Klēras Nortas romānā dzīves lielie jautājumi ir pamats cīņai, lai tos saglabātu
Kad Harijs Augusts pirmoreiz aptver, ka dzīve ir atsākusies no gala ar visām iepriekšējā mūža atmiņām, viņa prāts to nespēj aptvert un sabrūk, liekot otrajai dzīvei beigties sāpīgi un priekšlaicīgi — ar sajukšanu un pašnāvību. Bet tad atkal ir 1919. gads un viss sākas no jauna.
Tomēr viņa otrās dzīves liktenis skaidri pasaka, ka Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves nav nekāda Murkšķa diena. Pat ironiskie brīži lielākoties šķiet smeldzīgi, un arī mīlestība nav nekāds glābiņš no bezgalības bezjēdzīgā sloga. Drīzāk otrādi — kad Harijs trešajā dzīvē pastāsta sievai par savu likteni, viņa sabīstas un aizbēg, atstājot Hariju vienu ar jūtām, kas pārcieš viņa tābrīža nāvi un beigu beigās atnes tikai sāpīgu vientulību.
