ir mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri. Nākamā grupa ar visaugstāko nabadzības risku ir ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem: 30% no šīm mājsaimniecībām ir pakļautas nabadzības riskam. Turklāt ienākumu sadalījums ir salīdzinoši vienmērīgs, tas nozīmē, ka lielākai daļai ienākumi ir pieticīgi.

Vismazākais nabadzības risks ir mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un bērniem, bet bez pensionāriem. Aptuveni 10% šo mājsaimniecību ir pakļautas nabadzības riskam, kas tāpat ir daudz, jo šīs mājsaimniecībās ietver aptuveni 486.2 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

3.attēls. Džini indekss un nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Latvijā pēc mājsaimniecības tipa, 2021. gads

Avots: Autoru aprēķins, izmantojot Euromod modeli un 2021.gada nodokļu un pabalstu likmes.

Piezīmes: Aprēķinā ir izmantoti visas mājsaimniecības ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi. Attēla rezultāti parāda vidējas mājsaimniecības rādītājus, kas atbilst noteiktam mājsaimniecību tipam. Piemēram, vidējais Džini indekss mājsaimniecībās, kurās sastāvā ir tikai pensionāri.

Skatoties nedaudz atšķirīgā griezumā – atkarībā no tā, vai mājsaimniecībā ir cilvēks, kas ir nodarbināts, vai cilvēks ar invaliditāti (4.attēls) – jāsecina, ka vislielākais nabadzības risks ir mājsaimniecībām ar cilvēkiem, kas ilgstoši ir darba meklējumos jeb ilgtermiņa bezdarbnieki. 58% no šīs grupas ir pakļauti nabadzības riskam Būtisks nabadzības risks ir arī mājsaimniecībām, kurās ir cilvēki ar invaliditāti – te iekļauti gan nodarbināti, gan nenodarbināti cilvēki. 50% no mājsaimniecībām, kurās ir šādi cilvēki, Latvijā ir pakļauti nabadzības riskam. Tas ir ļoti augsts rādītājs. Turklāt iepriekš minētajās grupās nevienlīdzība ir salīdzinoši maza: tas nozīmē, ka liela daļa saņem ļoti zemus ienākumus, kas tos pakļauj nabadzības riskam.

4.attēls. Džini indekss un nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Latvijā pēc aktivitātes līmeņa, 2021.gads

Avots: Autoru aprēķins, izmantojot Euromod modeli un 2021.gada nodokļu un pabalstu likmes.

Piezīmes: Aprēķinā ir izmantoti visas mājsaimniecības ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi. Attēla rezultāti parāda vidējas mājsaimniecības rādītājus, ja tajā ir cilvēki ar attiecīgo ekonomisko stāvokli. Piemēram, vidējais Džini indekss mājsaimniecībās, kurās ir ilgstošie bezdarbnieki.

Vismazāk nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības ar nodarbinātiem iedzīvotājiem, kuriem arī ienākumu nevienlīdzība ir salīdzinoši neliela. Tomēr būtiski nevienlīdzīgs ienākumu sadalījums ir mājsaimniecību grupā, kurās ir pašnodarbinātie. Šajā grupā gandrīz 20% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, kas ir salīdzinoši augsts līmenis. Tomēr vienlaikus šajā grupā ir arī ļoti augstu ienākumu saņēmēji.

Mazinot nevienlīdzību, varam kāpināt izaugsmi

Latvijā – valstī, kur pēc ienākumu līmeņa joprojām atrodamies ES zemākajā galā – būtu jāizmanto visas izaugsmes iespējas. Viena no neizmantotajām iespējām šobrīd ir lielais iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, skaits, kas dzīvo relatīvā nabadzībā ar ierobežotām iespējām ko mainīt šajā situācijā. Katrs šāds cilvēks un bieži vien arī viņa ģimene savas dzīves laikā nespēj attīstīt savu potenciālu un ir zaudējums sabiedrībai, ko Latvija nevar atļauties.

Tāpēc ir svarīgi, ka valsts nodrošina atbalstu mājsaimniecību grupām, piemēram, jau iepriekš minētajiem ilgtermiņa bezdarbniekiem, vecākiem, kuri vieni audzina bērnus, vai cilvēkiem ar invaliditāti un viņus atbalstošajiem ģimenes locekļiem, kuras šobrīd kādu iemeslu dēļ nav spējīgas pilnvērtīgi attīstīties un piedalīties ekonomiskajā aktivitātē.

Pirmkārt, jāizvērtē sociālo pabalstu loma šo mājsaimniecību grupu atbalstam. Otrkārt, būtiska šajā situācijā ir piekļuve kvalitatīvai izglītībai, tai skaitā arī mūžizglītībai, kas varētu cilvēkiem palīdzēt pielāgoties šī brīža darba tirgum, kurā pieprasītās prasmes mainās salīdzinoši strauji. Tikpat svarīgi ir nodrošināt bērnu pieskatīšanas un sociālās aprūpes pakalpojumus, kas ļautu ģimenes locekļiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū. Turklāt, domājot par nākamo paaudžu spējām nodrošināt pilnvērtīgu attīstību un samazināt nevienlīdzību, nozīmīgi nodrošināt bērniem kvalitatīvu un pieejamu izglītību, veselības aprūpi un labvēlīgus dzīves apstākļus.

Krista Kalnbērziņa, Ludmila Fadejeva ir Latvijas Bankas ekspertes.