EXPO 2020 varam pārsteigt ar savu inovācijām labvēlīgo vidi

  • Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors
  • 22.09.2021.
Dubaija. EXPO 2020. Foto: REUTERS/Scanpix/LETA

Dubaija. EXPO 2020. Foto: REUTERS/Scanpix/LETA

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus. Tas būs viens no šā gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju. Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti.

Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs.

Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Tuvo Austrumu tirgus ir vilinošs – tas ir maksātspējīgs, tomēr nav vienkāršs. To nosaka gan kultūras atšķirības un likumdošanas barjeras, gan pilnīgi cits klimats un citādi patēriņa ieradumi. Toties tas ir tirgus, kas sniedz plašas iespējas luksusprecēm un nišu segmentiem, turklāt Dubaija ir reģiona ekonomiskais centrs, no kura paveras plašas iespējas sasniegt potenciālos sadarbības partnerus arī no citām valstīm. Tāpat Tuvo Austrumu valstis labprāt investē ļoti daudz naudas jaunuzņēmumos un inovatīvos produktos, ar nosacījumu, ka esat gatavi strādāt šajā tirgū. Īpaši aktuāla ir inovatīvā būvniecība, vertikālā lauksaimniecība un biomedicīna – jomās, kurās ir grūtāk iespiesties Rietumeiropas tirgos.

Sadarbība ar jaunuzņēmumiem ir otrs Latvijas lielais mērķis – ne tikai piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas, bet arī izmantot EXPO kā platformu, kas paver durvis uz vairāk nekā 190 tajā pārstāvētajām valstīm.

Starp tām mēs ceram atrast start-up jeb jaunuzņēmumus, kuri būtu gatavi pārcelties uz Latviju un veidot savu uzņēmējdarbību šeit, sniedzot būtisku pienesumu Latvijas eksportam. Plānojam, ka 2026. gadā šie uzņēmumi varētu ģenerēt eksporta pieaugumu 36 miljonu eiro apmērā. Latvijā ir jaunuzņēmumiem ārkārtīgi labvēlīga vide – Latvija atzīta par jaunuzņēmumiem visdraudzīgāko valsti pasaulē (Index Ventures, 2021). Investori novērtē pretimnākošo likumdošanu, kas veicina interesi ieguldīt Latvijas jaunuzņēmumos: ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļauju, līdzfinansējumu augsti kvalificētiem darbiniekiem, darbojas dažādi biznesa inkubatori un akseleratori, pieejams atbalsts ārējās tirdzniecības veicināšanai, uzņēmumu iespējams reģistrēt pāris dienu laikā utt.

Protams, ne mazāk būtiska ir arī katra atsevišķā Latvijas uzņēmuma iespēja atrast jaunus sadarbības partnerus un sava produkta noieta tirgu, jo visi LIAA klienti ir eksportētāji. Tuvo Austrumu reģions nav Latvijai nepieejams, par to liecina dažu Latvijas uzņēmēju veiksmīgā pieredze. Bet skaidrs ir tas, ka nepietiek vienkārši aizbraukt uz izstādi. Apgūstot jaunus tirgus, labāk vienmēr veicas tiem, kuri izpilda mājasdarbus: veic padziļinātu izpēti par potenciālo pieprasījumu, noskaidro likumdošanas nianses un to, cik viegli vai grūti ir eksportēt konkrēto produktu, kāda ir nepieciešamā sertifikācija un produktu drošības prasības, kā cilvēki šos produktus lieto, lai varētu tos pēc iespējas veiksmīgāk adaptēt. Vai tā būtu kosmētika, apģērbi vai kokmateriāli, – katra produkta lietošanā ir savas nianses, tāpēc nav vienas atslēgas visiem uzņēmējiem. Tāpat jārēķinās, ka jebkurš jauns eksporta tirgus ir dārgs, jo jāinvestē mārketingā, produktu pielāgošanā, iepakojumā, izstādēs, digitālajās platformās. Piemēram, arābi lasa no labās puses uz kreiso, līdz ar to viņu skatienu interneta lapās piesaista cits punkts, nekā esam paraduši mēs, un uzsvariem jābūt citādiem. Tad vēl jāņem vērā kultūras un mentalitātes atšķirības, kaut vai tīri estētiskās kategorijās. Mums tuvāks ir askētiskais stils, skandināvu tīrais dizains, kamēr Tuvo Austrumu reģionā ir daudz vairāk spozmes, viņi vēsturiski ir rotājušies zeltā un dimantos, un šī uztvere saglabājas daudzu produktu dizainā arī šodien.

Tas, ar ko Latvija var piesaistīt uzmanību un izcelties uz citu valstu fona, ir mūsu vide, ko uzsvērsim arī Latvijas paviljona dizainā. Paviljona tēma ir Soil For Innovation – auglīga augsne inovācijām. Galvenajā ekspozīcijā, izmantojot digitālās, gaismas un audio iespējas, apmeklētāji tiks vadīti caur četrām dažādām telpām, kur gan simboliskā, gan tiešā veidā tiks vēstīts par Latvijas cilvēkiem, viņu sasniegumiem un mūsu valsts piedāvātajām iespējām. Šis stāsts būs par dabu, ūdeni, visu zaļo, ko ikdienā redzam apkārt un kā nav Persijas līča tuksnešu valstīs, un to, kā mēs dabu pārvēršam inovatīvā uzņēmējdarbībā un kvalitatīvos, ilgtspējīgos gala produktos.

Starp citu, runājot par digitālajām iespējām, arī tā ir viena no mūsu priekšrocībām. Ja uz pandēmijas nospiedumu skatāmies no tūrisma prizmas, protams, visa pasaule ir piedzīvojusi kritienu. Toties daudziem uzņēmumiem pandēmija ir devusi ļoti daudz tieši digitalizācijas ziņā. Latvijas uzņēmumi, skatoties globāli, nav milzīgi lieli, tāpēc gandrīz visiem viegli un ātri izdevās pārslēgties uz pēkšņi digitālo vidi un adaptēt produktus cilvēku vajadzībām pandēmijas apstākļos. Arī EXPO tiks likts daudz lielāks uzsvars uz digitālajām iespējām nekā iepriekšējos gados: katrs interesents varēs virtuāli izstaigāt izstādi, gūstot to pašu pieredzi, ko apmeklētāji klātienē.

Kā pirms katra liela notikuma, esam pilni gaidu un patīkama satraukuma. Mums ir doti seši mēneši, lai atgādinātu pasaulei – Latvija ir vieta inovācijām, kur radīt ilgtspējīgas nākotnes vīziju. Ceru, ka 31. martā, noslēdzoties EXPO 2020, no Dubaijas atgriezīsimies gan ar virkni individuālu veiksmes stāstu, gan jaunām iespējām Latvijas eksportam un attīstībai.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā